Šoreiz atvērumā par Meža dienu talkām Jelgavas apkārtnē. Protams, aptvert visu šo vareno pavasara atmodas pavadīto rosību nav iespējams.
Šoreiz atvērumā par Meža dienu talkām Jelgavas apkārtnē. Protams, aptvert visu šo vareno pavasara atmodas pavadīto rosību nav iespējams. Izvēlējāmies pastāstīt par trim talkām. Pirmajā strādāja rajona pašvaldību un meža nozares darbinieki, otrajā – pilsētas Domes deputāti un aģentūras “Pilsētsaimniecība” darbinieki, trešajā talcinieki bija skolēni.
Kad 1928. gada 12. maijā Meža darbinieku biedrības Varakļānu nodaļa sarīkoja koku stādīšanas talku, diez vai kādam ienāca prātā, ka radusies dzīvotspējīga tradīcija, kas drīz sasniegs nacionālu mērogu, bet deviņdesmito gadu vidū tiks atjaunota un celta godā kā relikvija, kas liecina par pirmās un atjaunotās brīvvalsts pēctecību. Šajā tradīcijas atjaunošanas rosībā neiztika arī bez pārspīlējumiem. Tā, piemēram, ar prezidenta Gunta Ulmaņa līdzdalību Grenctāles robežpunktā svinīgi tika sākta Latvijas robežas apstādīšana ar ozoliem. Viens no Lietuvas pierobežas cienījamākajiem lielsaimniekiem izskaitļojis, ka ar šiem patriotiskajiem kokiem viņam perspektīvā no cukurbiešu vai labības lauka varētu tikt atņemti apmēram pieci hektāri. Dažus metrus platajā valstij piederošajā pierobežas joslā paauguša ozola zaru vainags un saknes taču nekādi neietilpst. Tā arī nav manīts, ka šī robežas apstādīšana turpinātos. Taču mežu sakopšanas tradīcija vēršas plašumā.
Vienīgi tad, ja neesi potējies
Kā saskaitījis akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” Zemgales mežniecības izpilddirektors Ilgonis Rozītis, šopavasar viņa atbildības zonā ir kādi piecdesmit Meža dienu pasākumi. LLU Meža fakultātei vien paredzēti deviņi, to skaitā gan zinātniski praktiskā konference, kas fakultātē notika marta vidū, gan ekskursija pa Vidzemes mežiem un Latviešu strēlnieku Ziemassvētku kauju piemiņas vietu sakopšana pie Ložmetējkalna šīs nedēļas beigās. Vidusskolēniem, kas martā nav varējuši atnākt uz LLU atvērto durvju dienām, 10. un 11. maijā ir iespēja būt klāt studentu profesionālajās sacensībās un karjeras dienās, ko organizē studentu biedrība “Šalkone”. Kā atzīst pasniedzēja Solveiga Luguza, piedalīšanās Meža dienās ir obligāta visiem fakultātes pilna laika studentiem. Izņēmumi pa retam gadoties starp topošajiem kokapstrādes inženieriem, jo daži nav potējušies pret ērcēm.
Latvijas mērogā Meža dienas šopavasar noslēgsies 20. maijā ar jautru un zaļu burziņu Doma laukumā Rīgā. Pasākuma parole ir “Mēs mīlam mežu”, un tas, šķiet, vairāk domāts jaunatnei. Līdzās izglītības teltij, kur saimniekos LLU Meža fakultāte un Ogres Meža tehnikums, uzstāsies populāras grupas, būs snovborda paraugdemonstrējumi uz batuta, runās olimpietis Mārtiņš Rubenis, turpat blakus varēs nopirkt mākslinieciskus kokgriezumus un arī koku stādus. Attīstoties jaunajām tehnoloģijām, koku stādīšana vairs nav vienīgi pavasara darbs. Turklāt, kā atzīst speciālisti, šajā pavasarī vēl nav par vēlu stādīt arī izsenis pazīstamos kailsakņus. Taču podiņos vai kasetēs ievietotos koku stādus var likt apmežošanai paredzētajā zemē visu veģetācijas sezonu.
