Aivars Bušs kopš 2001. gada centies panākt dzīvoklī apkures sistēmas uzskaites risinājumu un normālu temperatūras režīmu, bet tas joprojām nav izdevies. Ziemā centrālās apkures nodrošinātā istabas temperatūra ir 12 – 16 grādu.
Aivars Bušs kopš 2001. gada centies panākt dzīvoklī apkures sistēmas uzskaites risinājumu un normālu temperatūras režīmu, bet tas joprojām nav izdevies. Ziemā centrālās apkures nodrošinātā istabas temperatūra ir 12 – 16 grādu.
Centieni risināt jautājumu saistīti ar to, ka dēlam ir astma. Pamatojoties uz mediķu atzinumiem, vecāki vēlējušies nodrošināt atbilstošus apstākļus. Dzīvokļa īpašnieks pašvaldībai, apsaimniekotājam Nekustamā īpašuma pārvaldei (NĪP), Siltumtīklu uzņēmumam (SU), regulatoram rakstījis neskaitāmus iesniegumus. Daudzas reizes šajos gados bijis pieņemšanās pie pašvaldības amatpersonām. Izstrādājis projektu dzīvokļa apkures sistēmas organizācijai, veicis termogrāfisko pārbaudi, iedzīvotāju aptauju. Bet rezultātu neatlaidīgajiem pūliņiem nav.
Risinājums šķiet iespējams
2001. gadā, kad Jelgavā dzīvokļos vēl bija iespējama alternatīvā apkure, to nav izdevies realizēt. Domes izpilddirektora vietnieks Vilis Ļevčenoks atbildē paudis, ka tiesības izvēlēties izdevīgāko siltumapgādes veidu ir tikai ēku un būvju īpašniekiem. Pēc tam dzīvokļa īpašnieks nolēmis ierīkot dzīvokļa apkures sistēmas uzskaiti. Tā kā miteklis atrodas augšējā stāvā un mājas galā, tas neietekmētu pārējos patērētājus. Nodrošinājis nepieciešamo jaudu, lai ierīkotu apsildāmās grīdas.
NĪP 2001. gada atbildē pausts, ka individuālos skaitītājus dzīvokļa radiatoriem ierīko specializētas firmas, ja tos vēlas ierīkot visu dzīvokļu īpašnieki un īrnieki. Tas saistīts ar skaitītāju rādījumu centralizētu uzskaiti un datu apstrādi ar speciālu datorsistēmas programmu. Ja visi īpašnieki un īrnieki piekrituši radiatoru individuālo siltumskaitītāju uzstādīšanai, NĪP tam neiebilst un maksājumu pozitīvas bilances gadījumā organizē skaitītāju ierīkošanu. Pašvaldības atbildē 2002. gadā līdztekus par atslēgšanos no centrālās apkures norādīts, ka apkures skaitītāju uzlikšana jāsaskaņo ar siltumenerģijas piegādāju.
SU tehniskais direktors Pēteris Kazulis atbildējis, ka bez tehniskas apkures cauruļvadu sistēmas pārbūves siltumskaitītāju atsevišķam dzīvoklim uzlikt nevar. Atļauja par darbu veikšanu saskaņojama ar pašvaldību un NĪP.
Gatavs atbalstīt metodikas izstrādi
2003. gadā V.Ļevčenoka atbildē par siltumskaitītāju ierīkošanu dzīvoklī pausts, ka Jelgavā un arī Latvijā nav precedenta, ka daudzdzīvokļu mājā tiek uzskaitīts siltuma patēriņš vienā dzīvoklī. Līdz ar to nav izstrādāta metodika. Tā kā namu iekšējie tīkli ir NĪP pārvaldījumā, par tehnisko risinājumu jāvēršas pie apsaimniekotāja. “Ja Jūsu dzīvoklī ar mājas apsaimniekotāja saskaņojumu tehniski pamatoti tiks ierīkots siltumskaitītājs, es veicināšu metodikas izstrādāšanu norēķinam par patērēto siltumenerģiju pēc dzīvoklī uzstādītā siltumskaitītāja,” rakstījis V.Ļevčenoks.
A.Bušs vērsies Jelgavas Reģionālajā sabiedrisko pakalpojumu regulatorā. Tur atbildēts, ka atbilstoši siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumiem uzskaites mēraparātus iespējams ierīkot saskaņā ar projektu uz piederības robežas. Arī norādīts, ka norēķini par siltuma patēriņu jāveic atbilstoši Domes apstiprinātajai metodikai, kas neparedz ņemt vērā ierīkotos kontroles mēraparātus.
