Marta otrajā pusē pie valsts aģentūras LIAA ieejas novērotais ne vien atgādināja kopš padomju laikiem jau piemirstu jēdzienu «rinda», bet arī ieguva no televīzijā izrādīta amerikāņu reālšova nosaukuma aizgūtu epitetu – skrējiens pēc miljona.
Marta otrajā pusē pie valsts aģentūras “Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra” (LIAA) ieejas novērotais ne vien atgādināja kopš padomju laikiem jau piemirstu jēdzienu “rinda”, bet arī ieguva no televīzijā izrādīta amerikāņu reālšova nosaukuma aizgūtu epitetu – skrējiens pēc miljona. Skandalozi agresīvā Eiropas naudas dalīšana kārtējo reizi savilka tumši pelēkus mākoņus virs ekonomikas ministra Krišjāņa Kariņa galvas, taču pagaidām valdības loceklim kārtējās politiskās lietusgāzes laikā izdevies palikt ar sausu ādu, tāpat kā pēc pērn piedzīvotās cementa krīzes, absurdā paša parakstītā un gada garumā neizpildītā valdības rīkojuma par Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvja iecelšanu Ventspils Brīvostas pārvaldes valdē un dažiem citiem mazāk ievērojamiem jandāliņiem.
Lai arī virkne uzņēmēju pēc videonovērošanas ierakstu izpētes jau atsaukuši pret LIAA iesniegtās prasības par iespējamajām nelikumībām projektu pieņemšanā un naudas dalīšanā, pie minētās aģentūras ieejas notikušais, kad policistiem bija jāpieliek ne mazums pūļu, lai nepieļautu ēkas parādes durvju izgāšanu, kārtējo reizi norāda uz zināmu jucekli EM un tās līdera darbībā. Kariņa kungs līdz šim izpelnījies pārmetumus ne vien nekompetencē un neprofesionalitātē, organizējot darbu paša vadītajā ministrijā, bet arī par atrašanos divdomīgā situācijā (lai neteiktu – interešu konfliktā), lemjot par ES piešķirto līdzekļu iedalīšanu uzņēmumam “S
