Sausu skaitļu rinda, kas nezinātājam neko nepateiks. Līdz 8. maijam Latvijā bija reģistrēti 5115 kūlas degšanas gadījumu, bojā gājuši seši cilvēki, cietuši – astoņi. Savukārt pērnās zāles izraisītos ugunsgrēkos šogad nodegušas 439 ēkas.
Sausu skaitļu rinda, kas nezinātājam neko nepateiks. Līdz 8. maijam Latvijā bija reģistrēti 5115 kūlas degšanas gadījumu, bojā gājuši seši cilvēki, cietuši – astoņi. Savukārt pērnās zāles izraisītos ugunsgrēkos šogad nodegušas 439 ēkas. Tāda ir Iekšlietu ministrijas apkopotā informācija sausos statistikas skaitļos. Tajos nav ietverti meža ugunsgrēki. Reģistrēto meža ugunsgrēku skaits pārsniedzis 700, un tajos cietuši teju 1800 hektāru zaļās rotas. Laika apstākļi šopavasar ir tik labvēlīgi, ka ik dienu tiek fiksēti vairāki simti kūlas degšanas gadījumu un 15 līdz 20 meža ugunsgrēku. Laika apstākļi gan ir tikai viens no iemesliem, kāpēc tik labi deg. Prozaisks un Latvijai ierasts, gluži kā šašliku cepšana līgovakarā vai ikpavasara hokeja dullums, ir aizdegšanos cēlonis. Ja kādam tautas ieražu vācējam līdz šā gada pavasarim vēl bija šaubas, ka esam piromānu tauta, šķiet, tās tagad zudušas. Līdztekus regulāriem rekordiem inflācijas skaitļos, ik gadu sitam pušu pļavu un mežu dedzināšanas mānijas rekordus.
Vakar Ministru prezidents Aigars Kalvītis aicinājis Tieslietu, Iekšlietu un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas mēneša laikā izstrādāt priekšlikumus,kas paredzētu bargākus sodus kūlas dedzinātājiem. Ministru prezidents noteicis diagnozi: “Tā ir slimība.” Par savu lauku un pļavu neapkopšanu un kūlas dedzināšanu neapzinīgajiem īpašniekiem varētu piemērot bargākus sodus, piemēram, viņus apcietinot un pēc tam liekot strādāt vides sakopšanā. Vienu vārdu sakot, līdz Jāņiem jābūt skaidrībai, kādas represijas tiks vērstas pret tiem, kuri savos īpašums laikus nenopļauj zāli.
Paredzamo sodu bardzībā trūkst kāda līdz šim īsti neiedarbināta mehānisma – daudz aktīvākt vajadzētu iesaistīt vietējo pašvaldības. Protams, ir labi un apsveicami, ka tiek stiprināta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta tehniskā bāze, izdalīti papildu līdzekļi un tā tālāk. Tajā pašā laikā it kā malā paliek pašvaldības loma un nozīmīgā vieta ikdienas jautājumu risināšanā, tostarp neapzinīgo zemju īpašnieku apzināšanā un arī sodīšanā. Kāpēc atbildīgā ministrija, piemēram, nepainteresējas, vai pašvaldības izstrādājušas un apstiprinājušas saistošos noteikumus, kuros būtu noteiktas prasības uzturēt kārtībā savu īpašumu. Daudzas pašvaldības algo vietējos kārtības uzturētājus. Cik gadījies dzirdēt un saskarties ar viņu darbu, cīņa ar kūlas dedzinātājiem vairāk gan aprobežojusies ar dažu tantiņu trenkāšanu, kad tās sadomājušas dedzināt kādu sagrābto lapu čupu, vietējo latifundistu aizaugušajiem laukiem nepievēršot ne mazāko uzmanību. Sak, neies jau ar savējo “biezo” salekties, ka pašam neiziet plāni. Iekšlietu ministrs sūdzas, ka bieži vien dedzinātāju grūti notvert pie rokas. Bet nekādas grūtības nesagādātu apzināt visus, kas nav apkopuši laukus, no kuriem ik pavasari paceļas sārtās liesmas un bojā iet dzīvās radības.
Domājams, šāgada svilinātāju izraisītie kūlas un mežu ugunsgrēki, kuros sadeguši daudzi cilvēki un īpašumi, ir pēdējais piliens, kas liks sarosīties visiem. Sākot no vietējā pašvaldības policista, pagastveča, deputātiem un beidzot ar atbildīgo ministriju ierēdņiem un politiskajiem vadītājiem. Kaut gan īstas ticības un pārliecības, ka nākamā gada pavasarī letiņi neuzrīkos kārtējos kūlas dedzināšanas rekorda mačus, nav. Pārāk jau bezzobaina līdz šim izrādījusies mūsu tieslietu, izpildu un pašvaldību vara.
