Laiks paveicis savu, saule un vējš neizbraucamās grants seguma ielas padarījis izbraucamas. Tomēr pa pilsētas ielām kratīšanās vien sanāk. Nekas neliecina, ka tuvākajos gados varētu sagaidīt kardinālas pārmaiņas, izņemot bezgalīgo lāpīšanu.
Laiks paveicis savu, saule un vējš neizbraucamās grants seguma ielas padarījis izbraucamas. Tomēr pa pilsētas ielām kratīšanās vien sanāk. Nekas neliecina, ka tuvākajos gados varētu sagaidīt kardinālas pārmaiņas, izņemot bezgalīgo lāpīšanu.
Kad uz lasītāju jautājumiem par konkrētām ielām no pašvaldības preses sekretāra Jāņa Zemenes saņemam vispārīgas atbildes (pašvaldība sākusi pastiprinātu ūdensvada rekonstrukcijas projekta uzraudzību, “Pilsētsaimniecība” norīkojusi speciālistu, kas sadarbojas ar projekta veicējiem, lai efektīvāk koordinētu izrakto ielu atjaunošanu u.tml.), sarunai ar “Ziņām” piekrīt pašvaldības izpilddirektors Vilis Ļevčenoks un “Pilsētsaimniecības” direktors Andrejs Baļčūns. Lai gan tēma ir zināma, tomēr saruna sanāk vairāk vispārīga, bagāta ar atkāpēm no būtības, atbildīgās amatpersonas var uzrādīt vienīgi vienas ar ūdensapgādes projekta realizāciju saistītas sēdes protokolu, citas dokumentācijas nav līdzi.
Problēmas saista ar ūdens projektu
Vai visas nelaimes pilsētas ielās tiek saistītas ar ūdensvada rekonstrukciju un projekta ģenerāluzņēmēja “YIT Environment” darba organizācijas problēmām. Ūdens un kanalizācijas tīklu būvniekiem izsniegta 91 rakšanas atļauja, bet tikai 13 raktajās vietās darbi pilnībā pabeigti. “Izsniedzot rakšanas atļaujas, nododam viņiem konkrētos ielu posmus, un viņi par tiem ir atbildīgi,” uzskata amatpersonas. Pavasarī prognozētas problēmas. Darbam ar “YIT” no marta piesaistīts “Pilsētsaimniecības” komunālinženieris Māris Ričiks. Pārvietojot speciālistu no tiešo uzdevumu veikšanas uz “YIT” problēmu risināšanu, pilsēta izrādījusi savu labo gribu. Faktiski tās gan kļuvušas par pilsētas problēmām, un to risināšanā acīmredzot vajadzēja iesaistīties vēl ātrāk, kad projekta problēmas nebija tik apjomīgas. Izpilddirektora vietnieks tam negrib piekrist – arī remontējot dzīvokli, gadās likstas, kur nu vēl īstenojot tik vērienīgu projektu. “Nav tā, ka pašvaldība neizprot lietas,” viņš saka un novirza sarunu uz laukiem, kur arī pavasaros ceļi ir neizbraucami. Jā, bet šopavasar, spriežot pēc saviem laukiem, Jelgavas ielas tos situšas pušu.
“Pilsētsaimniecība”, regulāri pārlūkojot tīklu izbūves vietas, ik nedēļu sastādot četrus piecus apsekošanas aktus. Reizi nedēļā tiekoties ar darbu veicējiem, lai pārrunātu sasāpējušos jautājumus. Pilsēta, izprotot problēmas, iespēju robežās projekta būvniekiem centusies palīdzēt, par saviem līdzekļiem vairākās vietās pieberot šķembas.
