Aprīļa vidū pašreizējo valdības koalīciju, ko veidoja četras Saeimā pārstāvētās partijas, pameta partijas «Jaunais laiks» ministri. Tostarp arī zinātnes un izglītības ministre Ina Druviete.
Aprīļa vidū pašreizējo valdības koalīciju, ko veidoja četras Saeimā pārstāvētās partijas, pameta partijas “Jaunais laiks” ministri. Tostarp arī zinātnes un izglītības ministre Ina Druviete. Viņas vietā ministriju vadīt uzticēts Zaļo un zemnieku savienības pārstāvei Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesorei un Augstākās izglītības padomes vadītājai Baibai Rivžai. Pēc dažu nedēļu darba jaunajā amatā viņa tikās ar Latvijas reģionālo plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem. Ministre iepazīstināja ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plānoto darbību līdz 9. Saeimas vēlēšanām rudenī.
Kā tiekoties ar žurnālistiem uzsvēra B.Rivža, viņa izvērtējusi stāvokli ministrijā un konstatējusi, ka ir ap diviem simtiem nepadarītu darbu. “Esmu visai sarežģītā situācijā, jo daļa jārisina steidzami tuvāko nedēļu laikā,” skaidro B.Rivža. Piemēram, līdz pat šim nav pieņemti Ministru kabineta noteikumi par eksāmenu kārtību vispārizglītojošajās skolās, kaut arī 20. maijā jau sākas eksāmeni. No valsts budžeta izdalīti 500 tūkstoši latu grāmatu iegādei skolās, bet nav normatīvo aktu, kas noteiktu to sadali.
Īpaši nozīmīga, ministresprāt, ir trīspadsmit dokumentu pakete, kas reglamentētu zinātnes attīstību augstskolās. Vispirms būtu jāpieņem Zinātnes padomes nolikums. To neizdarot, ir apgrūtināta padomes sastāva apstiprināšana. Savukārt, ja tas nav paveikts, nevar apstiprināt attiecīgo zinātnes virzienu ekspertu komisijas. Minēto dokumentu trūkums aizkavē tā saucamo promocijas padomju veidošanu. Līdz ar to jaunie cilvēki, kas izstrādājuši doktora grādam atbilstošus zinātniskos darbus, nevar tos aizstāvēt un iegūt kvalifikācijas apstiprinājumu. “Pagājušajā gadā doktora grādu ieguva 107 jaunie zinātnieki, un, apstiprinot jaunus ekspertus promocijas padomēs, šo skaitu jau šogad varētu palielināt divas reizes,” uzsvēra ministre. Attiecīgu noteikumu trūkuma dēļ līdz šim nav bijis iespējams arī sadalīt valdības piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti tirgus orientēto zinātnisko pētījumu finansēšanai augstskolās.
B.Rivža informēja, ka Saeima apstiprinājusi grozījumus Augstskolu likumā. Tie nosaka augstskolām atvasinātās publiskās personas statusu, kas savukārt atvieglos nodot to valdījumā nekustamo īpašumu. Līdz šim tas nav bijis iespējams.
Izglītības un zinātnes ministre izvirzījusi vairākas prioritātes: uzlabot izglītības kvalitāti skolās un augstskolās un jau tuvākajā laikā ieviest pedagogu kvalitātes vērtēšanas sistēmu ar skaidriem kritērijiem. Tiks vērtēti arī mācību satura olimpiāžu rezultāti. Svarīgi skolēnos un studentos audzināt cieņu pret mācību spēku darbu un paaugstināt to vērtību sistēmu. Piemēram, ārvalstīs, ja students atļāvies izmantot plaģiātu, par to viņu var izslēgt no mācību iestādes.
Izglītības un zinātnes ministres Baibas Rivžas sacīto uzklausīja “Zemgales Ziņu” komentētājs Edgars Sauka
