No LLU Lauku inženieru fakultātes astotā stāva logiem uz pilsētu paveras plaša panorāma.
No LLU Lauku inženieru fakultātes astotā stāva logiem uz pilsētu paveras plaša panorāma. Tāpēc aicinājām speciālistes – docenti Silviju Rubeni un piektā kursa studentes jelgavnieces Unu Gailumu un Mirdzu Geidāni – izteikt savas domas par to, kāda pašlaik izskatās pilsētā.
Silvija Rubene:
Aprīļa sākumā, kad nokusa pēdējais sniegs, atklājās daudzas piedrazotas vietas. Es dzīvoju Ganību ielas apkaimē netālu no katlumājas. Mums ir ļoti kārtīga sētniece, un tādēļ arī ap dzīvojamām mājām vienmēr ir tīrs. Taču tālāk, kur sētnieka uzkopjamā teritorija beidzas, visi krūmi pilni tukšām pudelēm, papīriem, plēves maisiņiem un citu drazu. Man šķiet, ka šīs piegružotās teritorijas nav privātas (kur daļu atbildības varētu prasīt no saimnieka), bet gan pieder pašvaldībai. Kā lai tās sakopj? Jāorganizē iedzīvotāju talkas, varbūt varētu palīdzēt arī bezdarbnieki un tie, kas sodīti ar piespiedu darbu.
Vējš dzenā kaudzēs savāktās smiltis, kas ziemā kaisītas uz apledojušajām ielām un ietvēm. No tā cieš logi. Mūsdienās daudziem dzīvokļiem ir plastmasas logi, kas bieži vien taupības dēļ atverami tikai daļēji. Kā lai tos nomazgā un nospodrina? Piemēram, pa astotā stāva logu ar garā kātā iestiprinātu suku snaikstīties ir bīstami. Tur kaut kas jādomā, pretējā gadījumā kādas kļūs daudzdzīvokļu namu fasādes?
Kāpēc šopavasar piedrazotība acīs krīt vairāk nekā citus gadus? Šķiet tāpēc, ka aug mūsu labklājības līmenis. Jo vairāk cilvēks patērē, jo vairāk rodas dažādu atkritumu, sevišķi tad, ja iepērkas lielveikalos. Pagalmā nesen izlikti jauni atkritumu konteineri, taču tas nelīdz. Ja mašīna kādu dienu laikā neatbrauc, atkritumu kaudzes sniedzas pāri to malām.
Mirdza Geidāne:
Pilsētas centrā viss kārtībā, taču nomales ielas ir nesakoptas. Mans diplomprojekts veltīts Pasta salai. Jādara ļoti daudz, lai šī vieta kļūtu patīkama pilsētnieku atpūtai. Taču esmu pārliecināta, ka ar laiku tas īstenosies.
Una Gailuma:
Pavasaris vēl asāk parāda, cik bēdīgā stāvoklī ir Jelgavas vecpilsēta, ko esmu izvēlējusies par sava diplomprojekta tematu. Daudzas ēkas avārijas stāvoklī, iekšpagalmi nolaisti, un bērni, kas tur spēlējas, būtībā ir apdraudēti.
***
Ko paredz Jelgavas apbūves noteikumi
– Zemesgabala īpašniekam vai lietotājam jānodrošina nekustamā īpašuma estētiskā kvalitāte. Pagalmi jāuztur kārtībā, tīri un sausi.
– Priekšpagalmos ierīko apstādījumus vai zālājus ar celiņiem. Zemesgabala īpašniekam vai lietotājam tie jāuztur kārtībā. Priekšpagalmus nav atļauts izmantot materiālu atklātai uzglabāšanai, izņemot gadījumus, ja būvmateriālu īslaicīgai nokraušanai ir saņemta pašvaldības atļauja.
– Ēkas īpašniekam vai lietotājam jāuztur kārtībā ēkas fasāde, sienas, logi, durvis, ūdens notekcaurules, renes un citi elementi.
– Īpašniekiem vai valdītājiem, kuru būves kļuvušas nelietojamas, ir sagruvušas, izdegušas, izpostītas un ar neestētisko izskatu bojā pilsētas ainavu, atbilstoši Civillikuma prasībām tās jāsakārto vai jānojauc.
– Ēkas un būves, kas kļuvušas nelietojamas (ja būve pilnīgi vai daļēji sagruvusi, to tehniskais stāvoklis rada draudus iedzīvotājiem vai bojā ainavu), līdz nojaukšanai vai sakārtošanai jānožogo ar necaurredzamu, estētiski noformētu žogu.
– Pārkāpumu izdarīšanas vietā bez protokola sastādīšanas, izsniedzot kvīti pārkāpējam, var piemērot naudas sodu līdz desmit latiem. Sastādot administratīvo protokolu, naudas sods ir līdz 50 latiem.
