Plānots, ka no nākamā gada darbību oficiāli pārtrauks Valsts kase un iedzīvotājiem būs jāizvēlas kāds no privātajiem pensiju 2. līmeņa līdzekļu pārvaldītājiem.
Plānots, ka no nākamā gada darbību oficiāli pārtrauks Valsts kase un iedzīvotājiem būs jāizvēlas kāds no privātajiem pensiju 2. līmeņa līdzekļu pārvaldītājiem. Par to plaši tika spriests reģionālajā finanšu diskusiju dienā, kas aprīlī notika arī Jelgavā.
“Zemgales Ziņas” sadarbībā ar SEB Dzīvības apdrošināšanu un LLU Studentu pašpārvaldi aprīlī rīkoja reģionālo finanšu diskusiju dienu. Galvenie sarunu temati bija Latvijas pensiju sistēma, Valsts kases likvidācija un citi.
Mūsu valstī darbojas vairāku līmeņu pensiju sistēma, kas nodrošina iespēju sagādāt sev pārticīgu dzīvi arī tad, kad aktīvās darba gaitas būs beigušās. Pensijas apmērs atkarīgs gan no sociālā nodokļa maksājumiem, gan arī no tā, cik ienesīgi ieguldīta pensijai domātā sociālā nodokļa daļa.
Izskatīšanai Saeimā nodots likumprojekts, kas paredz, ka no 2007. gada 1. jūlija Valsts kase oficiāli pārtrauks darbību šajā tirgū.
“Ja likumprojekts tiks pieņemts, visi Valsts kases klienti trīs mēnešus pirms tās darbības izbeigšanas oficiāli saņems paziņojumu no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) par nepieciešamību izvēlēties jaunu, kādu no privātajiem pensiju 2. līmeņa līdzekļu pārvaldītājiem,” skaidro Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanas departamenta direktors Uldis Paukšens.
Kas šajos trīs mēnešos to nebūs izdarījuši, konkursa kārtībā tiks sadalīti starp privātajiem pensiju līdzekļu pārvaldītājiem. Ja klientu neapmierinās piešķirtais pārvaldītājs, viņš no tā (reizi gadā) var atteikties, savukārt ieguldījumu plānu būs iespējams mainīt divas reizes gadā. Diemžēl Latvijā nevienam no privātajiem pensiju līdzekļu pārvaldītājiem nav desmit gadu pieredzes, kāda ir lielākajai daļai pārvaldītāju ārvalstīs, tādēļ drošāk savas pensijas pārvaldīšanu uzticēt lielām un spēcīgām finanšu institūcijām, kas spēj ieguldīt līdzekļus, lai piesaistītu labākos speciālistus, kā arī veiktu nopietnas analīzes un izstrādātu vislabāko ieguldījumu stratēģiju.
Latvijas iedzīvotāju zināšanu līmenis par pensiju sistēmu nav tik augsts, lai diskusiju plūdi un masu reklāmas neradītu samulsumu. “Efektīvākais veids, kā palielināt visai nelielo valsts garantēto pensiju, ir pēc iespējas ātrāk pieņemt lēmumu iesaistīties otrajā vai trešajā pensiju līmenī,” norāda AAS SEB Dzīvības apdrošināšanas pakalpojumu un attīstības daļas vadītāja Līga Sporāne.
Pašlaik Latvijas pensiju sistēma ir šāda:
2. pensiju līmenis – pēc shēmas redzams, ka pensiju sistēmas otrajā līmenī daļa obligāto sociālo apdrošināšanas iemaksu tiek izmaksāta nevis šā brīža vecuma pabalstiem, bet uzkrāta pensijai. Liela daļa Latvijas iedzīvotāju 2. līmenī iesaistījušies automātiski (tie, kuri dzimuši pēc 1971. gada 1. jūlija). Šīs naudas pārvaldīšanā no 2003. gada piedalās Valsts kase un privātie pārvaldītāji. “Satraucoši, ka plašās diskusijas un akcents uz 2. pensiju līmeni cilvēkiem var radīt nepareizu priekšstatu, ka tā pārvaldītāja izvēle spēs būtiski palielināt viņu pensiju. Taču 1. un 2. pensiju līmenis kopā veidos tikai 40 – 65 procentus no strādājošā ienākumiem, turklāt 2. līmeņa īpatsvars tajā būs visai neliels. Tas nozīmē, ka cilvēkiem, kuriem pašlaik ir 30 gadu, 2. pensiju līmeņa daļa viņu pensijā būs tikai ap trim procentiem,” stāsta L.Sporāne.
3. pensiju līmenis jeb privātā brīvprātīgā pensiju shēma tika ieviesta 1998. gadā. Tā ikvienam cilvēkam, veicot brīvprātīgas iemaksas dzīvības apdrošināšanā un privātajos pensiju fondos, līdztekus valsts garantētajai pensijai ļauj veidot papildu uzkrājumus. 3. pensiju līmeņa galvenais uzdevums ir atbalstīt iedzīvotāju ilgtermiņa uzkrājumu veidošanu, tā rūpējoties par savu sociālo nodrošinājumu. Tā kā brīvprātīgo uzkrājumu veidošana ievērojami samazina spriedzi uz pensiju sistēmu, kā arī veicina ekonomikai ļoti nozīmīgas sastāvdaļas, proti, ilgtermiņa uzkrājumus, valsts sniedz atbalstu nodokļu atvieglojumu veidā. Ar to arī tā uzskatāmi parāda, ka cilvēkiem pašiem jārūpējas par savām vecumdienām.
Pērn pēc TNS “Baltijas Datu nams” un AAS “BALTA Dzīvība” kopīgā pētījuma atklājās, ka aptuveni 35 procenti Latvijas iedzīvotāju neko nav dzirdējuši par 3. pensiju līmeni, turklāt 2004. gada nogalē šajā līmenī iesaistījušies tikai 4,2 procenti iedzīvotāju. Salīdzinājumam – Eiropā privāto pensiju papildus valsts garantētajai krāj un saņem ievērojama daļa iedzīvotāju, piemēram, Beļģijā gandrīz puse darbspējīgo iedzīvotāju iegulda līdzekļus 3. pensiju līmenī.
