Klāt pavasaris, laiks sakopt savus zemes īpašumus. Diemžēl daudziem gribas ātrāk atbrīvoties no kūlas, un to, protams, var izdarīt ātri, iemetot sērkociņu vecajā zālē. Bet vai apzināmies atbildību par rīcību, kas ir ar likumu noliegta?
Klāt pavasaris, laiks sakopt savus zemes īpašumus. Diemžēl daudziem gribas ātrāk atbrīvoties no kūlas, un to, protams, var izdarīt ātri, iemetot sērkociņu vecajā zālē. Bet vai apzināmies atbildību par rīcību, kas ir ar likumu noliegta?
Kūlas dedzināšana vienmēr ir riskants un neprognozējams pasākums, jo uguns pati rada vēju un virpuļus. Sekas nekad nav paredzamas. Draud briesmas dedzinātājam, tuvumā izvietotajām ēkām, koku stādījumiem un meža jaunaudzēm. Uguns izplatībai šķērslis nav ne grāvji, ne robežas. Lielam riskam pakļauti lauksaimniecībā neizmantoto zemju apmežojumi. Skats uz šiem bijušajiem laukiem bieži vien nav pievilcīgs. Pērnajā kūlā atrodas dzīvas eglītes, bērziņi, kuru stādīšana prasījusi smagu zemes īpašnieka darbu un lielus līdzekļus.
Kāpēc dedzināt? Jaunā zāle izaugs katru gadu, kūla zemei radīs trūdvielas, pelēkais kļūs zaļš!
Paredzams, ka šogad uguns bīstamais periods mežos tiks izsludināts aprīļa beigās. Tas nozīmēs, ka mežos jāpārtrauc visas darbības, kas saistītas ar dedzināšanu. Meža apmeklētājiem jāatceras, ka nedrīkst nomest zemē neko, kas var būt aizdegšanās iemesls. Bez saskaņošanas ar mežniecību nedrīkst veikt nekādas darbības, kas, radot dūmus, var maldināt uguns novērošanas torņu dežurantus.
Mežos joprojām jūtamas vētras sekas, redzami gāzumi, izstrādē palikušie zari, tas paaugstina uguns bīstamību. Mežu īpašniekiem jāattīra piebraucamie ceļi, stigas, jāsakārto tilti, izskalotās caurtekas, kas uguns nelaimes brīdī varētu traucēt tehnikas pārvietošanos. Savukārt ikviena cilvēka pienākums ir ziņot par katru dedzināšanas gadījumu uz lauka vai mežā un informēt Zemgales virsmežniecību vai arī zvanīt 01 un 112.
Ministru kabineta noteikumi paredz, ka īpašniekam teritorija sistemātiski jāatbrīvo no degt spējīgiem atkritumiem un ap ēkām desmit metru plata josla jāattīra no sausās zāles un kultūraugu atliekām. Īpašniekam jāveic visi pasākumi, lai viņa teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Ugunsgrēka gadījumā atbildība tiks prasīta no zemes īpašnieka, samazinot arī ES vienotās platības maksājumus. Atkarībā no kaitējuma apmēriem, var iestāties administratīvā, civiltiesiskā vai kriminālatbildība.
Zemgales virsmežniecība meža ugunsdrošības uzraudzību veiks no 15 uguns novērošanas torņiem. Jelgavas rajonā dežurēs divas apvidus automašīnas, kas aprīkotas ar ugunsdzēsības inventāru. Virsmežniecība turpinās sadarbību ar ugunsdzēsības dienestu, pašvaldībām, firmām ugunsgrēku dzēšanā.
