«Ziņas» turpina rakstu sēriju par «divpadsmitajiem», kurus šogad sagaida atbildīgs brīdis – izvēlēties, ko dzīvē darīt tālāk.
“Ziņas” turpina rakstu sēriju par “divpadsmitajiem”, kurus šogad sagaida atbildīgs brīdis – izvēlēties, ko dzīvē darīt tālāk. Šoreiz viesojamies Ozolnieku vidusskolā pie skolotājas Ligijas Andersones audzināmās klases.
Rajona vidusskolās atšķirībā no Jelgavas lielākoties ir pa vienai izlaiduma klasei. Arī Ozolniekos izlaidumu šovasar svinēs vienas 12. klases audzēkņi – pavisam 22. Šodien viņi draudzīgi sadevušies rokās un vienā balsī sauc: draudzībā ir liels spēks. Bet ko jaunieši domā darīt pēc diviem mēnešiem?
Ketijai un Ivetai vēlme savu profesiju izvēlēties saistībā ar cilvēkiem un nekādā gadījumā ne ar tehniskām lietām. Jaunietes ir gana sievišķīgas, un viņām patīk darbs ar sabiedrību, tādēļ meitenes nolēmušas doties uz Latvijas Universitāti studēt komunikāciju vai sociālās zinātnes, taču pieļauj iespēju palikt Jelgavā un mācīties LLU ārējo sakaru specialitātē.
Janas nākotnes nodomi saistīti ar kultūru. Viņa domā studēt Kultūras akadēmijā kultūras menedžmentu vai Latvijas Universitātē komunikāciju.
Zane mērķē “Turības” virzienā. Ja tur neiznāks iestāties, uzņēmējdarbību meitene studēs LLU.
Arī Diāna pēc vidusskolas sola turpināt izglītoties biznesa augstskolā “Turība”. Viņas nostāja ir stingra un noteikta – mācīties juristos –, tāda rakstura iezīme ļoti nepieciešama šā amata veicējiem.
Kasparu, iespējams, nākotnē varēsim ieraudzīt savu kolēģu rindās, jo viņa ieceres ir studēt informāciju tehnoloģijas un strādāt par programmētāju. Puisis smej, ka sākumā varētu spēkus izmēģināt avīzes maketēšanā. Kaspars uzskata, ka LLU ir pietiekami labs līmenis, lai apgūtu IT.
Edgaram ir zelta rokas, un viņš savu nākotnes profesiju cer izraudzīties saistībā ar galdniecību vai inženierzinātnēm. No augstskolām puisis izvēlējies LLU vai Rīgas Tehnisko universitāti.
Jānis ir lakonisks – LLU Sociālo zinātņu fakultāte, vien piebilstot – varbūt. Prieks, ka meiteņu kuplo pulciņu sociologos cer kuplināt arī puiši. Citādi būtu garlaicīgi!
Gatis ir sabiedrisks un aktīvs puisis. Viņam patīk darbs ar cilvēkiem, tādēļ arī jaunietis studēs humanitārās zinātnes. Iespējams, izvēlēsies kultūrkoledžu vai arī LLU Sociālo zinātņu fakultāti.
Jolanta godīgi atzīstas, ka viņai joprojām nav īstas skaidrības par tālāko izglītību. Joma, kurā meitene iedomājas savu nākotni, varētu būt saistīta ar cilvēkiem.
Arī Dana šaubās un par turpmāko vēl īsti neņemas runāt, vien atzīst, ka izvēle varētu būt saistīta ar ģeogrāfiju vai tūrismu.
Iveta būs viena no tiem daudzajiem jauniešiem, kas spēkus izmēģinās, stājoties Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātē. Ja nepaveiksies, daudz neskums, jo arī Jelgavā ir tāda fakultāte.
Marina kādreiz cer kļūt par sievieti uzņēmēju, tādēļ viņai lieti noderēšot zināšanas ekonomikā un uzņēmējdarbībā. Meitene ir neatlaidīga un pārliecināta, ka jau rudenī sāks apgūt izvēlēto virzienu.
Dāvis uzskata, ka studēt studēšanas dēļ ir muļķīgi. Viņš vēl nav atradis mērķi, uz ko tiekties, un teic, ka tas noteikti nāks vēlāk – ar gadiem. Līdz tam Dāvis cer atrast darbu un krāt naudu studijām.
Lana stāsta, ka dosies uz Latvijas labāko augstskolu – LLU. Viņas mērķis ir iestāties Sociālo zinātņu fakultātē un apgūt ārējos sakarus. Šim nolūkam jauniete pastiprināti apgūst angļu valodu.
