Ja es būtu jaunāka un skaistāka, manas bildes greznotu ne tikai avīžu pirmās lappuses….
Ja es būtu jaunāka un skaistāka, manas bildes greznotu ne tikai avīžu pirmās lappuses…
Kas vēl? Vēl manā dzīvoklī būtu elektrība. Par siltumu nerunāšu. Siltuma man nebūs nekad. Es to vienkārši neesmu pelnījusi…
Kas vēl? Manā dārzā nebūtu ūdens līdz jostasvietai. Tagad tas joprojām ir un būs vienmēr. Iespējams, tāpēc, lai es beidzot iemācītos kārtīgi peldēt…
Kas vēl? Vēl, domājams, būtu daudz naudas, kaut gan pēc būtības tā man riebjas, jo nes vienas vienīgas nelaimes…
“Naivā vecene, ko sapņo par to, kā nav un nebūs” – nežēlīgi iekniebju sev sānā. “Domā vispirms par to, kā izpildīt “Latvenergo” pamatprasības. Citādi tu nebūsi pelnījusi arī elektrību…”
Patlaban izskatās tā, ka “Latvenergo” vīri un sievas izgudrojuši elektrību un to vienkārši jebkuram nepiešķir, tikai tiem, kuri labi uzvedas, tas ir, bez iebildumiem spēj izpildīt visus viņu noteikumus. Tie ir ļoti vienkārši, tikai tev, vecen, tas šķiet pārāk sarežģīti… Es gan cenšos šos noteikumus pildīt pēc labākās sirdsapziņas, taču nesanāk un nesanāk, galvenais, gadiem ilgi nesanāk…
Cenšos taupīt elektrību. Tas taču ir labi, vai ne? Un arī maksāju savlaicīgi. Kā tik viens kilovats izdeg, tā steidzu samaksāt. Tikko esmu samaksājusi, tūlīt pat zvanu “Latvenergo” un ziņoju par to, kā noteikts pamatprasībās. Pēc tam ar steigu izlasu, izkonspektēju un iegaumēju brīdinājumus, cik briesmīgi būs, ja laikā nesamaksāšu par izlietoto kilovatu elektroenerģijas un to nepaziņošu “Latvenergo”. Cītīgi zvanu, kamēr darba laiks vēl nav beidzies. Nākamās dienas rītā atkal nekavējoties braucu maksāt par izlietoto vienu kilovatu. Pēc tam steidzu lasīt un iegaumēt kārtējo brīdinājumu par elektrības atvienošanu, ja laikā nesamaksāšu par kilovatu izlietotās elektrības un par to laikā nepaziņošu…
Centos, centos, kamēr brīdinājumi piepildījās: elektrību atvienoja. “Latvenergo” vīri un sievas to izdarīja meistarīgi. Cepuri nost! Vīri ir mazrunīgi, tikai atvieno elektrību vai maina skaitītājus. Skaitītājus tie prot mainīt tik veikli, ka pat sievas nespēj izsekot: ja vajag, var nomainīt trīs skaitītājus stundā… Lai tikai vairāk iekasētu naudiņu – vienalga, kādiem paņēmieniem. Savukārt “Latvenergo” sievas pārliecinoši izskaidro, kā lietojama elektroenerģija un kā par to jāmaksā. Tā man, piemēram, turpmāk savlaicīgi būs jānorēķinās ne tikai par katru patērēto kilovatu (esmu jau samaksājusi mēnesi uz priekšu, taču tas netiek ņemts vērā, jo nomainīts skaitītājs), bet vēl astoņi lati par “plombas noņemšanu”. Kad es būšot samaksājusi to, to un vēl to, pašai jāsameklē vietējais elektriķis (arī tam jāsamaksā). Tad jāpiezvana “Latvenergo” pa trīs tālruņa numuriem un jāziņo, kur elektriķis sameklēts, kā atvests un kā viņam samaksāts. Tikai pēc tam varēšot kopīgi lemt par iespējām atjaunot manā dzīvoklī elektropiegādi (ja es būšot to pelnījusi…).
Ir atkal vakars. Esmu noskrējusies un nogurusi, pildot “Latvenergo” pamatnoteikumus. Jā, būtu es jaunāka, tas neliktos tik sarežģīti un grūti. Un vēl astoņi lati. Kur lai tos ņemu? Vairākas pakas svecīšu jau esmu izdedzinājusi. Tas tomēr lētāk. Dedzināt svecītes – gan silti, gan romantiski. Citu neko taču neesmu pelnījusi. Ko gan var nopelnīt viena veca nožēlojama vecene. Lai tik liek visus mierā! Bāžas virsū kā melna nakts ar savām problēmām un visiem traucē darīt galveno: iekasēt vairāk naudiņas… Šaubos, ka kāds vairs man var palīdzēt par brīvu.
Lai gan cerība ir tikai muļķa mierinājums, vēl joprojām naivi ceru pa retam ieraudzīt arī kādu bezmaksas brīnumu. Piemēram – nospiežu slēdzi, un manā dzīvoklī beidzot iedegas elektrība.
A.Veldre Platonē
