Agrais un nemīlīgais pavasaris ik gadu vienu skaistu dienu – 5. aprīli – atnes Vijām, Aivijām un Vidagām. Tā ir viņu vārdadiena. Sveicieni visām!
Agrais un nemīlīgais pavasaris ik gadu vienu skaistu dienu – 5. aprīli – atnes Vijām, Aivijām un Vidagām. Tā ir viņu vārdadiena. Sveicieni visām!
Vija Rudapa ir Jelgavas poliklīnikas Ķirurģijas nodaļas māsiņa, bet izskolojusies un mūža lielāko daļu strādājusi par vecmāti.
Ceļš uz Jelgavu viņu atvedis piespiedu kārtā, bet liktenīgi. Pēc pamatskolas dzimtajā Rūjienas pusē bija jāizvēlas, kur tālāk mācīties. Tolaik pusaudzei vēl nebija nekādas nojausmas, ko dzīvē darīt. Jauniete staigājusi pa Rīgu un skatījusies, vai negadīsies kāda skola. Tā sanāca, ka ceļā trāpījās 1. medicīnas skola, uz kurieni meitene arī devusies. Kad uzņemšanas komisijā viņai jautājuši, kādā specialitātē meitene vēlas mācīties, Vija neziņā paraustījusi plecus. Bet darbinieks atteicis: mācīsies par vecmāti. Pēc tam “piespēlētā” profesija ļoti iepatikusies, un viņa no tās nav šķīrusies ļoti ilgus gadus.
“Vēl tagad atceros pirmo bērniņu, ko, būdama praksē Rīgas 1. dzemdību namā, saņēmu, – tā bija jauka vesela meitenīte. Pēc skolas mani nosūtīja strādāt uz Jelgavas dzemdību nodaļu, kas tolaik vēl atradās vecajā slimnīcā. Desmit gadu tur “ķēru” bērniņus un strādāju kopā ar brīnišķīgiem ārstiem,” atceras Vijas kundze.
Kad nodaļa pārcēlās uz jauno slimnīcu, bija ļoti neizdevīgi braukāt uz Pārlielupi, tādēļ viņa pieņēma uzaicinājumu Jelgavas poliklīnikā strādāt sieviešu konsultāciju un apskašu kabinetā par vecmāti. Tur pagājis daudz gadu. Deviņdesmito gadu sākumā, kad poliklīnikā vecmāšu funkcijas pārņēma ārsti, Vijai vajadzēja pārprofilēties. Nokārtojot sertifikāciju, viņa kļuva par Ķirurģijas nodaļas medicīnas māsu.
Mamma meitu gribējusi saukt par Viju, bet tētis – par Anitu, stāsta gaviļniece. Tā meitai ielikti abi vārdi. Saņemot pasi, no tiem gan bijis jāizvēlas viens. Toreiz jaunietei šķitis, ka piemērotākais ir Vija, un tas arī ierakstīts pasē. Dzimtajā Rūjienas pusē jauko māsiņu radi un draugi joprojām sauc par Anitu, bet Jelgavā – par Viju.
Jelgavā Vijas kundze iepazinusies arī ar savu dzīvesbiedru Āriju. Kopā pavadīti 42 gadi, ģimenē piedzimusi meita Ita, kurai nu jau pašai sava meitiņa – Arnita.
Brīvajā laikā Vijas kundzei netrūkst darba piemājas dārziņā, apčubinot puķes. Savulaik daudz adīts un izšūts, bet nu šīs nodarbes atliktas malā. To vietā Vijas kundzes rokās nu ir grāmatas.
