Lauku darbi. Maijā gaidāms silts un sauss laiks. Temperatūra pakāpeniski paaugstinājusies līdz +20OC. Augi attīstās paātrināti.
Lauku darbi
Maijā gaidāms silts un sauss laiks. Temperatūra pakāpeniski paaugstinājusies līdz +20OC. Augi attīstās paātrināti.
Līdz ar sauso laiku paredzama strauja kaitēkļu (piemēram, spradžu, mušu, smecernieku) savairošanās un izplatība, taču kavēta būs slimību attīstība. Augsnes apstrāde jāveic strauji, kvalitatīvi, un nekavējoties zeme jāapsēj un jāapstāda. Arī jālaista, lai saglabātu mitrumu.
Dārzeņkopība
Līdz mēneša vidum būs silts, saulains un bez nokrišņiem. Gaisa temperatūra pakāpeniski paaugstinājusies līdz +20OC, bet naktī no +5OC celsies pakāpeniski – katru dienu par grādu, līdz sasniegs vidēji +8…+10OC. Strauja temperatūras pazemināšanās sagaidāma mēneša vidū.
Anticiklona ietekmē tikpat kā nav gaidāmi nokrišņi, tāpēc jau no mēneša pirmajām dienām aktuāla mitruma problēma. Augsnēs, kuru apstrādē pieļautas kļūdas (piemēram, pārāk dziļa pirmssējas apstrāde smilts augsnēs un nokavēta – smagās māla augsnēs), mitruma apstākļi strauji pasliktinājušies, tāpēc nopietni jādomā par laistīšanu. Lai pasargātu dēstus no kāpostu mušas postījumiem, kas šogad varētu būt īpaši aktuāli, pirms stādu izņemšanas kasetes jāiemērc insekticīda (ķīmisks augu aizsardzības līdzeklis kukaiņu ierobežošanai) aktaras šķīdumā. Papildu aizsardzībai (kā arī, ja nelieto pesticīdus) stādus nosedz ar agrotīklu, tikai jāatceras, ka zem tā labi attīstās arī nezāles.
Stādīšanas laikā tie noteikti jālaista, jo vismaz ap dēstu jābūt mitrai augsnei. Sausumā stādi var aiziet bojā. Šā pavasara sausā vēja un mitruma deficīta dēļ no vagu veidošanas līdz dēstu stādīšanai jābūt pēc iespējas minimālākam laika posmam. Ja to neievēro, problēmas iespējamas smilts augsnēs, jo tās var pārlieku izžūt un zaudēt saistīgumu. Tādējādi vējš var aizpūst lielāko daļu smilšu un atkailināt iestādītos kartupeļus. Tāpēc vajadzētu izvairīties šos darbus veikt dienas vidū, kad vējš pieņēmies spēkā.
Līdz 12. maijam piemērots laiks dienas sīksīpolu un ģimeņu vai ligzdu sīpolu stādīšanai mazdārziņos, lielās platībās tiem jau jābūt zemē. Šī nedēļa labvēlīga, lai sētu sarkanās bietes un stādītu kartupeļus, tikai jāievēro mitrumu saudzējoši pasākumi, sagatavojot augsni. Sēt un stādīt vajadzētu rīta vai vakara stundās, tad ir vēsāks un gaisa mitrums lielāks, taču vēl svarīgāk ir ievērot termiņu. Lielās platībās var gadīties, ka jāizmanto arī dienas vidus stundas.
Mazdārziņos dziļi saraktās un iekoptās augsnēs reto dārzeņu mīļotāji var iesēt pastinaku un melnsakni, kā arī mārrutku. Dēstam norauš visus pumpurus, kas modušies saknes vidusdaļā, tos atstāj tikai abos galos, lai neveidotos spurainas un daudzas sānsaknes, bet augtu tikai galvenā. Augsnei jābūt tīrai no nezālēm. Lai taupītu mitrumu, dzen tik vagu, cik stādītāju, un uzreiz tās aizvago, atstājot vienu gājienu, kur turpina stādīt.
Nedrīkst aizmirst savlaicīgi sākt cīņu ar nezālēm. Tas jādara, vēlākais, nedēļu pēc tam, kad attiecīgā kultūra iestādīta. Nezāles ierobežo kā lielās platībās, tā mazdārziņos, izmantojot rindstarpu irdinātājus. Šogad sausuma dēļ var būt grūtības, smidzinot augsnes herbicīdus (ķīmiski augu aizsardzības līdzekļi nezāļu ierobežošanai),– efekta nebūs vai arī tas būs nepietiekams. Tāpēc, ja vien iespējams, jāizmanto citi paņēmieni vai jācer uz kādu lietainu dienu.
Šīs nedēļas nogale piemērota, lai iznīcinātu nezāles. Līdz tam labs laiks izstādīt sparģeļu dēstus, tikai tiem nepieciešama īpaši dziļi iekopta augsne. Derēs arī papildu komposta vai kūtsmēslu iestrāde. Ražu gan varēs sākt iegūt trešajā gadā.
Siltumnīcās
Pateicoties labvēlīgajam temperatūru režīmam, sarosīties var arī neapkurināmo siltumnīcu īpašnieki. Laiks dēstīt tomātus, bet līdzās var izstādīt dažāda veida baziliku. Dēsta arī melones un arbūzus. Atsevišķā siltumnīcas daļā vai citā siltumnīcā izstāda gurķus. Tā kā maija vidū gaidāms vēss laiks, jānodrošinās ar agrotīklu vēsajām naktīm.
