Jelgavā. Restauratora profesijas statuss, čuguna un polihromā koka restaurācijas specifika, Ģ.Eliasa glezniecības tehnoloģija.
Jelgavā
Restauratora profesijas statuss, čuguna un polihromā koka restaurācijas specifika, Ģ.Eliasa glezniecības tehnoloģija. Šīs un citas tēmas paredzētas informatīvajā tikšanās reizē “Restaurācija: atgūtā, zaudētā, saglabātā informācija”, uz kuru šodien pulksten 13 Ģ.Eliasa muzejā speciālistus un interesentus aicina muzeja darbinieki un Latvijas Restauratoru biedrība.
Rīgā
Sestdien pulksten 18 Lielajā Ģildē uz Pētera Vaska 60 gadu jubilejas koncertu aicina Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Valsts akadēmiskais koris “Latvija”, čellists Stīvens Iserliss un diriģents Gints Glinka. Koncertā dzirdēsim “Laudu” orķestrim, Koncertu čellam un orķestrim, “Dona nobis pacem” jauktajam korim un stīgu orķestrim un “Canto di forza” 12 čelliem, kas Latvijā skanēs pirmoreiz. Daudzviet pasaulē, dzirdot Latvijas vārdu, prātā nāk P.Vaska mūzika. Tā skanējusi prestižās pasaules koncertzālēs daudzu ievērojamu un izcilu mūziķu sniegumā Eiropā, Amerikā, Japānā un Austrālijā, iekļauta daudzu pasaules horeogrāfu baletu iestudējumos. P.Vasks ir vienīgais latvietis, par kura darbu izdošanu rūpējas ievērojamā vācu izdevniecība “Schott”. Viņa mūzika iemūžināta aptuveni 30 kompaktdiskos, sasniegumi mūzikā novērtēti ar vairākiem apbalvojumiem, to vidū – Herdera balva, Baltijas asamblejas balva, Ivanova prēmija, Lielā mūzikas balva (piešķirta trīskārt) un Triju Zvaigžņu ordenis. “Lauda” orķestrim (1986) ir viens no visvairāk atskaņotajiem P.Vaska darbiem. To iecienījis arī Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris – dodoties ārzemju koncertbraucienos, tā kļuvusi par savdabīgu latviešu mūzikas vizītkarti. Kā atzinis komponists, “Lauda” ir viņa velte savai tautai. Skaņdarba iecere tapusi Krišjāņa Barona 150. jubilejas gadā – laikā, kas priekšvēsta atmodas sākumu. Koncerts čellam un orķestrim (1994) veltīts čellistam Dāvidam Gēringam. Sacerot Koncertu čellam un orķestrim, daudz domāju par padomju impērijā pavadītām ciešanu un pazemojumu desmitgadēm. Par personības pretimstāvēšanu trulai, brutālai varai. Par spēka avotiem, kas palīdzēja izturēt, stāsta komponists. Latīņu lūgsnu “Dona nobis pacem” (“Dod mums mieru”, 1996) P.Vasks komponējis divās versijās: jauktajam korim un stīgu orķestrim un jauktajam korim un ērģelēm. Koncertā dzirdēsim pirmo. Čellu nešauboties saucu par savu vismīļāko instrumentu. Čells – tas ir spēks. Divpadsmit čelli – milzīgs spēka koncentrāts, tā skan komponista atzīšanās mīlestībā pret čellu, sniedzot komentāru par darbu “Canto di forza” 12 čelliem (2005). Opuss tapis pēc Berlīnes filharmoniķu čellistu ierosmes, un viņi arī bija šā darba pirmatskaņotāji. Jāatgādina, ka Latvijā tas vēl nav skanējis. 8. aprīļa koncertā pie diriģenta pults stāsies G.Glinka. Čellists S.Iserliss (Steven Isserlis) dzimis Lielbritānijā, sadarbojies ar pasaules vadošajiem orķestriem un tādiem diriģentiem kā V.Aškenazi, S.Oramo, K.Deiviss, T.Kopmans, K.Ešenbahs un citiem. Viņa interešu lokā ir gan senā, gan klasiskā, gan laikmetīgā mūzika. Čellists spēlē 1730. gada “Feuermann Stradivarius” instrumentu. Savus skaņdarbus S.Iserlisam veltījuši komponisti Džons Taveners, Deivids Metjū un Karls Vains. P.Vaska mūziku viņš atskaņos pirmoreiz.
