«Ziņas» turpina pirms divām nedēļām iesākto aprakstu sēriju par piemērotākajām pusdienošanas vietām Jelgavā. Šoreiz pilnā loze krita bistro «Silva» apmeklējumam.
“Ziņas” turpina pirms divām nedēļām iesākto aprakstu sēriju par piemērotākajām pusdienošanas vietām Jelgavā. Šoreiz pilnā loze krita bistro “Silva” apmeklējumam. Biju gana priecīga par to, jo šī ēstuve ir viena no iecienītākajām Jelgavā. Tā allaž izcēlusies ar apkalpošanas kultūru un patīkamu gaisotni, taču ne tik labvēlīgi pārliecinoši līdz šim varēju teikt par ēdienu garšu. Šoreiz gājām lūkot, kā viss izskatās, kad bistro jāvērtē pēc iepriekšizveidotas tabulas ar noteiktiem kritērijiem. Lai vērtējums nebūtu subjektīvs, uz “Silvu” pusdienot vienlaicīgi devās trīs “Ziņu” darbinieki.
Nedaudz skumīgi, ka skaisto Driksas gājēju ieliņu, ko bija iecienījuši jelgavnieki, šopavasar pārņēmis īsts juceklis. Izdangātais bruģis, metāla sēta gar “Pilsētas pasāžu” rada neomulīgu ceļa gājienu uz izraudzīto pusdienu vietu, bet ne jau tas šoreiz ir galvenais.
“Silvā” ierodamies pulksten pusdivpadsmitos ar domu, ka pusdienotāju vēl nebūs tik daudz un varēsim visu sīki izpētīt. Taču pulksten 11.30 ir gana daudz apmeklētāju.
Skan latviešu mūzika, kas apslāpē trauku šķindoņu un skaļās runas. Gaisotne patīkama un mājīga. Pirmais, kas interesē ēstuvju apmeklētājus, ir ēdienu piedāvājums. Kā jau bistro, arī šeit apmeklētājs paņem paplāti, liek to uz letes un dodas pie traukiem. Ievērojami traucē tas, ka vēl pirms maltītes pasūtīšanas nav apskatāma ēdienkarte, kas uzskatāmi parādītu, cik katrs ēdiens maksā, kādas ir tā sastāvdaļas. Jūtos neērti, prātuļojot, kādu ēdienu izvēlēties, vēl jo vairāk zinot, ka rindā gaida citi apmeklētāji un darbiniece otrpus katliem. Arī maltīte aiz stikla grūti saskatāma – tas aizrasojis, un vairāki ēdieni aizklāti ar vākiem. Jautāju pēc zivs, bet tā vēl nav izcepusies, un vēders paliek gribot. No gaļas gan var izvēlēties tīkamāko – cūkas, liellopa vai vistas gaļas ēdienu. To uzliek uz liela glīta šķīvja, kas arī nav mazsvarīgs elements. Piedāvājumā ir gan kartupeļi, gan rīsi un griķi, gan risoto un sautēti dārzeņi. Arī salātu daudzveidība slavējama. Zupu izvēle gan šoreiz niecīga – vien soļanka. Bagātīgs arī dzērienu klāsts. Letes otrā galā sasveicinās un mūs laipni uzrunā kasiere. Traucē tas, ka apmeklētājam paplāte jāceļ augstāk, lai kasiere varētu sarēķināt, cik vērtas ir mūsu pusdienas. Savukārt procesu ievērojami atvieglo iespēja norēķināties arī ar bankas karti.
Kad pusdienas pasūtītas, meklējam vietu, kur apsēsties. Pārsvarā pie galdiņiem paredzētas četras sēdvietas, bet ir arī galdi lielākām kompānijām. Var izvēlēties cietu vai polsterētu sēdekli. Ēdamzāle pietiekami liela, tādēļ nav jāuztraucas, ka kādam varētu pietrūkt vietas. Telpā ir vairāki drēbju pakaramie un arī krēsliņi bērniem. Pirmais, ko pamanām interjerā, ir vienotais gaumīgais stils. Telpa ir bēšīgos toņos ar koka mēbelēm, kam pieskaņots sienas un griestu apgaismojums. Priecē, ka gaisma nav pārāk spilgta. Sienas rotā fotogrāfijas ar senās Jelgavas skatiem. Tās nav pārāk lielas un no zāles pretējās puses tikpat kā nav saredzamas, bet ideja nav peļama. Pa bistro logiem gan šajā gadalaikā neko skaistu ieraudzīt nevar, pretī lūkojas vien pasāžas sienas un ap to apjoztais metāla žogs.
Apmeklētājiem pieejama tualete, kuras priekštelpā var nomazgāt rokas.
Pusdienas iespējams paēst par 1,20 – 2 latiem un vairāk. Visi trīs atzinām, ka maltīte bija garšīga un gājienu uz “Silvu” varētu atkārtot vai arī atsūtīt kolēģi, jo pusdienas iespējams izvēlēties arī līdzi nešanai.
No 28 kritērijiem pozitīvu vērtējumu ieguva 24, un bistro “Silva” saņēma 4,5 bļodiņas no piecām iespējamajām.
***
Bistro “Silva” Driksas ielā 7 * * * * 1/2*