Trūkst ziņu, vai vēl kādā valstī un tautā tiek svinētas Meža dienas. Uz katru latvieti iznāk vairāk nekā hektārs meža (valstij piederošie meži ir apmēram 0,6 hektāri). Eiropā nav daudz tādu valstu, kuru iedzīvotājiem ir iespējas brīvi ienākt tik iespaidīgā meža platībā un baudīt tā bagātības.
Ar bažām par kaitēkļu vairošanos
Mūsu rajonā par Meža dienu tradīciju izveidojusies talka, ko kopā ar rajona pašvaldību vadītājiem rīko Valsts meža dienesta Zemgales virsmežniecība un akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži”. Šoreiz par darba objektu bija izraudzīts 2005. gada janvāra viesuļvētrā nopostīts 0,8 hektāru liels meža gabals pretī Lielplatones Speciālajai internātskolai. Tur tika iestādīti divi tūkstoši egļu. Visā izcirtumā platība ar traktoru bija safrēzēta vienmērīgos kūkumos, atlika vien sadalīties pa pāriem, ņemt lāpstu un ķerties pie darba. Kā pastāstīja virsmežzinis Jānis Grava, ar šo darbu rajona ļaudis tiek aicināti apmežot neizmantotās zemes vai vēja nopostītās audzes. Var stādīt gan bērzus, gan egles, gan ātraudzīgos enerģētiskajai koksnei paredzētos kokus. Protams, ar iestādīšanu rūpes nebeidzas, rudenī šajās platībās būs jāizpļauj zāle un krūmi, kas augstvērtīgos kociņus noēno. To jau veic šajos darbos specializējušās firmas, un šis process prasa mazāk roku darba nekā stādīšana.
Turpat blakus ar lāpstu rosījās rajona Padomes priekšsēdētāja vietnieks Ziedonis Caune. Viņš domā, ka tradicionālās Meža dienu talkas stiprina koleģialitāti starp pašvaldību un meža nozares cilvēkiem. Šo talku laikā pagastu padomēm, viņaprāt, vajadzētu būt tukšām.
Zemgales mežniecības izpilddirektors Ilgonis Rozītis, kas arī strādāja līdzās, sacīja: “Nav jau tik būtisks talcinieku veiktā darba apjoms. Meža stādīšanas plānu mēs varētu izpildīt arī profesionāļu spēkiem. Svarīgi, ka cilvēki, sevišķi jaunieši, atbrauc un redz, kā mežā izskatās. Un ir laba sajūta, ja tu kādā vietā kokus savām rokām esi stādījis, nevis tikai to organizējis, vadījis un kontrolējis.” I.Rozītis teic, ka tagad mežiniekiem ir rūpju pilns laiks, jo pēc 2005. gada janvāra viesuļvētras savairojušies astoņzobu mizgrauži. Sausā un karstā laikā vienā vasarā šiem kukaiņiem var attīstīties pat divas paaudzes. Meža zinātnieki lēš, ka viesuļvētrās 1967. un 1969. gadā Latvijā tika izgāzti 28 – 30 miljoni kubikmetru koksnes (2005. gadā – 3 miljoni), vēl tikpat daudz koku vēlāk nograuza savairojušies kaitēkļi. Pēdējās vētras postījumi ir mazāki, arī meža tehnika kļuvusi krietni efektīvāka, tomēr bažas par kaitēkļu potenciālajiem postījumiem ir. Zemgales mežniecībā patlaban izvietoti trīssimt mizgraužu slazdu.
