«Jāatbalsta atbrīvošanās kustība Baltkrievijā» (5. aprīlis) appolonija: Ko jūs lienat pie tiem baltkrieviem?
“Jāatbalsta atbrīvošanās kustība Baltkrievijā” (5. aprīlis)
appolonija: Ko jūs lienat pie tiem baltkrieviem? Viņi dzīvo ļoti labi, rūpniecība saglabāta un nes peļņu. Piketēja apmēram 300 cilvēku, to rādīja televīzijā (laukumu no augšas, tāda maza saujiņa). Labāk būtu savās mājās ieviesuši kārtību!
Kriksis: Cik var līst citu valstu dzīvē! Lai cilvēki paši tur tiek galā! Nu jau sākam kā amīši – tiesneši par visu.
Forbs: Ko lienat svešā baznīcā ar savu dziesmugrāmatu? Lieciet mierā baltkrievus. Ja viņiem ir labi, mums par to būtu jāpriecājas. Māri Novik! Vai apjēdzat, ka esat tikai instruments kārtējās lielvaru avantūrās. Nekas jauns nav izdomāts, scenāriji vecie. Gribat gāzt kādu nepaklausīgu valsts vadību, atrodiet saujiņu neapmierināto un saceliet brēku, turklāt pilnīgi vienalga par ko – demokrātiju, aparteīdu, genocīdu, holokaustu u.c. Ja nekas neiedarbojas, jāvēršas pie amīšiem, un tie noorganizēs militāru iejaukšanos. Mums pilnai laimei vēl tikai pietrūka minikariņa pie mūsu valsts robežām.
kāds: Ja tauta jutīsies slikti, tā pati tiks galā ar saviem diktatoriem. “Ārējā palīdzība” var izraisīt militāru konfliktu, un tas risināsies nevis kaut kur tālu prom, bet gan tepat, mums blakus. Baltkrievija nav Irāka, sekas nav prognozējamas.
“Izmaiņas elektrovilcienu kustībā” (6. aprīlis)
Skrējējs: Nez kā tas saskanēs ar pilsētas autobusiem? Protams, ka nekā. Vakaros Cukurfabrikas stacijā labs skats – pienāk vilciens no Rīgas, autobuss tajā brīdī atiet no pieturas, visi skrienam. Ja šoferis labs, pagaida, pietura otrpus dzelzceļa pārbrauktuves. Bet varbūt jāskrien, vilcienā atsēdējušies…
“Speciālisti: kaķu barotājas pakļauj draudiem iedzīvotājus” (6. aprīlis)
Kaķu kundzīte: Man, piemēram, riebjas cilvēki. Piemēslo, atvainojos, kakā, čurā, kur pagadās, smēķē, slimo ar ādas sēnīti, kašķi, AIDS, tuberkulozi un visām rakstā minētajām slimībām, trokšņo utt. Varbūt viņus arī vajag sterilizēt vai paturēt 14 dienas patversmē, tad… attiecīgu injekciju. Atzīstu, ka kaķi un suņi, kas klaiņo ir liela problēma (arī man), bet to var risināt civilizēti. Problēma ir arī cilvēki, kas pamet mājdzīvniekus. Varbūt var izveidot fondu, no kura maksātu tiem, kas ziņo par šādiem ļaudīm.
suņa īpašniece: Ja dzīvnieka saimniekam jāsavāc viņa ekskrementi, tad jānodrošina, kur tos izmest. Mūsu pilsētā nav pietiekami daudz atkritumu urnu, nevaram salīdzināt ar ārvalstu praksi. Dažkārt apēsta banāna mizu vai saldējuma papīrs jāliek maisiņā un jānes uz mājām, jo nav kur izmest… Vai jāsviež uz ielas. Var saimniekiem likt savākt suņa vai kaķa ekskrementus, taču pilsēta jānodrošina ar atkritumu konteineriem, kur tos izmest, un tiem jābūt pietiekamā skaitā, nevis – vienam kvartālā.
ROKO: Nav saprotams, vai neēduši, novājējuši kaķi, kas tādēļ pastiprināti slimos, mazāk apdraudēs cilvēkus. Sterilizēts un nepaēdis kaķis arī var slimot un, badā dzīvodams, neestētiski izskatīties. Esmu redzējis, ka kaķus baro ar piemērotu, speciāli tiem domātu barību. Vai cilvēku labestība ir lielākais apdraudējums sabiedrībai? Vairāk traucē lielo suņu kakas. Tos izved nokārtot vajadzības turpat logu priekšā. Nelaimīgu kaķu trenkāšana ir nožēlojama.
lasa: Nožēlojami cilvēkos audzināt domu, ka nabaga dzīvnieki ir tik briesmīgs drauds. Ja kaķis klaiņo, tā ir cilvēka, nevis kaķa problēma. Briesmīgi skatīties, kā to nabadziņu trenkā, it kā tas nebūtu dzīva būtne, kam arī ir sāpju un bada sajūta. Atbildīgajām amatpersonām būtu jādomā, kā cilvēciskot attieksmi pret dzīvniekiem, nevis pārskaitīt medicīnas enciklopēdijā aprakstītās slimības un ar to pamatot briesmīgo attieksmi pret dzīvniekiem. Nožēlojami, ka jālielās ar to, cik dzīvnieku iznīcināts, bet ne ar to, kas darīts, lai problēmu risinātu.
turks: Tukša salmu kulšana. Šīs problēmas bija pirms 20 gadiem un būs vēl vismaz 20 gadu. Vismaz ir tēma, par ko parunāt!
Marta: Kaķu kundzīt, sāksim jau ar to, ka šis raksts nav par cilvēkiem, bet par klaiņojošiem kaķiem. No slimiem cilvēkiem es varu izvairīties, viņi nepiečurās manu balkonu un nebļaus zem loga. Ja to darīs, var izsaukt policiju. Priekšrocību, lai “miskatnieku” nebūtu, ir daudz vairāk nekā ieguvumu. Kas attiecas uz suņu īpašniekiem, vieglāk pateikt, ka tajā vietā, kur suns pakakāja, nav konteinera. Mums pagalmā 20 m attālumā tie ir, muļķīgi domāt, ka kāds mēslus savāks. Es šādu dabas draugu un suņu īpašnieku dēļ bērnu no rokām izlaist nevaru. Lai kaut viens pasaka, ka kādā pagalmā ir tāda “brīnumzeme”, kur neganās “miskastnieki”, un visi suņu īpašnieki aiz saviem dzīvniekiem savāc mēslus.
