Tā kā Latvijā palielinās bebru skaits un to nodarītie postījumi, Valsts meža dienests 28. martā izdevis rīkojumu, ka šo dzīvnieku medīšanas termiņš pagarināts par mēnesi, proti, līdz 30. aprīlim.
Tā kā Latvijā palielinās bebru skaits un to nodarītie postījumi, Valsts meža dienests 28. martā izdevis rīkojumu, ka šo dzīvnieku medīšanas termiņš pagarināts par mēnesi, proti, līdz 30. aprīlim.
Bebri galvenokārt pārtiek no jaunu lapu koku mizas. Postījumus laukiem un mežiem rada arī to aizsprostotie uzplūdušie grāvji un upītes. Kā norāda Zemgales virsmežniecības inženieris konsultants Aivars Klūga, aprīlī bebru medības varēs turpināt ar vecajām šīs sezonas atļaujām. Vietās, kur limits jau izmantots, saskaņojot ar Valsts meža dienesta Medību daļu, aprīlī iespējams saņemt virslimitu. Tā kā bebru medības atļautas aprīlī, turpmāk nekāda medīšana, pamatojoties uz postījumu aktiem, nebūs atļauta.
Interesanti, ka 1855. gadā Latvijā tika konstatēts, ka šie gadsimtiem pazīstamie dzīvnieki (par to liecina vietvārdi Bebrene, Bebru pagasts, Bebrupe u.c.) ir izmedīti. Pirmkārt, tas notika vērtīgo ādu dēļ. Otrkārt, agrāk ēda bebru gaļu, turklāt tas bija atļauts arī gavēņa laikā. Par sevišķi vērtīgu medikamentu, kas palīdz sieviešu un nervu slimībās, uzskatīja bebra ģenitāliju sekrētu. Lai novērstu šo tukšumu dabā, 1927. un 1935. gadā Norvēģijas valdība Latvijai uzdāvināja pa diviem bebru pāriem. Tos ielaida Kurzemē Stendes upītē un Vidzemē pie Smiltenes. Tajā pašā laikā tika izdots likums, kas aizliedz bebru medības. 1941. gadā Latvijā jau dzīvoja ap 60 bebru, tomēr kara gados tie atkal izmedīti un iznīka. Piecdesmitajos gados šos dzīvniekus Latvijā ieveda no jauna – šoreiz no austrumiem –, un mūsdienās to skaits Latvijā tiek lēsts pat 100 tūkstošu. Presē bija lasāma ziņa, ka pasaules hokeja čempionāta talismana pāris dzīvojot pat Rīgas centrā, kanālā pretī Nacionālajai operai. Kā iespējams tāds “demogrāfiskais sprādziens”? Profesors Zigurds Saliņš uzskata, ka, pirmkārt, tas ir tādēļ, ka mednieki vairs nav motivēti iet uz bebriem. To ādu kažokos neizmanto un arī gaļu neēd. Otrkārt, urbanizācijas dēļ Latvijā daudzviet aizaugušas cilvēku mazskartās teritorijas, kas bebriem kā kaimiņus “nemīlošiem” dzīvniekiem ir labvēlīgas.