Kur mežs, tur arī spodrība
Kad precizēju, kā sauc akciju, kurā aģentūras “Pilsētsaimniecība” darbinieki un Domes deputāti Jelgavas dienvidu nomalē dodas stādīt bērzus, izrādījās, ka tas skaitās spodrības mēnesis. Būtība jau viena un tā pati – rūpes par to, lai apkārtne būtu sakoptāka. Jelgavas teritorijā ir apmēram četrsimt hektāru mežu. Kā paskaidroja mežzinis Pēteris Vēveris, pilsētas zaļās plaušas atrodas īpašā aizsardzībā. Šajā teritorijā nav atļauta kailcirte. Bērzu stādīšanai tika izvēlēti trīs hektāri vietā, kur agrāk pletās mazvērtīgu baltalkšņu audze. Katrs stādiņš tiek marķēts ar mietiņu. Pēc tiem var redzēt, ka pērnajos gados stādītie koki sasnieguši jau pusotra metra garumu. Kā pastāstīja mežzinis, bērza attīstībā pēc septiņiem astoņiem gadiem ir moments, kad tas īsā laikā strauji uziet augšā. Līdz tam gan vēl pacietīgi jāgaida. Pirmās partijas deputāts un arī dārzkopības speciālists Māris Narvils uzskata, ka talkā iestādītie bērzi augs labi. Viņa pārliecības pamatā ir kvalitatīvais stādu materiāls, kas sagatavots pēc kasešu tehnoloģijas. Šādi stādījumi gan dārzos, gan meža jaunaudzēs viegli iesakņojas. “Ziņām” diemžēl nebija iespējams izsekot visiem piecpadsmit Domes deputātiem, kas tobrīd varēja strādāt arī citos objektos, tādēļ aprakstīt tikai piecus redzētos diez vai būtu politiski pareizi. Interesantu lietu par kolēģu attieksmi pret koku stādīšanu “Ziņām” pastāstīja “zaļo” un zemnieku pārstāvis Modris Jansons. Viņš savās pašvaldību politiķa gaitās nekad ar lāpstu rokās nav redzējis “bites”. Komunistisko sestdienas talku laiks ir aiz muguras, bet to vietā atrast kaut ko jaunu nemaz nav tik viegli.
Garajos kalnos cer izveidot dabas izziņu taku
Kamēr pārējie skolā mācās, Valsts ģimnāzijas 10.c klases audzēkņi pie Būriņu ceļa attīrīja mežu no cilvēku atstātajām drazām.
Garie kalni pie Būriņu ceļa ir atpūtnieku iecienīta vieta. Pakalni, priedes un to jaunā audze tā vien vilina atpūtniekus no malu malām. Diemžēl ne visi unikālo vietu atstāj tīru. Garos kalnus kā mācību izziņas vietu nolūkojusi Valsts ģimnāzija. Ģeogrāfijas skolotāja Dzintra Beitāne stāsta, ka šī vieta ir unikāla, jo tur atrodas ģeoloģisks objekts oss, ko pirms daudziem gadu tūkstošiem ir izveidojuši ledāji. Ledus atstātā reljefa forma saglabājusi savu unikalitāti vēl šodien, bet cilvēki to cenšas izpostīt.
“Šī vieta varētu būt ļoti labs mācību izziņas materiāls, kur bērni pētītu dabu, augus, vērotu putnus un bebru pasauli, tādēļ jau otro gadu mūsu skolēni dodas uz turieni un kopj mežu,” stāsta skolotāja Dz.Beitāne.
10.c klase, kurai šogad piedāvāts piedalīties sakopšanas talkā, un audzinātāja Biruta Turlava uzreiz piekrituši piedāvājumam trešdien mežā pastrādāt. Tur savākts viss iespējamais, sākot no pudelēm līdz pat veciem ledusskapjiem un automašīnu rezerves daļām.
Valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” (LVM) ir ļoti gandarīta par bērnu iniciatīvu. “Mēs labprāt sakārtotu šo vietu un ierīkotu atpūtas vietu, ja kāds uzņemtos apsaimniekotāja un kārtības uzturētāja funkcijas. Skola pagaidām tam nav gatava, tādēļ runāsim ar apkārtējiem iedzīvotājiem. Šī ir stihiska ugunskuru vieta. Garajos kalnos vajadzētu ierīkot īpašas to vietas, lai uguni nekurtu, kur tas ir bīstami audzei. Aicinu iedzīvotājus saudzēt to, kas mums ir. Par aizdomīgiem gadījumiem un nekārtībām, kas notiek mežos, lūgums ziņot “Latvijas valsts mežiem” vai policijai,” saka LVM Zemgales mežsaimniecības vides speciāliste Sandra Galiņa.
Par padarīto akciju sabiedrība jauniešiem parādā nepaliek. Viņus gaida LVM sagādātas siltas pusdienas un pateicība par labu darbu.