NĪP informē, ka tai nav iebildumu pret siltuma patēriņa uzskaites mēraparāta ierīkošanu, ja vien A.Bušs licencētā organizācijā pasūtīs dzīvokļu centrālās apkures pārbūves tehnisko projektu. Tajā jāparedz dzīvokļa samaksas procents par mājas kopīpašuma daļas apsildīšanu un siltuma patēriņu ēkas apkures sistēmā. Projekts jāsaskaņo ar nama dzīvokļu īpašniekiem un specializētajām pilsētas organizācijām, tostarp ar SU un NĪP. 2004. gadā NĪP atbildē norādīts, ka siltuma patēriņa uzskaite ierīces montē tieši uz apkures sildelementiem. Ultraskaņas ierīkošanas vieta jāprojektē, ņemot vērā iespēju pieslēgt elektrotīklam, tai jābūt viegli kontrolējamai.
Viens pārspēlē nākamajam
Vietējie projektētāji atteikušies izstrādāt projektu, norādot, ka nevēlas, lai viņus Domē sauktu “uz paklāja”. Projektu dzīvokļa apkures sistēmas organizācijai izstrādājusi SIA “Granta” Rīgā. A.Bušs vērsies pašvaldībā, lai saskaņotu projektu, tur paskaidrots, ka tas ir NĪP ziņā.
2004. gada novembrī NĪP valdes locekļa Jura Vidža vēstulē atgādināts par regulatora atbildi un to, ka norēķini par apkuri jāveic atbilstoši Domes metodikai. Atkārtoti norādīts, ka projekts jāsaskaņo ar privatizēto dzīvokļu īpašniekiem, siltumtīkliem un NĪP. Pausts, ka kopīpašuma daļu apsildīšanas procentuālais aprēķins nav veikts pilnā apjomā. Beigās minēts, ka pēc saskaņošanas projektu varēs realizēt, bet siltuma skaitītājs kalpos kā kontrolmēraparāts, SU siltuma patēriņu rēķinās pēc apstiprinātās metodikas.
Siltumtīkli snieguši iepriekšējai līdzīgu atbildi, ka uzņēmuma kompetencē ir izsniegt tehniskos noteikumus tikai visas daudzdzīvokļu ēkas kopējā siltuma mēraparāta ierīkošanai. Dzīvokļos tie siltumskaitītājus neierīko un tehniskos noteikumus neizsniedz.
A.Bušs NĪP saņēmis aptaujas lapu un visu dzīvokļu īpašnieku piekrišanu. Decembrī pienākusi regulatora vēstule ar norādi, ka aptaujas lapā nav norādīts datums, kad tā veikta, kā arī mājas vecākā G.Levicka neatzīstot savu parakstu uz tās. Tādējādi dokuments neatbilst likumdošanas prasībām. Aptaujā arī norādīts uz vēlēšanos uzlikt siltumskaitītāju, nevis norēķināties pēc tā rādītājiem. Līdz ar to mājas iedzīvotāji neiebilst ierīces ierīkošanai, nevis samaksai pēc tā rādītājiem. A.Bušs atkārtoti vērsies NĪP kā pie aptaujas lapas veidotāja, lai saņemtu prasībām atbilstoši noformētu aptaujas lapu.
Solījumus nomaina noraidījumi
Uz iesniegumiem 2005. gadā dzīvokļa īpašnieks saņēmis pašvaldības izpilddirektora Gunāra Kurloviča vēstuli. Jau kuro reizi norādīts, ka par mēraparātu ierīkošanu un norēķinu kārtību jāvienojas ar apsaimniekotāju, bet, pārejot uz komercnorēķiniem, jāsaņem visu dzīvokļu īpašnieku piekrišana. Uzsvērts, ka jāpasūta visu dzīvokļu siltumapgādes sistēmas pārbūves projekts komercuzskaites mēraparātu ierīkošanai un hidrauliskā režīma nodrošināšanai. Projekts jāsaskaņo ar SIA “Jelgavas koģenerācija” un jārealizē visā ēkā kopumā. Lietotājam jāizstrādā un ar koģenerāciju jāsaskaņo aprēķinu metodika patērētā siltuma sadalīšanai visiem dzīvokļiem, ņemot vērā siltuma zudumus ēkas apkures tīklos, siltummezglā un kāpņu telpās. Izpilddirektors pauž, ka pāreja uz komercnorēķiniem tikai atsevišķos dzīvokļos nav pieļaujama, jo nav iespējams precīzi noteikt siltuma zudumus.
