Vakar apritēja 140 gadu, kopš dzimis Jelgavas Lauksaimniecības vidusskolas izveidotājs, izcilais pedagogs un agronoms Janis Mazvērsīts.
Vakar apritēja 140 gadu, kopš dzimis Jelgavas Lauksaimniecības vidusskolas izveidotājs, izcilais pedagogs un agronoms Janis Mazvērsīts. Šī apaļā jubileja, protams, ir nozīmīga, taču apbrīnojamākais ir tas, ka 6. aprīļa pirmspusdienā šajā sakarā jau vairāk nekā trīsdesmit gadu Baložu kapos pie J.Mazvērsīša pieminekļa pulcējas viņa dibinātās skolas audzēkņi.
J.Mazvērsīša divdesmit piecas lauksaimniecībai veltītās grāmatas, kas izklāsta gan daudzlauku sistēmas priekšrocības, gan cukura nozares izveidošanas nepieciešamību, kūtsmēslu un minerālmēslu lietošanu mūsdienās, aktualitāti, šķiet, zaudējušas. Par izcilā agronoma, pēc partejiskās piederības zemsavieša, miermīlību un labsirdību, kas izrādījās neiederīga Saeimas deputāta amatā, saglabājušās leģendas, taču ne jau tāpēc mūslaiku Zemnieku savienības politiķi viņu jubilejā pieminēs. J.Mazvērsīša dibinātā un no 1911. līdz 1937. gadam stingri nacionālā garā vadītā Jelgavas Lauksaimniecības vidusskola – tas ir kaut kas vairāk. Šī mācību iestāde pārcēlās uz Mežotni, kur bija lielākas platības lauka izmēģinājumiem un praksei. Pēc Mežotnes pils sagraušanas Otrā pasaules kara beigās skola pārcēlās uz Saulaini un vēlāk kļuva par slavenu lauksaimniecības tehnikumu. Tagad tā pārtapusi Saulaines profesionālajā vidusskolā, kurā var apgūt septiņas profesijas. Laukstrādnieks ir viena no tām. Skolā nav agrāko iestājeksāmenu, reflektantu konkursu. Kā atzīst Saulaines profesionālās vidusskolas muzeja vadītājs Leons Dravnieks, lauksaimniecību pašlaik apgūst tikai daži audzēkņi. Tomēr gandīz simts skolas pastāvēšanas gados tur agronoma profesiju ieguvuši vairāk nekā pieci tūkstoši jauniešu, un tas nevar palikt bez pēdām.
Pieminekli J.Mazvērsītim pateicīgie skolas audzēkņi uzlika 1981. gadā. Neviens tagad precīzi nevar pateikt, kad iedibināta tradīcija 6. aprīlī pulcēties šajā vietā. Tas droši vien saistās ar atmodas sākumu. Kā fiksēts pirmo pēckara gadu absolventa vēl aizvien mundrā Gundara Pelšes glabātajā viesu grāmatā, pirmajās tikšanās reizēs atbraukuši trīsdesmit un pat piecdesmit skolas bijušo audzēkņu. Gan trimdinieki, gan vietējie. Tagad daudzi jau ir aizsaulē, citi sasnieguši deviņdesmit gadu robežu un nevar ierasties vecuma nespēka dēļ. “Es savos skolas gados Jani Mazvērsīti nesatiku. Viņš jau bija pensijā un vācu laikā mira. Taču viņš mums ir kā kopsaucējs, kas apvieno daudzas lauksaimnieku paaudzes,” saka G.Pelše. Kā apstiprinājums tam bija labi pazīstamo Sidrabenes pagasta lauksaimnieku Gundara Liepas (1982. gada absolvents) un Jāņa Vīganta (1960. gada absolvents) ierašanās jubilejas tikšanās reizē. Abi šie jaunāko paaudžu vīri kā jau īsti agronomi rosīgi ķērās klāt, lai savas skolas dibinātāja atdusas vietu pēc ziemas sakoptu. Svinīgajā brīdī ar karogu bija klāt arī Jelgavas Latviešu biedrības vīri Vilis Azevičs un Modris Ziemelis. Tas tādēļ, ka divdesmito gadu sākumā J.Mazvērsīts bija Jelgavas Latviešu biedrības priekšsēdētājs. Viņa vadības laikā veiksmīgi papildināta biedrības bibliotēka, kā arī veikti citi ražīgi darbi.
