Starpkultūru izglītība ir mācīšanās par to, kā uztveram cilvēkus, kas atšķiras no mums, par to, kā veidojam saliedētu sabiedrību, par to, kā sadarbojas kopienas, lai sekmētu solidaritāti un vienlīdzīgas tiesības visiem. Tas ir process, nevis mērķis.
Starpkultūru izglītība ir mācīšanās par to, kā uztveram cilvēkus, kas atšķiras no mums, par to, kā veidojam saliedētu sabiedrību, par to, kā sadarbojas kopienas, lai sekmētu solidaritāti un vienlīdzīgas tiesības visiem. Tas ir process, nevis mērķis.
Lai šo procesu pilnveidotu, piektdien, 21. aprīlī, Jelgavas Reģionālajā pieaugušo izglītības centrā tikās pirmsskolu un sākumskolu, mazākumtautību un nacionālo skolu pedagogi, sabiedrisko organizāciju pārstāvji un skolēni.
“Citu kultūru, tostarp valodu, apguvē liela nozīme ir vecāku attieksmei. Ja ar bērnu sarunājas, iespējams gūt daudz lielākus panākumus,” pārliecinātas pirmsskolas izglītības iestādes “Lācītis” darbinieces, kas līdztekus citiem piedalījās Latviešu valodas apguves valsts aģentūras (LVAVA) darba izvērtēšanas konferencē “Pasaule atklājas dažādībā”. Tajā par svarīgāko tika noteikta sociokultūras nozīme izglītībā. LVAVA Jelgavas pilsētas koordinatore Lonija Bergina atzīst, ka Latvijā palielinās mazākumtautību īpatsvars, tādēļ iedzīvotāji jāizglīto, veicinot integrētas daudzkultūru sabiedrības attīstību mūsu valstī. “Latvijā bijis ļoti daudz varmācības aktu pret citu tautu un ticību cilvēkiem, vēl aizvien iedzīvotājus iedala sociālajos pabērnos, neiedziļinoties viņu sarežģītajā dzīves patiesībā,” akcentējot konferences nozīmību, teic L.Bergina.
Iejusties dažādu sociālo slāņu, tautību mentalitātē, iedomāties, kā jūtas no sabiedrības izstumtie, piedaloties lomu spēlēs, bija iespējams izjust arī konferences dalībniekiem. Viņi atzina, ka cilvēka vērtība nav atkarīga no sociālā stāvokļa, tādēļ vairāk jāpievēršas personībai, jo katrs cilvēks ir unikāls.
L.Bergina uzteic LVAVA sadarbību ar Jelgavas pilsētas un rajona Izglītības pārvaldes darbiniekiem, kas veicinājusi arī svešvalodu apguvi. Proti, rīkoti semināri, mācības, sarūpēti mācību materiāli mazākumtautību un nacionālo skolu pasniedzējiem, audzēkņiem un viņu vecākiem, kā arī organizētas citas aktivitātes. Bērnudārza “Lācītis” pārstāves atklāj, ka pašlaik izglītības iestādē ir ļoti daudz krievu bērniņu, taču pirmsskolas vecumā valodas barjera nav tik izteikta – mazie sarunājas gan latviski, gan krieviski, tādēļ ieguvēji ir abu tautību bērni. Tas ļauj cerēt, ka nākotnē Latvijas iedzīvotāji pratīs toleranti pieņemt citādo.
Konference tika organizēta ar ES un valsts finansiālu atbalstu.
