Kad Latvijā viss aizrit lielā hokeja zīmē, politiskā dzīve pasaulē neapstājas.
Kad Latvijā viss aizrit lielā hokeja zīmē, politiskā dzīve pasaulē neapstājas. Divu tūkstošu policistu apsargāti, konferencē “Vienota vīzija par kopīgām kaimiņattiecībām” Viļņā tikās deviņu valstu vadītāji, tostarp arī mūsu valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga. Tajā pirmo reizi plašākā kontekstā mēģināja diskutēt par demokrātijas attīstības perspektīvām Austrumeiropā, kā arī ES un NATO lomu šajā procesā.
Lai gan Viļņā sprieda par globālām, tātad gana nenoteiktām lietām, no tur sacītā iespējams izlobīt, ka robežšķirtne Austrumi – Rietumi gūst apjaušamas aprises. Lietuvas prezidents Valds Adamkus uzsvēra, ka nācijām, kas pieder Eiropas ģimenei, gadiem ilgi bija kopīga Eiropas vēsture un identitāte, bet šodien kaimiņattiecībās ir nepieciešamas arī kopīgas darbības. Vai pat vēl tiešāk: “Ja kopienas, kuras mēs saucam par Eiropas kaimiņiem, nevēlas reformēties uz demokrātisku vērtību pamata, tiem būs jāiztur globalizācijas izaicinājumi pašiem. Neviens Eiropā negribēs ar tiem sadarboties.” Laikam tiešāk neviens vēl nebija izteicies, ar šiem vārdiem domādams Baltkrieviju. Šādu Lietuvas prezidenta sacītā interpretāciju atbalsta arī ietekmīgais Krievijas laikraksts “Komersant”, kurā pat minēts, ka iezīmējies uz bijušo PSRS republiku bāzes veidoto Neatkarīgo Valstu Savienības (NVS) beigu sākums. Jāteic, ka neko jaunu Krievijas laikraksts nav atklājis. Šis diezgan mākslīgais veidojums bija nedzīvs jau sākumā. Lai arī kā to mēģināja slēpt, Krievija NVS spēlēja “pirmo vijoli”. Viļņas tikšanās izšķirošo NVS šķelšanos prorietumu un proaustrumu blokos tikai vēlreiz apstiprināja. Pirmkārt, Gruzija un Moldova nostājušās uz vairāk vai mazāk atklātas “vīna un minerālūdens” kara takas ar Krieviju. Abas tiek vainotas surogātu tirgošanā. Nonācis pat tiktāl, ka Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili Viļņā rīkoja vīnu degustāciju, lai mēģinātu pārvarēt Krievijas noteikto boikotu šīs valsts vīniem. Arī Krievijai draudzīgā Armēnija izrāda vēlmi orientēties uz Rietumiem. Īpaši pēc tam, kad Krievija paziņoja par savu energoresursu cenu palielināšanu. Otrkārt, Vidusāzijas valstis vairāk vai mazāk aktīvi meklē nopietnus partnerus dienvidu kaimiņos. Turklāt jāņem vērā, ka šajās Vidusāzijas republikās “attīstītais sociālisms” PSRS laikos bija uzcelts tikai šo valstu vadoņu runās.
Tikmēr Vācijas kanclere Angele Merkele tikās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu viņa teritorijā. Oficiālais vizītes nolūks bija apspriest abu valstu sadarbību enerģētikā un Irānas kodolkonfliktu. Par pirmo runājot, turpinās laba paraugstunda tam, kā ES vārdi nesaskan ar darbiem. Abu valstu līderi divvientulībā, uzšķaudot kaimiņvalstu viedoklim, turpināja diskutēt par savām problēmām. Krievija – kā piegādāt Vācijai vitāli nepieciešamo dabasgāzi, bet Vācija – kādas dividendes no tā iegūs. Ja runā godīgi, tad Baltijas valstīm līdz ar Poliju pēc šādām brāļošanās reizēm bijušas pamatīgas nepatikšanas. Tādas solās būt arī šoreiz. Vācija lieliski parādīja, ka kopīgajā “Eiropas telpā” valda katras valsts individuālās intereses. Jo ātrāk mūsu ārlietu resors to “pieņems zināšanai”, jo labāk. Starp citu – pagājušajā vasarā, kad izskanēja informācija par Krievijas – Vācijas dabasgāzes vada būvi Baltijas jūras dibenā, ārlietu ministrs Artis Pabriks to uzzināja no žurnālistiem. Tā teikt, komentāri lieki.