A.Bušs rakstījis atkārtotu iesniegumu, ka atbilde viņu neapmierina un lūdzis jautājumu izskatīt Domes sēdē. Bet saņēmis tikai līdzīgu izpilddirektora vietnieka atbildi ar piebildi, ka lūgums neietilpst Domes kompetencē.
No NĪP oktobrī saņemta atbilde, ka tiek izstrādāti noteikumi par centrālās apkures sistēmas apkures sildķermeņu (radiatoru un konvektoru) nomaiņu pret jauna tipa radiatoriem NĪP apsaimniekojamo māju dzīvokļos un neapdzīvojamās telpās. J.Vidžis A.Bušam ieteicis vērsties pie NĪP tehniskā direktora Ulda Lazdiņa. Nobeigumā piebilsts, ka NĪP spiests noraidīt lūgumu par dzīvokļa apkures sistēmas pārbūvi, lai ierīkotu siltuma patēriņa mēraparatūru un saskaņotu izstrādāto tehnisko projektu.
Aptaujas vietā liek sasaukt sapulci
Šogad A.Bušs sakarā ar NĪP un “Jelgavas koģenerācijas” nespēju risināt apkures sistēmas pārbūves jautājumu un līdz ar to normālas temperatūras nodrošināšanu rakstījis iesniegumu Būvvaldei, lūdzis izskatīt un objektīvi novērtēt projektu, siltuma zudumu aprēķinu un citus dokumentus.
Izskatot dokumentāciju, speciālisti tā saskaņojumam piekrituši. Būvvaldes vadītāja vietnieks inženieris eksperts G.Stuburs piebildis, ka tai nav jāsaskaņo iekšējo inženierkomunikāciju pārbūve, bet Būvvaldes vadītāja v.i. I.Dzalbe norādījusi, ka projekts saskaņojams ar ēkas apsaimniekotāju. Kad tas būs saņemts, projekts iesniedzams pašvaldības Informācijas aģentūrā atkārtotai izskatīšanai.
Pamatojoties uz pašvaldības, regulatora un siltumtīklu uzņēmuma atbildi, A.Bušs atkal raksta iesniegumu NĪP un lūdz izsniegt dzīvokļu īpašnieku aptaujas lapu, ka tie neiebilst siltuma uzskaites mēraparāta ierīkošanai dzīvoklī. Darbi tiks veikti saskaņā ar projektu un par iesniedzēja līdzekļiem. NĪP vadītājs J.Vidžis atbild, ka A.Bušam jau esot sniegtas neskaitāmas izsmeļošas atbildes. Tā kā vienreiz rakstiskajā aptaujā dzīvokļa īpašnieks to apstrīdējis, NĪP aicina sasaukt dzīvokļu īpašnieku sapulci, uzaicinot apsaimniekotāju, un risināt jautājumu. Tādējādi A.Bušs jau kuro reizi nonācis strupceļā.
Atbildība beidzas pie ievada
Paralēli A.Bušs risina nepietiekamā temperatūras režīma jautājumus. No 2002. līdz 2006. gadam dzīvoklī NĪP pārstāvju veiktā temperatūras mērīšana telpās liecina, ka tā vienmēr bija zemāka par noteiktajiem 18 grādiem. Pēdējā pārbaudē 2005. gada 29. decembrī aktā fiksētie dati liecina, ka dzīvoklī bija 12 – 14 grādu, bet stāvvada temperatūra – 30 grādu. Pēc Jelgavas Siltumtīklu 2002. gada janvārī izveidotā grafika, kas nosaka siltumnesēja temperatūru siltumtīklos un apkures sistēmās, redzams, ka temperatūrai stāvvadā vajadzēja būt vismaz 70 grādu, jo āra gaisa temperatūra šajā laikā bija mīnus astoņi grādi,– rakstīts iesnieguma regulatoram. Tā kā iedzīvotājiem aktus neizsniedz, apstākļu noskaidrošanai regulators tos var izprasīt NĪP.
