Neņemot vērā batālijas starp valdību veidojošajām partijām, Ministru kabinets arī vakar, kā ik nedēļu, turpināja ražīgi strādāt. Kabineta sēdē tika apstiprināti dažādi noteikumi.
Neņemot vērā batālijas starp valdību veidojošajām partijām, Ministru kabinets arī vakar, kā ik nedēļu, turpināja ražīgi strādāt. Kabineta sēdē tika apstiprināti dažādi noteikumi. Tostarp vieni attiecas uz visiem, kuriem mājās mitinās kāds mājdzīvnieks. Ministri par labu atzina Zemkopības ministrijas sagatavotās labturības prasības mājas dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai, pārvadāšanai un demonstrēšanai publiskās izstādēs. Šajos noteikumos paredzēti arī pienākumi un tiesības suņa īpašniekam, veicot dzīvnieka apmācību. Protams, ir slavējami, ka arvien tiek pilnveidota likumdošana, kas reglamentē cilvēka attiecības ar mūsu jaunākajiem brāļiem un māsām. Tikai nezin kāpēc ikreiz, kad izdzirdi par arvien jaunām un jaunām prasībām, kas tiek uzkrautas kaut vai suņu un kaķu īpašniekiem, rodas sajūta, ka priekšraksti tiek pieņemti tikai tāpēc, ka tas pašiem rakstītājiem licies gana labi un, viņuprāt, mēs feini izskatīsimies uz kopējā Eiropas fona.
Attiecībā uz minētajiem noteikumiem skepse par to šābrīža nepieciešamību un iespējām tos ievērot rodas tieši tāpēc, ka netiek pildīti jau iepriekš pieņemtie. Suņu turētāju šūmēšanos izraisīja mēģinājums definēt, kuras Latvijā būtu bīstamās suņu šķirnes un tāpēc aizliedzamas. Ikviens, kas interesējas par mājdzīvnieku turēšanu, zina, cik nopietni un konsekventi tiek pildītas prasības par, piemēram, suņu obligātu reģistrāciju un vakcināciju pret trakumsērgu. Nemaz nerunājot par tādiem gana dārgiem pasākumiem kā šo mājdzīvnieku tetovēšana vai apgādāšana ar speciāliem identifikācijas mikročipiem. Varat minēt kādu piemēru, kad šo prasību kādi dienesti būtu piemērojuši? Varbūt esat dzirdējuši, ka Pašvaldības policija sākusi sodīt suņu īpašniekus, kas nesavāc savu mīluļu uz ielām atstātās smaržīgās “vizītkartes”? Varbūt vērts panākt, lai tiktu konsekventi ievērotas šīs loģiskās un visai vienkāršās prasības? Tikai pēc tam varētu prasīt, lai, piemēram, vedot pastaigā suni, kas atzīts par bīstamu, tas būtu jāapzīmē ar sarkanu atšķirības lenti. Ko darīt, ja šādas krāsas lenti izvēlējušies miniatūro Jorkšīras terjeru īpašnieki? Kurš uzskaitīs, vai jūsu mīlulis tiek vests laukā divas reizes dienā ne mazāk kā uz pusstundu un ar laika intervālu ne lielāku par desmit stundām? Kurš pārbaudīs, vai jūsu suns vismaz reizi dienā saņem tam piemērotu un pilnvērtīgu maltīti? Kurš pētīs, vai ārpus saimnieka īpašuma teritorijas aizklīdušaiss runcis ir sterilizēts, kā to prasa jaunie noteikumi, vai nav? Uzskaiti varētu turpināt vēl ilgi. Gan par to, kur un kā suns jāved pastaigā, kas tās laikā jāievēro un tā tālāk. Mīļie ierēdņi, kuriem par pienākumu ir noteikta šādu noteikumu izstrāde?! Varbūt vispirms pārliecinieties, vai līdz šim pieņemtie noteikumi tiek ievēroti?
