Klienta apkalpošanas kultūra – uzņēmuma vizītkarte (9. maijs).
Klienta apkalpošanas kultūra – uzņēmuma vizītkarte (9. maijs)
Deal: Jautājums apskatīts tikai no vienas puses. Ja autors būtu pamēģinājis pastāvēt aiz letes, šāds raksts par to, ka pārdevējām jāiemācās laipnība, nebūtu tapis. Atnāk kāds dzērājs, mēģina piešmaukt, iedod viltotu naudu vai vēl ko, un, kad viņam aizrādi, jādzird lamu vārdi un ne tikai no dzērājiem. Viens šāds šmauceklis sabojā garīgo uz visu dienu. Pircēji, kam slikts garastāvoklis, var to gāzt virsū pārdevējam, bet viņam tas jāuzņem ar smaidu uz lūpām?
pircēja: Sestdien iegriezos apģērbu veikalā. Biju pirmā potenciālā pircēja, jo meklēju blūzīti, bet otrajā zālē divas pārdevējas sprieda gan par dzīvokļiem, gan neizdarīgajiem vīriem, bet es tur biju ēna, kas klīst un kuru grūti pamanīt. Tas tik ļoti atgādināja padomijas laikus, ka uzdzina šermuļus. Protams, es tur vairs neiegriezīšos.
pārdevēja: Esmu strādājusi par pārdevēju pārtikas veikalā. Teikšu, kā ir, – grūti. Nostrādāju gadu, un tā laikā bija tikai viens gadījums, kad man pateica “paldies” un novēlēja veiksmīgu dienu. Muļķīgu jautājumu netrūka. Piemēram – kādēļ šie gurķi ir zaļā krāsā? Ja dienā kaitinoši ir vairāki pircēji, tad beigās vienkārši esi “nost”. Tāda, lūk, ir pārdevēju ikdiena. Kas tos zākā, nekad nav strādājis šo darbu un nevar būt objektīvs.
Kriksis: Arī esmu strādājusi par pārdevēju. Pie ļoti “cilvēcīgas” saimnieces. Maiņa – 24 stundas (lai zinātu, kuras laikā rodas iztrūkumi). Nez vai spējat iedomāties, kā tas ir būt uz kājām garas stundas, un tikai naktī varēja apsēsties, jo vadītāja tad tomēr gulēja. Lai gan biju nogurusi, pat pārgurusi, nekad nebiju nelaipna, jo visi cilvēki vien esam. Tikai reizi sanāca konflikts ar dzērāju, pārējie pircēji prata gan pasmaidīt, gan pateikt paldies. Tas tomēr atkarīgs no pārdevēja – paturēt emocijas sevī, neizgāžot tās uz pircēju, un saņemt pretī smaidu vai arī, aizbildinoties ar nogurumu, būt nelaipnai, un pretī stāvēs tāds pats pircējs.
Angelo: Kādi mūsdienās ir pārdevēju pienākumi? Droši vien atšķirīgi, stāvot aiz letes vai pašapkalpošanās veikalā. Bet viņi(-as) ir tik ļoti dažādi(-as). Vieni nerunājot un neprasot kā roboti izpilda darbības – dod preci, ņem naudu un tā tālāk. Citi laipni pasmaida, atbild uz jautājumiem un iesaka. Nelaime laikam ir tā, ka pārdevēju atalgojums nemotivē atbildēt uz kaitinošiem jautājumiem un izvēlīgam pircējam izdabāt.
Inga: Vispretīgākie ir tie garie nehigiēniskie nagi. Es pie tādām pārdevējām neko nepērku. Aiz tiem ir netīrumi gan no naudas, gan precēm, tas ir pretīgi. Darba devēju vietā tādas darbā nepieņemtu vai atlaistu.
Kate: Ne jau vienmēr viss tikai balts vai melns. Ir forši pārdevēji un nīgri pircēji vai otrādi. Daudz kas atkarīgs no veikala vadītāja vai īpašnieka motivācijas un centieniem, lai tajā biežāk ienāktu klienti. Ja šis jautājums tiek aktualizēts, veikalā iegriezīsies arī laipnāki pircēji.
