Interesenti tiks iepazīstināti ar pirmo Latvijā izveidoto e – parakstu un tā izmantošanas iespējām. Iedzīvotājiem tas būs pieejams septembrī. Daudziem noteikti interesē, ko īsti nozīmē un kā darbosies e – paraksts.
Interesenti tiks iepazīstināti ar pirmo Latvijā izveidoto e – parakstu un tā izmantošanas iespējām. Iedzīvotājiem tas būs pieejams septembrī. Daudziem noteikti interesē, ko īsti nozīmē un kā darbosies e – paraksts.
Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts, Latvijas Pasts (LP) un “Lattelekom” pagājušā nedēļā iepazīstināja ar e – paraksta demo versiju. E – paraksta ieviešanā iesaistītās puses demonstrēja, kā elektroniskais paraksts tiek pievienots dokumentam.
Jāveic virkne pasākumu
E – paraksta ieviešana mūsu valstī aizkavējusies par gadiem četriem. Tā februāra beigās, pagarinot e – paraksta ieviešanas termiņu no marta līdz septembrim, atzina valdība. Latvijas Pasts e – paraksta ieviešanai izstrādājis 12 soļu plānu. Līdz septembrim, kad tas būs pieejams iedzīvotājiem, īstenojami vairāki pasākumi – jārealizē e – paraksta izmantošanas pilotprojekti, audits, savukārt Datu valsts inspekcijai jāveic e – paraksta sistēmas sertifikācija, jāuzlabo pakalpojumi, kas balstīti uz e – paraksta izmantošanu,– informē LP Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Inese Kreicberga.
E – paraksta pakalpojums veidots tā, lai to varētu lietot ikviens iedzīvotājs. Sūtītājam pievienojot e – parakstu elektroniski sagatavotam dokumentam, tā adresāts saņem precīzu informāciju par sūtītāju: vārdu, uzvārdu, e – paraksta derīguma termiņu, kā arī atzīmi, ka datu pareizību apliecina pakalpojuma sniedzējs – Latvijas Pasts. E – pasta sūtījumam e – parakstu varēs pievienot tikpat vienkārši kā jebkuru citu pielikumu, savukārt “Word” dokumentam – kā jebkuru simbolu.
Vajadzīga speciāla viedkarte
Izmantojot e – parakstu, būs iespēja izmantot valsts un pašvaldību iestāžu elektroniskos pakalpojumus. E – paraksts varētu noderēt arī uzņēmumiem informācijas apmaiņai, piemēram, veicot pasūtījumus un apstiprinot tos. E – parakstu būs iespējams pievienot arī fotogrāfijai, transakcijai, jebkuriem elektroniskajiem datiem.
Pēc īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās Jāņa Reira teiktā, septembrī iedzīvotājiem būs iespējams izmantot vismaz deviņus Rīgas Domes piedāvātos e – pakalpojumus, plānots, ka e – parakstu varēs izmantot arī datu sūtīšanai Valsts ieņēmumu dienestam un Centrālajai statistikas pārvaldei. Ikvienam, kas vēlēsies lietot e – parakstu, būs jāsaņem speciāla e – paraksta viedkarte, kuru no septembra izsniegs Latvijas Pasta nodaļās. Sākotnēji noteiktā kartes cena izrādījusies pārāk augsta un tā varētu ierobežot e – paraksta lietotāju skaitu. Tādēļ uzņēmums nolēmis pārstrādāt biznesa plānu. J.Reirs prognozē, ka ierīce elektroniskā paraksta lietošanai iedzīvotājiem varētu maksāt ap 15 latu. Karte glabās cilvēka individuālos datus par viņa parakstu. Valstīs, kur elektroniskais paraksts jau ieviests, viedkarte maksājot vidēji no 10 līdz 15 eiro (no 7 līdz 11 latiem).
