Uz brīdi piestājušas, iekarot jaunus rekordus pasaules tirgū turpina jēlnaftas cenas.
Uz brīdi piestājušas, iekarot jaunus rekordus pasaules tirgū turpina jēlnaftas cenas. Eksperti to saista ar politiskās spriedzes saasināšanos starp pasaules lielvalstīm un vienu no OPEC (naftas ieguvēju un eksportētāju valstu organizācija) dalībvalstīm – Irānu. Vakar ASV tā saucamās vieglās jēlnaftas cena pasaules tirgū sasniedza jaunu rekordu – 70,86 dolārus (41,17 latus) par barelu, tādējādi par 0,01 dolāru pārspējot pagājušā gada augustā sasniegtos 70,85 dolārus. Par degvielas tirgus prognozēm “Ziņu” komentētāja Edgara Saukas saruna ar firmas “Astarte Nafta” direktoru un Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētāju Ojāru Karčevski.
Iepriekš mūsu degvielas tirgotāji izteikuši iebildumus, ka viņiem pienākums maksāt par obligātajām naftas produktu rezervēm ir pārāk liels finansiāls slogs. Vai šajā ziņā sagaidāmas izmaiņas?
Vēl iepriekšējā valdība pieņēma lēmumu, kas paredzēja Ekonomikas ministrijai izstrādāt jaunu naftas produktu uzglabāšanas koncepciju. Pašreizējā paredz, ka galvenais izdevumu slogs ir uz degvielas mazumtirgotāju pleciem. Koncepcija izstrādāta divos variantos. Pirmajā tāpat kā līdz šim paredzēts, ka uzņēmēji līdz 2009. gadam par saviem līdzekļiem sasniedz uzglabāšanas krājumus, kas paredzēti 60 patēriņa dienām, bet par pārējām 30 tiek maksāts no valsts budžeta. Citā variantā plānots, ka valsts par budžeta līdzekļiem uzglabā degvielas rezerves 70 patēriņa dienām, bet uzņēmēji – 20. Pirmkārt, tas pamatojams ar to, ka tā ir valsts atbildība – veidot rezerves. Otrkārt, valsts rīcībā ir milzīga materiālo rezervju naftas bāze Rēzeknē. Treškārt, tikai valsts var slēgt starpvalstu līgumus par nepieciešamo krājumu uzglabāšanu ārpus Latvijas citā ES dalībvalstī. Otrajā koncepcijas variantā paredzēts, ka mums, degvielas mazumtirgotājiem, būtu jāglabā 20 dienu patēriņa rezerves. Ja iestātos krīze un Eiropas Komisija izsludinātu tā saukto x dienu, šajā laikā būtu iespējams iedarbināt visus valsts krīzes rezervju izmantošanas mehānismus. Esmu pārliecināts, ka pirmo 20 krīzes dienu laikā situācija tiks atrisināta. Šis variants ļautu nesadrumstalot naftas produktu rezervju glabāšanu starp vairāk nekā divsimt Latvijas degvielas mazumtirgotājiem. Cerams, valdības maiņas dēļ jaunā koncepcija drīzumā sāks īstenoties. Gaidām arī tikšanos ar jauno ekonomikas ministru Aigaru Štokenbergu.
Tas ietekmēs degvielas cenu?
Tieši neietekmēs, netieši gan. Ja galveno uzglabāšanas izdevumu slogu uzņemsies valsts, nebūs nepieciešami kredīti ar papildu galvojumiem un lieliem procentiem. Arī uzglabājot degvielu ārvalstīs piemērotās krātuvēs, tas neprasīs papildu izdevumus. Beidzot tiks piemērota ES regula, kas paredz, ka rezerves jāveido valstij, nevis tas jāuzkrauj uz uzņēmēju pleciem. (“Ziņas” jau vairākkārt rakstīja, ka līdzīgu naftas rezervju mehānismu izvēlējusies Igaunijas valdība.)
Kā ir ar cīņu starp lielākajiem Latvijas degvielas mazumtirgotājiem? Tā ir kauja, kurā būs tikai viens uzvarētājs?
Konkurences padomē ierosināta lieta, notiek izziņas process. Nekādi lēmumi nav pieņemti. Tajā pašā laikā patērētāji var būt tikai priecīgi, ka šāda cīņa notiek – ir iespēja iegādāties lētāku degvielu. Patiesībā visi lielie degvielas mazumtirgošanas zīmoli iepērk degvielu pie vieniem un tiem pašiem ražotājiem. Dažādi var būt tikai līgumu un attiecīgi arī cenas nosacījumi tās iegādei. Plus dažādas transportēšanas izmaksas. Kam vairāk brīvo apgrozāmo līdzekļu, tas šajā konkurences cīņā var uzvarēt.
Vai tas nenozīmē, ka mazie degvielas tirgotāji beidzot apvienosies?
Dažādu iekšēju nesaskaņu dēļ apvienošanās nav notikusi. Drīzāk vērojams process, ka mazumtirgotāji grib savu biznesu izdevīgi pārdot lielajām “haizivīm”. Daļa mazo degvielas uzpildes staciju (DUS), izmantojot frančīzes noteikumus, pievienojušies lielajiem mazumtirdzniecības tīkliem. Pamazām starp tirgotājiem notiek arī savstarpēja atlaižu karšu pieņemšana. Tas palielina konkurences spēju.
Kādas ir jūsu prognozes par degvielas cenas izmaiņām tuvākajā laikā?
Degvielas daudzums Eiropā ir pietiekams, tāpēc tirgotāji izvēlas, kur to visizdevīgāk iegādāties. Pretēji iepriekšējiem gadiem lielākais degvielas daudzums vairs netiek iepirkts Mažeiķu naftas pārstrādes kombinātā, bet gan Ziemeļeiropā. Kaut ko nopietni prognozēt par izmaiņām tagad nav nopietni. Pārāk liela nozīme ir globālās politikas spekulācijām.
