Sabiedrības acu priekšā nereti vērojami savdabīgi un kompromisiem trūcīgi konflikti starp valstī pazīstamām personālijām.
Sabiedrības acu priekšā nereti vērojami savdabīgi un kompromisiem trūcīgi konflikti starp valstī pazīstamām personālijām. Asām vārdu apmaiņām un verbālu samazgu šļakatu mešanai ar pilnu krūti nododas dažādas raudzes politiskie komiķi, cits citam veltot ne mazumu pat pusjēlu dzēlību, niknus vārdu kariņus izcīna arī redzamākās politiskās partijas. Retāk kādā konfliktā krustojas politiskā un ierēdniecības dimensija, bet, ja tā gadās, tad līdz pat redzamam savstarpējo rēķinu kārtošanas līmenim.
Viens no savā stulbumā unikālākajiem pēdējo gadu konfliktiem ir divu gana augstu amatpersonu – premjerministra Aigara Kalvīša un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Alekseja Loskutova – kašķēšanās par KNAB darbinieka Ilmāra Bodes (ne)sodīšanu un abu minēto amatpersonu rīcības tiesiskumu un lēmumu leģitimitāti. Batālijas ap “romantisko trijstūri” jau krietnu gadu aizņēmušas zināmu kvadratūru preses un interneta portālu jaunumu slejās, bet KNAB Izziņas nodaļas priekšnieks Bode kļuvis teju vai par simbolisku lupatdeķi, ko gluži kā Dāvids un Goliāts niknā cīniņā katrs uz savu pusi rauj viņa priekšnieks Loskutovs un KNAB uzraugs Kalvītis.
Par konflikta sākotnējo iemeslu kļuva Bodes atrašanās darbavietā spēcīgas iedarbības antidepresantu ietekmē, proti, reibumā, ko par nepieņemamu uzskatīja viņa priekšnieks, lemjot te par Bodes atcelšanu no amata, te par pazemināšanu. Taču psihotropo vielu klātbūtnei Bodes organismā attaisnojumu atrada gan premjers, nekavējoties paģērot KNAB darbinieka atjaunošanu amatā, gan visas trīs tiesu instances.
Lai arī iepriekš Loskutova un Kalvīša attiecības bija pagrūti dēvēt par draudzīgām, kopš “Bodes epopejas” abu kungu darbība brīžiem izvērtusies atklātā rēķinu kārtošanā, premjeram neslēpti nostājoties Bodes pusē un metoties iemeslu meklējumos, lai nepakļāvīgo KNAB priekšnieku noliktu pie vietas vismaz ar disciplinārsodu. Pagājušā gada vasarā šādas iespējas Kalvītim nebija noilguma dēļ, taču pirms dažām dienām premjers izmantoja iespēju īstenot ilgi gaidīto atmaksu un kā stingrs papiņš nerātnu dēlēnu “pagodināja” Loskutovu ar rājienu.
Neatbildēta gan paliek virkne jautājumu par tiesiski politiskās izmeklēšanas izrādes aizkulisēm. Līdz šim absolūtu skaidrību nav spējis viest neviens no savstarpēji pretrunīgajiem oficiālu iestāžu atzinumiem par KNAB priekšnieka un premjera rīcības pamatotību, tādējādi tas, kurš savas pilnvaras pārkāpis vai apzināti kļuvis par āzi svešā burkānu laukā, palicis miglā tīts. Kutelīgs ir arī jautājums par Kalvīša tik atklāto un demonstratīvo nostāšanos Bodes pusē. Ministru prezidents, lai atceramies, pat nepauda sevišķu satraukumu par iespējamo operatīvās informācijas noplūdi no KNAB (ja neskaita nepierādītus, biroja virzienā mestus apvainojumus) saistībā ar vairākiem kriminālprocesiem. Arī par to, vai starp premjera nostāju un faktu, ka tieši Bode vada pagājušā gada nogalē sākto kriminālprocesu pret tābrīža aizsardzības ministru un Kalvīša niknāko politisko oponentu Eināru Repši viņa ASV veikto finanšu darījumu sakarā, ir kāda saistība, vēsture joprojām kautri noklusē un diezin vai jebkad sniegs pārliecinošu atbildi.
Ar premjera rājienu gan noslēdzas tikai kārtējais cēliens, nevis izrāde, jo KNAB boss jau apliecinājis gatavību disciplinārsodu noteiktajā kārtībā apstrīdēt. “Norātais” Loskutovs jau iepriekš ne reizi vien demonstrējis nepakļāvību biroju iegrožot kārajai politiskajai elitei ar premjeru priekšgalā. Savukārt pēdējam nopietni jārēķinās, ka disciplināri sodīts KNAB priekšnieks nav potenciāli mazāk “bīstams”, kamēr vien atrodas amatā.