Turpina kopt jau agrāk izstādītos tomātus, tiem regulāri izlauž pazares, lai netraucētu nākamo posmu veidošanos un ziedēšanu. Apputteksnē veic rīta stundās – no pulksten desmitiem līdz vienpadsmitiem –, satricinot stieples, panāk labāku apputeksnēšanos. Ja tomātus audzē kūdras renēs un vismaz 1000 kvadrātmetru platībā vienā siltumnīcā, vērts izvietot kameņu mājiņas. Bites tam nav piemērotas.
Gurķiem izgriež “ūsas”, un augus uzsien. Agrāk stādītajiem līdz 40 – 60 centimetru augstumam izkniebj visus augļaizmetņus, lai stādi pieņemtos spēkā.
Gurķiem noteikti nepieciešama papildu apsmidzināšana ar ūdeni, lai mitrinātu gaisu. To dara ar speciāliem izsmidzinātājiem, kurus izvieto rindās virs augiem. Ja to nav, izmanto vienkāršus muguras smidzinātājus, kuriem ir smalka sprausla.
Dienas vidū jāpastiprina ventilācija, lai gaisa temperatūra nepārsniegtu +30OC. Ja, atverot vēdlogus un durvis, tā tomēr pārsniedz noteikto, ventilācijas virsma ir par mazu vai tā nav pareizi izvietota.
Augļkopība
Pēdējais laiks augļu koku potēšanai vainagā, it sevišķi kauleņkokiem. Tā iespējams panākt lielāku šķirņu dažādību ierobežota skaita augļu koku dārzā. No kopšanas un slimību apkarošanas viedokļa svarīgi, lai vienā kokā būtu līdzīga tipa šķirnes. Katrā vietā jāpārbauda, kā atlobās miza. Potējot vainagā, jāatceras, ka potzaram jābūt vienā diametrā ar zaru. Potnazim jābūt asam, lai piegriežot virsma būtu gluda un pēc iespējas lielāka, kas nodrošinās labāku saaugšanu. Jāsakrīt arī griezuma virsmu leņķiem. Saspiežot zarus kopā, tos rūpīgi nosien, tam noder sloksnītēs sagriezta plāna polietilēna plēve. Pēc tam nosmērē ar potziedi. Potējot resnāku zaru ar tievāku potzaru, izmanto potēšanu aiz mizas. Izdara t veida iegriezumu un uzmanīgi atloba mizu uz abām pusēm tā, lai griezuma vietā varētu iebīdīt potzaru, un atkal nosien un nosmērē ar potziedi. Līdzīgi rīkojas, ja pārpotējami apzāģēti veci augļu koki.
Pabeidz apkopt zemeņu stādījumus, tiem dod pamatmēslojumu ar lielāku slāpekļa īpatsvaru. Bioloģiskie audzētāji var izlaistīt arī atšķaidītu vircu, bet šo darbu veic vēlu vakarā, kad gaisa temperatūra zemāka un vējš pierimis, tas samazinās slāpekļa zudumus amonjaka veidā.
Stāda arī jaunas zemenes, ja tas nav izdarīts rudenī. Lai zemeņu ceri iegūtu spēku (šogad ražu nevajadzētu iegūt) jāizkniebj ziedneši. Stāda arī vairāku šķirņu krūmmellenes, tas vajadzīgs, lai būtu labāka apputeksnēšanās. Ar skābiem mēslošanas līdzekļiem, piemēram, amonija sulfātu, mēslo arī iestādītās mellenes.
Pēdējais laiks ziemas apsegumu noņemt arī vīnogulājiem, taču mēneša vidū jāatceras par aizsardzību pret salnām. Tie, kas neatzīst insekticīdu izmantošanu plūmju dārzos, izkarina pudeles ar skābstošu ievārījuma ūdeni, tur labprāt salidos zāģlapsenes. Šis paņēmiens piemērots tikai nelielām platībām.
Ja augļu dārza apdobē nezāles ierobežo mehāniski, 13. un 14. maijs tam būs īsti piemērots laiks.
Dekoratīvā dārzkopība
Laukā dobē, iepriekš izplānojot, var sēt dažāda veida saulespuķes gan ziediem, gan sēkliņām. Izstāda gladiolu sīpolus, iepriekš tos ieteicams izmērcēt vājas koncentrācijas kālija permanganāta šķīdumā. Lielos sīpolus, it sevišķi bioloģisko līdzekļu mīļotāji, var kodināt šķidrā trihodermīna vai biomiksa šķīdumā. Liliju cienītāji tās izstāda 12. un 13. maijā. Jāuzmanās, lai nenolauztu trauslos asnus, tāpēc augsnei jābūt labi sagatavotai, irdenai.
Tie, kas nepaspēja to izdarīt iepriekšējā nedēļā, vēl var pārstādīt un sadalīt flokšus. Vasaras puķu dobēs izstāda puķu dēstus. Mēslo daudzgadīgās puķes, krūmus, tiem piemēroti lēnas iedarbības minerālmēsli (piemēram, amonija sulfāts), arī hortenzijas. Var sagatavot nezāļu vircu un tai pievienot nedaudz augļu etiķa vai citronskābes. Nezāles jāiznīcina 13. un 14. maijā.