Kartes būs saņemamas pastā
Cilvēkam, kas vēlēsies izmantot e – parakstu, būs jāraksta iesniegums Latvijas Pastam. Uzņēmums pārbaudīs datus, izgatavos karti un izsūtīs PIN vēstuli jeb uzaicinājumu to saņemt. Tad tiks noslēgts līgums un LP karti aktivizēs. LP lēš, ka no pieteikuma iesniegšanas brīža līdz kartes saņemšanai paies divas nedēļas. Kartes nozaudēšanas gadījumā tā pēc lietotāja lūguma tiks bloķēta.
Lai izmantotu e – parakstu, datoram būs jāpievieno kartes lasītājs. Šāda iekārta varētu maksāt desmit eiro (septiņus latus). Portatīvajos datoros tā jau ir iestrādāta. Valsts iestādēs, pēc J.Reira domām, vajadzēs divus trīs lasītājus 20 – 30 cilvēkiem. Pievienojot dokumentam e – parakstu, būs jāievada PIN kods, savukārt, mainot ar e – parakstu apstiprināta dokumenta saturu, paraksts pazudīs. Viedkartes derīguma termiņš būs divi gadi.
E – paraksta pilotprojekti tiks īstenoti vienā valsts institūcijā (Zemkopības ministrijā), vienā pašvaldībā (Rīgas Domē) un vienā privātā institūcijā (kādā bankā). Pilotprojekti šajās iestādēs ļaušot pārbaudīt dažādos e – paraksta izmantošanas veidus – lietvedībā, interneta pieejas autorizācijai, lietotāja autorizācijai, starptautisko dokumentu apritē. Piemēram, ministrijā e – paraksta izmantošana tiks testēta komunikācijā ar ES institūcijām. Ministrijas darbiniekiem izsniegs testa kartes, testa programmatūru, un viņi vērtēs, kā sistēma strādā. Rīgas Dome testēs piedāvātos interneta pakalpojumus, bet banka, kuras nosaukums netiek atklāts, izvērtēs e – paraksta izmantošanu transakciju veikšanai un lietotāju autorizācijai.
Varot izmantot kaut tūlīt Arī Jelgavas Dome līdz šim vairākkārt veikusi uzlabojumus informācijas tehnoloģiju jomā. Tālab jautājām, vai līdz ar e – paraksta ieviešanu iedzīvotājiem būs iespēja izmantot pašvaldības piedāvātos e – pakalpojumus. Sabiedrisko attiecību pārstāvis Jānis Zemene informē, ka tehniskās iespējas jau šodien iedzīvotājiem ļaujot piedāvāt e – pakalpojumus, jo vairāk kā 130 procedūras tiekot veiktas elektroniskā veidā. Tiklīdz tikšot ieviests e – paraksts un izstrādāta lietvedības normatīvā sistēma, iedzīvotājiem nepieciešamās procedūras varēšot piedāvāt. Izpilddirektors Gunārs Kurlovičs prognozē, ka lielākā klientu daļa varētu būt juridiskas personas. Iedzīvotājiem eparaksta izmantošanu varētu kavēt ar to saistītie papildus izdevumi.
LP kā vienu no Latvijas izvēlētā e – paraksta ieviešanas risinājuma plusiem min to, ka infrastruktūras piegādātājs ir kompānija “Microsoft”. Tādējādi tās lietojumprogrammās jau būs iekļauta iespēja izmantot e – parakstu. To varēšot izmantot arī citās vidēs, piemēram, “Linux”. Svarīgākais, lai attiecīgā programma atpazītu viedkarti.
E – paraksts ir viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem, lai valsts un pašvaldības institūcijās attīstītos e – pārvalde. Tā ļautu ne vien modernizēt dokumentu apriti valstī, bet veicinātu arī darba efektivitāti un tehnoloģiju lietošanas prasmju uzlabošanos sabiedrībā.
E – paraksta ieviešana arī atvieglotu dzīvi uzņēmējiem, jo tiktu vienkāršota sadarbība ar valsts pārvaldi. Tomēr ikdienā e – paraksts ienāks lēni,– vērtē informācijas tehnoloģiju speciālisti.
