Mūsu tuvāko kaimiņu māksla Jelgavā nebija sen redzēta, arī Rīgā tā ir visai reta parādība.
Mūsu tuvāko kaimiņu māksla Jelgavā nebija sen redzēta, arī Rīgā tā ir visai reta parādība. Tagad mums šī iespēja ir – līdz 16. aprīlim Ģ.Eliasa muzejā aplūkojama Panevēžas Mākslinieku asociācijas izstāde.
Tā ir pietiekami plaša un cienījama skate. Izstādē visvairāk piesaista keramika un tēlniecība – kā Eugenijusa Čibinska akmens masā darinātie šķīvji ar glazūras iekrāsojumiem, ģeometriski ritmisku laukumu izkārtojumiem, bet jo sevišķi Nerutas Čjukšienes lielformāta tēlnieciski dekoratīvie veidojumi. Juozu Lebedniku pievelk dažādu materiālu apvienojums dekoratīvās formās. Vitauta Tallata – Kelpšas tēlniecības darbi atsauc atmiņā Džakometi pagarinātos cilvēkus stāvus.
Krāšņi ir stikla mākslinieku Remigijusa Krjuka un Virgiliusa Venclova darbi, kas izceļas ar perfektu formu, ar faktūru daudzveidību un veiksmīgu krāsu lietojumu.
Panevēžā cieņā ir arī tekstilijas. Pieminami Savirijas Kazjūnaites gobelēni un Vjeras Olšauskaites zīda apgleznojumi.
Glezniecību pārstāv vairāki autori. Daļusa Dirses darbi ieturēti impresionistiski reālistiskā virziena garā, kamēr Vidmants Jažausks dod priekšroku abstraktam ritmiskumam. Diana Rudokiene gandrīz fotogrāfiski precīzi attēlo cilvēkus, dzīvniekus, apkārtējo vidi. Pretstatot tos, iegūts sirreālistisks pasaules vērojums.
Visvairāk kaimiņi iecienījuši akvareli. Girmanta Rudoka darbi ir stāstoši. Tajos atainotas kādas pasakām tuvas ainas. Ilona ˇvinakiene tēlo mazliet fantastiskas ainavas ar ūdeņiem, kalniem, mākoņiem. Tuvplāni ir detalizēti iezīmēti, tālākajā plānā kalnu kontūras izgaist miglas iespaidā. Plašums, bezgalība, garīga skaidrība ir viņas akvareļu būtība. Vidmants Mačjulis mīl pludināt krāsas. Starp viesiem ir arī viens latvietis – Egils Skuja, kas skolojies Rīgā. Viņa ainavās jaušama cita skola nekā viņa kolēģu darbos.
Ja runājam par grafiku, nevar aizmirst Jolantu Rudokieni, kura no liela augstuma gandrīz topogrāfiski precīzi tēlo ainavu. Šo vienā tonī ieturētā dabasskata nosacīti vienmuļo noskaņu piepeši pārtrauc dīvaini, krāsaini objekti. Vai tas būtu par neiespējamā klātesamību ikdienas dzīvē? Daudz grāmatzīmju izstādījis Henriks Mazūrs un Stase Medīte.
Jāteic, ka lietuviešu izstāde ir ļoti stipra. Jau ieejot zālē, uzreiz jākonstatē gluži cits pasaules skatījums, pasaules uztvere. Un vēl – Panevēžas mākslinieku darbi formāli ir daudz modernāki, tajos vairāk jūtama pasaules elpa.
