Jaukajās dienās, kas iestājušās pēc Lieldienām, tiekam lutināti gan ar silto saulīti, gan ekspertu jaukajiem mūsu nākotnes redzējumiem. Sauli un tās sildīšanu ietekmēt laikam nebūs mūsu spēkos.
Jaukajās dienās, kas iestājušās pēc Lieldienām, tiekam lutināti gan ar silto saulīti, gan ekspertu jaukajiem mūsu nākotnes redzējumiem. Sauli un tās sildīšanu ietekmēt laikam nebūs mūsu spēkos. Mūs iepriecināt cenšas ar jaunāko Starptautiskā valūtas fonda (SVF) ziņojumu, kurā teikts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2006. gadā varētu palielināties par 9 procentiem. Tas būtu straujākais pieaugums Eiropā un devītais straujākais pasaulē. Tas gan nav tik pamatīgs kā vairākās no 180 SVF apskatītajām valstīm. Prognozēts, ka Azerbaidžānā IKP palielināsies par 26,2 procentiem, Angolā par 26 procentiem, bet Mauritānijā par 18,4 procentiem. Straujāk nekā Latvijā ekonomika attīstīsies arī Butānā, Sudānā, Afganistānā, Trinidadā un Tobago un Ķīnā. Dievs ar tuvākām un tālākām Āzijas valstīm, kā arī ar Āfriku. Vien jāņem vērā, ka ikdienā mugurā ģērbjam un mājsaimniecībā lietojam tik daudz Ķīnā saražotu mantu, ka neviens nepateiks, kas tur nav ražots. Afganistāna tiek minēta starp lielākajiem narkotiku eksportētājiem, bet Sudāna līdzīgi kā Azerbaidžāna tiek iekļauta lielāko naftas eksportētāju skaitā. Tāpat kā Butāna arī bijusī Hercoga Jēkaba kolonija Tobago pašlaik var izcelties tikai ar tūristu piesaistīšanu.
Tā kā ar šādām aktivitātēm un kvalitātēm vismaz pagaidām nevaram lepoties, atliek vien raudzīties, ko šim gadam būs sarūpējuši tuvākie kaimiņi. Izrādās, Igaunijas IKP, pēc SVF prognozēm, šogad palielināsies par 7,9 procentiem, kas būs četrpadsmitais straujākais pasaulē. Dienvidu kaimiņu Lietuvas ekonomikas izaugsmi eksperti lēš ap 6,5 procentiem. Tas jau liek aizdomāties, jo jāņem vērā, ka Igaunijā vidējā darba samaksa ir ievērojami lielāka nekā pie mums, bet Lietuva joprojām turas pie iedzīvotāju sociālās aizsardzības programmām. Neizbrīna vēl kāda interesanta prognoze – no Rietumeiropas valstīm visstraujākā ekonomikas attīstība 2006. gadā sagaidāma Īrijā – par teju 5 procentiem. Domājams, rets eksperts to nesaistīs ar mūsu pašu valsts ieguldījumu, jo Īrija šodien kļuvusi par vietu pasaulē, kurp gatavi doties ja ne gluži visi Latvijas iedzīvotāji, tad laba tiesa gan.
Taču ir kāds apstāklis, kas uz rožainajām ASV bāzētās organizācijas SVF speciālistu prognozēm liek palūkoties ar veselīgu skepsi. Ne jau par narkotiku eksporta samazināšanos no Afganistānas vai to, ka mazāk preču pasaules tirgum saražos Ķīnā. Satraukumu rada situācija pasaules jēlnaftas tirgū. Pašlaik tā sasniegusi 75 ASV dolāru atzīmi par barelu (159 litri) jēlnaftas. Šāda tendence, pēc ASV politiķu paziņojumiem, pēdējā laikā jau ir pastāvīga. Runa par prezidenta Džordža Buša nepārprotamo mājienu, ja Irāna (teju lielākā pasaules naftas eksportētāja) turpinās savu kodolieroču pētījumu programmu, “štati” neizslēdz iespēju tos izmantot realitātē. Par, iespējams, vienu no lielākajām kļūdām valsts vēsturē bijusī ASV valsts sekretāre Madlēna Olbraita nosaukusi arī iebrukumu Irākā. Tas faktiski bija notikums, kas aizdedzinājis Tuvo Austrumu ugunskuru, kurā Irāna ir tikai viena no degošajām pagalēm. Viņai var piekrist, atceroties, ka pasaule faktiski pārvērtusies par “globālo ciematu”, kuras vienā malā notiekošais ietekmēs visu ciematnieku labsajūtu. No šā viedokļa raugoties, grūti iedomāties, kā naftas cenu kāpums neietekmēs mūsu degvielas cenas. Tas savukārt neizbēgami atsauksies uz gada inflāciju.