Vēlāk A.Baļčūns un viņa vietnieks Jānis Lange papildina, ka pērn “Pilsētsaimniecība” sastādījusi 15 aktu, šogad, aprīļa pirmo dekādi ieskaitot, deviņus. Pašvaldības policija darbu veicējus sodījusi 19 reižu, kopumā iekasējot 190 latu soda naudu. Akti sastādīti par situāciju Kalnciema ceļā, Sila, Zāļu, Dārzkopju, Tirgoņu, Pavasara, Traktoristu, Pionieru, Vārpu, Griezes, Kazarmes, Aspazijas, Vidus, Lāču, Augstkalnes, Zirgu, Kungu ielā u.c. Lielākoties akti ir par to, ka rakšanas darbu vietas nav atbilstoši norobežotas (ceļa zīmes sagāztas, barjeras salauztas), tranšejas nav savlaicīgi piebērtas ar šķembām, tādējādi pasliktinot satiksmes drošību, ierobežojot drošu gājēju un transporta pārvietošanos un transporta līdzekļu piebraukšanu pie dzīvojamām mājām.
Būvniekiem galvenais tīkli, ne ielas
Skaidrs, ka projekta realizētājiem primārais ir ūdensvada tīkli, nevis ielu stāvoklis. Izskatās, ka, izstrādājot projektu, pilsētas saimnieki aizmirsuši ar to saistītās blakus problēmas. Tālab arī tās iet kā rati bez atsijām. V.Ļevčenoks tam negrib piekrist un atgādina, kādus labumus pilsētas iedzīvotāji iegūs pēc tīklu atjaunošanas. Savukārt ielas par projekta līdzekļiem paredzēts nodot tādā stāvoklī, kādas tās bija pirms rakšanas darbiem. “Tas ir vides projekts, un no tā līdzekļiem ielas sakārtot nav paredzēts. Tāpat kā satiksmes projektu līdzekļi nav domāti citiem mērķiem.” Vienīgā blakus problēma esot tā, ka projekts ir ļoti liels, bet termiņš – ļoti īss (tas gan bija zināms jau pirms realizācijas – red.). Tālab pilsēta rakšanas darbu atļaujas spiesta izsniegt arī ziemā, kad ielas pēc tam sakārtot nav iespējams. “Projekts jāpabeidz līdz 1. jūlijam. Ja kādu apsvērumu dēļ nedosim rakšanas darbu atļaujas, varam apturēt pilsētas attīstību.”
A.Baļčūns pauž, ka pēc šā pavasara pārbaudījumiem aģentūra ielas sakārtos un cilvēki par šīm problēmām aizmirsīs. Savukārt, ja neizdosies sakārtot ūdensapgādi un kanalizāciju, turpinās uztraukties. Daudzviet ielas pavasaros noplūst, jo iedzīvotāji sadzīves kanalizāciju nopludina grāvjos.
Līdz jautājuma būtībai par blakus problēmu ierēķināšanu nonākt neizdodas. Tā kā Jelgavā gaidāma otrā un trešā ūdensvada atjaunošanas kārta, svarīgi zināt, vai tiek domāts par turpmāko, lai šāds “bardaks” neatkārtotos. V.Ļevčenoks norāda, ka nākamajā kārtā lielāko apjomu veidos atdzelzošanas iekārtu izbūve. Tiesa, ja pašreizējo projektu laikā nepabeigs, nav cerību dabūt līdzekļus otrajai kārtai. Pašvaldība saņēmusi Vides ministrijas aizrādījumu par darbu kavēšanu, pagājušajā vasarā nedodot atļauju rakšanas darbiem Tērvetes ielā Rūpniecības ielas rekonstrukcijas laikā. Kad “Ziņas” atkārto jautājumu, izpilddirektora vietnieks teic, ka, pēc viņa domām, turpmāk uz ielām tādu sastrēgumu un nekārtību vairs nebūs. Arī otrajā kārtā paredzēts apgūt 15 miljonu eiro. Kad būs zināmas atdzelzošanas stacijas izmaksas, pārējos līdzekļus varēs plānot ūdensvada un kanalizācijas tīklu izbūvei ielās. Taču rakšanas darbi vairs nebūšot tik masveidīgi.
