Mēs ēdam un dzeram ne tikai, lai apmierinātu izsalkumu vai slāpes, bet arī lai baudītu un gūtu pozitīvas emocijas. Garšvielas bagātina ēdienu un dzīvi.
Mēs ēdam un dzeram ne tikai, lai apmierinātu izsalkumu vai slāpes, bet arī lai baudītu un gūtu pozitīvas emocijas. Garšvielas bagātina ēdienu un dzīvi. Kas gan būtu pica bez raudenes, kartupeļu biezenis bez šķipsniņas muskatrieksta vai plūmju ievārījums bez kanēļa?
Piedāvājam ieskatu garšvielās ar vissenāko izcelsmes vēsturi. Tās raksturo gan Vidusjūras tautu virtuvi, gan sagādā prieku mūsu saimniecēm. Vidusjūras garšaugu klāstā ietilpst gan paprika, koriandrs, ķiploki, baziliks, un smaržīgie pipari, gan sīpoli, dārza pupumētra, raudene un timiāns. Lielāko daļu šo garšaugu iespējams izaudzēt Latvijas apstākļos, tomēr pilnu Vidusjūras garšaugu buķeti varat iegūt, izmantojot jauno “Santa Maria” Vidusjūras garšaugu maisījumu.
Koriandrs
Viens no vissenāk kultivētajiem garšaugiem pasaulē, pieminēts jau Bībelē saistībā ar Lieldienu ēdienu gatavošanu. Liecība par koriandru atrasta Ēgiptes faraonu kapenēs.
Koriandrs ir viengadīgs augs, kura lapas līdzīgas pētersīļa lapām, bet sakne burkānveidīga, gaiši brūna. Stumbrs sazarots, tievs un mīksts. Sēklas apaļīgas, gaiši dzelteni brūnas. Iespējams, lielās līdzības ar pētersīli dēļ koriandru dēvē arī par Japānas pētersīli. Svaigos, jaunos koriandra dzinumus sauc kalintro. Zied jūnijā, jūlijā.
No garšauga var izmantot kaltētas, veselas vai maltas sēklas, svaigas vai kaltētas lapas un sakni. Tam piemīt patīkami pikants, spēcīgs riekstu aromāts. Koriandra vitamīniem bagātās lapas, ko plaši izmanto kulinārijā, pazīstamas kā kinza. No tām gatavo salātus, pievieno gaļas, zivju, pākšaugu un dārzeņu ēdieniem, kā arī zupām un mērcēm. Kaltētas koriandra sēklas lieto maizes cepšanā, konditorejas izstrādājumu, konservu un dzērienu gatavošanā. Sēklas jau kopš viduslaikiem izmanto liķiera, vermuta un alus gatavošanā. Sēklu aromāts kļūst intensīvāks, ja tās tiek saberztas vai apgrauzdētas uz pannas.
Koriandru ieteicams lietot kopā ar ķimenēm, čili, svaigu piparmētru, raudeni, baziliku un ķiplokiem.
Koriandru izmanto ne tikai kulinārijā, bet arī ārstniecībā. Tas satur daudz ēterisko eļļu, kas palīdz gremošanai, rosina apetīti, nomāc neirotisku sasprindzinājumu. Svaiga koriandra sulai ir antiseptiska iedarbība.
Raudene (oregano)
Grieķu mīlas dieviete Afrodīte esot iedvesmojusies no raudenes, tā kļuvusi par viņas prieka simbolu. Senāk līgavas un līgavaiņi izrotājās ar raudenes vītnēm, ticot, ka augs stiprinās mīlestību.
Raudene ir daudzgadīgs krūmveida augs ar iegareni olveidīgām lapām, kas ir vienīgā kulinārijā izmantojamā auga daļa. Tās var lietot gan svaigas, gan kaltētas. Lapas ir piesātinātas ar ēteriskajām eļļām, kas izdala auga nedaudz saldeno intensīvo aromātu.
Klasisks garšaugs, ko lieto visā pasaulē ne tikai picu un makaronu maltītes pagatavošanai. To izmanto veģetāro ēdienu garšas bagātināšanai, piemēram, ķirbju, cukini, kabaču, paprikas un kartupeļu sautējumos, pievieno ceptas, sautētas, vārītas cūkgaļas, jēra un liellopu gaļas ēdienos. Lieliski garšo salātos, tomātu ēdienos, pie olām un siera. Ieteicams lietot kopā ar rozmarīnu, timiānu, baziliku. Raudene ēdienam jāpievieno īsi pirms gatavošanas beigām, lai piešķirtu tam pilnīgāku aromātu un garšu.
Tiek lietota saaukstēšanās un bronhītu, klepus, arī kuņģa un zarnu slimību gadījumos.
Timiāns (parastais mārsils)
Senie ēģiptieši timiānu izmantoja, mumificējot faraonus. Romas kareivji pirms kaujām mazgājās tā vannās, cerot uz drosmi un spēku.
Timiāns jeb parastais mārsils ir daudzgadīgs ārstniecības augs un garšaugs. Izmanto gan dzinumu jaunās lapiņas, gan kaltētas vai saldētas lapas. Tās satur līdz trim procentiem ēterisko eļļu, kas augam piešķir patīkamu stipru aromātu un asu, nedaudz rūgtenu garšu. Stiprās garšas dēļ kulinārijā jālieto nelielās devās. Timiānu izmanto zupās, mērcēs, gaļas, medījuma, zivju, kartupeļu, olu, kā arī dārzeņu un pākšaugu ēdienos. Cukini, ķirbji un tomāti garšo lieliski, ja tiem pagatavošanas laikā pievieno nedaudz timiāna. Kopā ar majorānu un ķiplokiem garšaugu izmanto gurķu skābēšanā. Ietilpst arī smaržvielu, benediktīna un aromātiskā etiķa sastāvā.
Timiāna tēja veicina gremošanu, nomierina kuņģi. Tai piemīt antiseptiskas īpašības, tādēļ tēja palīdz pret mutes dobuma un kakla infekcijām, mazina klepu, astmu un bronhītu. Timiāna ēterisko eļļu pievieno vannas ūdenim reimatisma un organisma noguruma gadījumos.
“Santa Maria” šefpavāre Liene Jansone iesaka
Ceptiem ēdieniem garšaugu maisījums jāpievieno neilgi pirms cepšanas beigām, lai aromātiskās vielas neizgarotu. To var pielikt omletei, radot jaunas garšas nianses. Lai variētu ierastās sviestmaizes, ņem bulciņu vai mazo pitas maizīti, sagriež nedaudz dārzeņu, pievieno Vidusjūras garšaugu maisījumu un šķipsniņu maltu melno piparu, pēc vēlēšanās var sāli. Maisījumu mazliet apslaka ar olīveļļu. Maizītē veido iegriezumu un ieliek tajā salātus. Dekorē ar siera šķēlītēm.
