Viena no mūsdienu aktuālajām tēmām ir, kā nodrošināt labklājību sev un ģimenei tagad un arī nākotnē.
Viena no mūsdienu aktuālajām tēmām ir, kā nodrošināt labklājību sev un ģimenei tagad un arī nākotnē. Par cilvēku centieniem sabalansēt ikdienas izdevumus ar uzkrājumu veidošanu nākotnei liecina viņu augošā interese par ieguldījumu iespējām, kā arī dati par uzkrājumiem novirzīto līdzekļu apmēra pastāvīgu kāpumu.
Plašāk par to, ko iegūsim, veicot iemaksas pensiju sistēmas trešajā līmenī, pastāstīs Hansabankas Ieguldījumu pārvaldes daļas vadītāja Tīna Ķuze.
Valsts pensija spēj nodrošināt tikai daļu no katra strādājošā ierastā ikmēneša ienākumu apmēra. Tāpēc ikvienam jādomā par papildu uzkrājuma veidošanu vecumdienām. Piemēram, attīstītajās rietumvalstīs jebkurš iedzīvotājs sāk uzkrāt pensijai līdz ar darba gaitu sākumu. Pensiju 3. līmenis ir viens no tiem veidiem, ar kura palīdzību ikvienam strādājošajam ir iespēja savlaicīgi parūpēties par savu finansiālo labklājību pēc aktīvo darba gaitu beigām. Dalība pensiju 3. līmenī nozīmē brīvprātīgas iemaksas paša vai darba devēja izvēlētā privātā pensiju fondā. Tātad iemaksas var veikt gan darba devējs par sava uzņēmuma darbiniekiem, gan privātpersona individuāli.
Varam uzdot sev vienkāršu jautājumu – vai mēs vēlamies dzīvot ar tādām pensijām, kādas tās ir tagad? Domāju, ka lielākā daļa iedzīvotāju atbildētu – nē. Diemžēl jāņem vērā arī negatīvā demogrāfiskā situācija jau vairāk nekā desmit gadu garumā – strādājošo skaits uz vienu pensionāru samazināsies arī turpmāk. Tas nozīmē, ka valsts varēs atļauties maksāt vēl mazākas pensijas vai arī strādājošajiem nākotnē – mūsu bērniem – būs vēl lielāki sociālie nodokļi. Daļa šīs problēmas tiks atrisināta ar pensiju otro līmeni, kura darbība veiksmīgi sākta Latvijā, taču aprēķini rāda, ka arī ar šiem līdzekļiem cilvēki var cerēt vien uz aptuveni 50% no saviem pašreizējiem ienākumiem. Savukārt attīstīto valstu statistika liecina, ka cilvēkam pensijā normālai dzīves baudīšanai nepieciešami apmēram 80% no aktīvo darba gaitu algas. Pieņemamam dzīves līmenim trūkstošos līdzekļus var uzkrāt, veicot iemaksas pensiju 3. līmenī, un izmantot tos, sākot jau no 55 gadu vecuma, t.i., 7 gadus pirms Latvijas valsts garantētās vecuma pensijas.
Ja cilvēks veic iemaksas patstāvīgi, jāņem vērā fakts, ka pensiju 3. līmeņa dalībnieks katru gadu no valsts var saņemt atpakaļ iedzīvotāju ienākuma nodokli 25% apjomā no veiktajām iemaksām, kas nepārsniedz 10% no bruto algas.
Attīstītajās valstīs lielākā daļa uzņēmumu veic iemaksas privātajos pensiju fondos, lai uzkrātu līdzekļus saviem darbiniekiem. Šī pieeja personāla politikas veidošanā atmaksājas ar uzviju – cilvēki ir lojāli pret uzņēmumu, kurā viņi strādā, samazinās darbinieku rotācija, kas nozīmē ietaupījumus, kas citkārt tiktu tērēti jaunu kadru apmācībai un darba efektivitātes pazeminājuma novēršanai, zaudējot pieredzējušus darbiniekus. Papildus uzskaitītajiem ieguvumiem uzņēmums iegūst nozīmīgas nodokļu atlaides.
Ja darba devējs veic iemaksas pensiju fondā, iemaksa līdz 10% apmērā no darbinieka bruto algas netiek aplikta ne ar sociālo, ne iedzīvotāju ienākuma nodokli (skatīt piemēru raksta beigās). Nosakot apliekamo ienākumu, uzņēmuma peļņu drīkst samazināt par savu darbinieku labā privātajos pensiju fondos izdarītajām iemaksām! Turklāt iemaksu apjoms un regularitāte nav noteikta, tas vairāk ir uzņēmuma lēmums.
Pēdējos divos gados ļoti strauji aug to uzņēmumu skaits, kuri izvēlas veikt iemaksas privātajā pensiju fondā, tādējādi gan samazinot savas izmaksas, gan nodrošinot naudas uzkrājumu darbiniekiem. 2005. gada beigās uzņēmumu skaits, kuri izvēlējās Hansa atklāto pensiju fondu iemaksām salīdzinājumā ar 2004. gada beigām bija palielinājies par 62%. Jāmin, ka darbinieku ērtībai ir iespēja katru dienu sekot līdz kapitāla pieaugumam Hansabankas internetbankā hanza.net.
Vēl viens iemesls, lai piedalītos pensiju sistēmas trešajā līmenī ir iespēja ar salīdzinoši nelielām iemaksām piedalīties ieguldījumos akcijās un obligācijās. Piemēram, Hansa pensiju 3. līmeņa ieguldījumu plāna “Dinamika +” (EUR) 2005. gadā ienesīgums bija 15,42%*. Lai sāktu krāt papildpensijas kapitālu pensiju fondā, uzņēmumiem nepieciešams noslēgt kolektīvo līgumu, bet privātpersonām – individuālās dalības līgumu jebkurā Hansabankas filiālē vai norēķinu grupā.
Iespējams, daļai lasītāju visi uzkrājumu produktu nosaukumi un to ieguldījumu nosacījumi šķiet sarežģīti un nesaprotami, un tas ir normāli. Lai rastu pareizo risinājumu, jūsu ērtībām Hansabankas filiālēs ir kompetenti speciālisti, kas konsultēs par piemērotākā uzkrājumu produkta izvēli.
* Vēsturiskais ienesīgums negarantē līdzīgu ienesīgumu nākotnē.
***
Piemērs darba devēju līdzekļu ietaupījumam darba algas palielināšanas gadījumā:
Sākotnējā situācija; Darbinieka ienākumu palielinājums
Iemaksa pensiju fondā; Algas palielinājums
Bruto alga 500,00 500,00 573,26
Darba devēja iemaksa pensiju fondā 0,00 50,00 0,00
Darbinieka sociālais nodoklis 45,00 45,00 51,59
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 105,75 105,75 122,42
Neto alga 349,25 349,25 399,25
Darbinieka ienākumi kopumā 349,25 399,25 399,25
Darba devēja sociālais nodoklis 120,45 120,45 138,10
Darba devēja kopējās izmaksas 620,45 670,45 711,36