Kam vajag programmu, ja nav naudas
Neskaitot atjaunotās ielas, pārējās brauktuves, arī tās, ko nav skāruši ūdensapgādes projekta rakšanas darbi, ir nožēlojamas. Pērn apmeklējot “Pilsētsaimniecību”, uz jautājumu par pilsētas ielu sakārtošanas programmu Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš pauda, ka pilsētas ielām nepieciešams desmitiem miljonu latu. Ja nav naudas, nav jēgas izstrādāt kādu plānu. Arī V.Ļevčenoks, A.Baļčūns un Domes Attīstības departamenta direktora vietnieks Jānis Kovaļevskis norāda uz saistību ar naudu. Pilsētā esot programma, kur iekļautas visas ielas, kas būtu jāremontē, bet konkrētas naudas, lai to realizētu nav. No programmām lielas jēgas neesot. Līdzīgi savulaik valstī bijis ar pirmās šķiras autoceļu sakārtošanas programmu, viens posms no tās realizēts arī Jelgavā, un tad atkal pārvilkta svītra. Situācija līdzīga visā valstī. Reģionālā prese paužot, ka viņu pilsētā ir vissliktākās ielas…
Aicinājums nenovirzīties no tēmas un atgriezties pie Jelgavas rezultātus nevairo. Aģentūra “Pilsētsaimniecība” ik gadu pieprasot līdzekļus, pašvaldībai iesniedz tuvākā gada remontdarbu plānu un nepieciešamo līdzekļu apmēru, kā arī turpmākajos divos gados plānoto darbu sarakstu un apjomu. Bet tas nenozīmē, ka pieprasītie līdzekļi tiek arī piešķirti. Piemēram, šogad “Pilsētsaimniecība” ielās, ceļos un stāvlaukumos remontdarbus plānoja veikt 6,29 miljonu latu apmērā. Bet pašvaldība, pēc iepriekšējā preses sekretāra sniegtās informācijas, budžetā šiem mērķiem atvēlējusi 3,27 miljonus latu, par kuru paredzēto izlietojumu “Ziņas” jau rakstīja. Sarunā arī noskaidrojas, ka šogad atliek cerēt vienīgi uz lielākiem budžeta ieņēmumiem, kas ļautu tajā vaikt grozījumus un piešķirt papildfinansējumu. Kredītu pilsētas ielām ņemt nevarēs, jo Valsts kases pilsētai noteiktie kredītlimiti izsmelti.
No teiktā izriet, ka rīcības plāns nepieciešams pašvaldībai, nevis darbu organizētājiem – “Pilsētsaimniecībai”. Lai gan programmas vajadzība tiek noraidīta, tomēr secīgs rīcības plāns attiecīgajā jomā vairotu saimniecisku attieksmi un viestu skaidrību, kādos termiņos kādas problēmas pašvaldība iecerējusi novērst. Citādi gadu no gada atkārtojas viens un tas pats – ir tikai mūžīgā bedrīšu lāpīšana. Attiecībā uz naudu pašvaldības preses sekretārs ne tik sen pauda, ka stāvlaukuma izbūvei pie Domes no 350 000 latu aizņēmuma ieekonomēti 155 244 lati, ko varēs ieguldīt trīs ielu posmu remontos. Diemžēl uz vispārējā fona par šādu naudu neko daudz nevar izdarīt. Nav saprotams, kāpēc pašvaldība laidusi garām daudz būtiskākas līdzekļu iegūšanas iespējas. Piemēram, ļaujot SIA “Sabiedriskais centrs” un SIA “Sporta komplekss Zemgale K” par simbolisku samaksu (attiecīgi nedaudz virs 235 000 un 109 000 latu, tostarp 80 un 50 procentus maksājot privatizācijas sertifikātos) iegādāties zemi Rīgas un Driksas ielā. Pārdodot par tirgus cenu, varētu iegūt miljonus, un par šādu naudu arī darbiem būtu cits vēriens.