A.Bušs norādījis uz Enerģijas patērētāju komitejas 2003. gada atbildi, kur norādīts uz “Rīgas siltuma” veikto analīzi. Tajā secināts, ka, paaugstinot dzīvoklī gaisa temperatūru par vienu grādu, siltuma patēriņš palielinās par 5 – 6 procentiem. Rēķinot, ka temperatūra dzīvoklī bija vidēji par pieciem grādiem zemāka par noteiktajiem 18 grādiem, iznāk, ka siltumenerģijas saņemts par 25 – 30 procentiem mazāk. Līdz ar to aprēķinātā samaksa ir nepamatota. Pamatojoties uz likuma par sabiedrisko pakalpojumu regulatoru pantiem, dzīvokļa īpašniekam šajos gados nodarīti zaudējumi. A.Bušs regulatoru lūdz izvērtēt, kādā apmērā viņam nav piegādāta siltumenerģija.
Atbildes vēstulē regulators secina, ka no SU un “Jelgavas koģenerācijas” puses siltumapgādes kvalitātes pārkāpumi nav konstatēti, jo no 2002. līdz 2006. gadam pārrēķini veikti tikai trim mājas dzīvokļiem. No NĪP vēstules esot skaidrs, ka mājas siltummezglā pēc iedzīvotāju vienošanās saņemt nepilnu apkures daudzumu noregulēts 17 grādu režīms. Bet A.Bušam esot iespēja saņemt siltumu nepieciešamā daudzumā. Par apsaimniekošanas un pārvaldīšanas jautājumiem lemjot mājas kopsapulce. NĪP vēstulē arī norādīts, ka dzīvoklī neesot pabeigts remonts un aizdarītas logu ailas, tālab pārrēķini par apkuri nav veikti.
Regulators arī atgādinājis, ka “Jelgavas koģenerācijas” pakalpojumu sniegšanas piederības un atbildības robeža ir līdz mājas ievada skaitītājam. Arī regulators izskatot sūdzības, iesniegumus, priekšlikumus, strīdus un citus jautājumus, kas ir līdz šai piederības robežai. Tā kompetencē neietilpst siltuma pārdale, sadale un pārrēķini mājas iekšienē.
“Naudu grib iekasēt visi, bet neatbild neviens. Vēlos maksāt tikai par saņemto. Veikalā taču katrs maksā par savu pirkumu, tos neliek kopējā katlā un nedala uz galviņām,” spriež A.Bušs.
Veic termogrāfiskos mērījumus
Tā kā par aizbildinājumu kalpojis nepabeigtais remonts, A.Bušs pasūtījis dzīvokļa termogrāfisko pārbaudi. SIA “TermoGrafs” mērījumi liecina, ka siltuma noplūdes ziņā ideāls stāvoklis nav, tomēr temperatūras režīma nepietiekamība nav saistīta ar remontu. Dzīvokļa gala siena nosiltināta ar putupolistirolu, un siltuma noplūde pa to nenotiek. Arī stikla paketes siltumu cauri nelaiž. Zināma noplūde vērojama pie rāmjiem. Salīdzinošie mērījumi liecina, ka apakšstāva dzīvoklim koka rāmji ir labāki, toties siltums noplūst caur stikliem. Vēl stāvu zemāk noplūdes ir gan stikla paketēm, gan rāmjiem.
A.Bušs turpinājis interesēties arī par pilnīgāku siltuma zudumu un kopīpašuma apsildes samaksas procentu noteikšanu. No speciālistiem Jelgavā saņēmis atteikumu, norādīts uz nevēlēšanos konfliktēt ar Domi. Arī akciju sabiedrībā “Siltumelektroprojekts” Rīgā, kur veikti līdzšinējie aprēķini, darbiniece norādījusi, ka viņi negrib nepatikšanas – bijis zvans no Jelgavas.
A.Bušs vairākkārt bijis pieņemšanās pie pašvaldības amatpersonām un kopējās pieņemšanās ar SU un NĪP pārstāvjiem. Bet no solījumiem nekas uz priekšu nav pavirzījies, tikai velti neskaitāmas reizes cilvēku sūta no vienas instances uz citu. “Acīmredzot baidās, ka tā iedzīvotāji varēs noskaidrot, cik īsti siltuma viņi patērē, tāpēc projekta realizāciju visādi cenšas ierobežot,” spriež neatlaidīgais dzīvokļa īpašnieks. “Ziņas” turpinās skaidrot speciālistu un dažādu instanču vērtējumus.
