Tā iegājies, ka gan apaļas jubilejas, gan «kantainākas» gadadienas pieņemts atzīmēt.
Tā iegājies, ka gan apaļas jubilejas, gan “kantainākas” gadadienas pieņemts atzīmēt. Šogad vērā ņemama jubileja vismaz kontinenta mērogā tiek svētīta mūžam dzīvajai klasiskās mūzikas leģendai – kopējā kapā apglabātajam ģeniālajam Mocartam. Itin simboliska gadadiena aprit arī vienai no valsts “varas partijām”.
Kā smejies, jau pagājuši astoņi gadi, kopš politikas arēnā ar lieluzņēmēju un toreiz vēl divkārtējo premjeru Andri Šķēli priekšgalā un saujiņu politiķu sevi pieteica Tautas partija (TP). Kaut kādā ziņā šo gadadienu pat varētu dēvēt par apaļu, ja ņem vērā, ka astoņnieku nosacīti veido divas nulles.
Ja atmiņā pārcilā TP dibināšanas pirmsākumus un patosa piebāzto tā laika gaisotni, nav grūti atminēties, ka skaidri tika izvirzīts konkrēts mērķis, ko simbolizēja arī partijas logo, – astoņos gados radīt valstī tādus apstākļus, lai strādājoši vecāki materiāli būtu spējīgi izaudzināt un izskolot trīs bērnus. Savukārt pats tābrīža politiskais titāns Šķēle, tolaik vēl nesakompromitējis sevi ar slēpšanos aiz miglainiem, labi ja vispār eksistējošiem vekseļiem un brāļošanos ar ārzonā dzīvojošiem šaubīgas reputācijas “šeftmaņiem” un “jūrmalgeitas uzmestajiem”, TP rītausmā stabili ieņēma vietas politiķu popularitātes sarakstu augšgalā un priekšvēlēšanu balsu zvejas laikā visos Latvijas nostūros pulcēja pilnas zāles, dedzīgi solot turpmākos astoņus (pēc citiem avotiem, pat veselus desmit) no saviem šajā saulē atvēlētajiem gadiem veltīt politikai. Atbilstoši ierastajam stilam netrūka arī politiskās elites pielīdzināšanas “slimiem un terapijai pakļaujamiem alkoholiķiem”, ar kuriem vēlāk TP labprāt sēdās pie viena galda. Nepagāja ne pieci gadi, kad, savas ambīcijas īsti neapmierinājis un premjera krēslā ceturto reizi tā arī neiesēdies, Šķēle savā dzimšanas dienā “ņēma un pamāja” ardievas ne vien Saeimai, bet arī politikai, tādējādi priekšvēlēšanu spārnoto frāzi “atgriezies, lai strādātu” neviļus nomainot ar “atgriezies, lai atkal aizietu”.
Tagad, astoņus gadus pēc drosmīgajiem solījumiem, der atcerēties kaut vai TP un Šķēles tikšanos ar jelgavniekiem burtiski pēdējā brīdī pirms 7. Saeimas vēlēšanām. Jau toreiz lielrūpnieks Šķēle pamanījās demonstrēt, ka atrodas citā dimensijā. Uz kāda apmeklētāja jautājumu, cik, viņaprāt, vecākiem būtu jānopelna, lai pietiktu līdzekļu trīs bērnu izaudzināšanai, politiķis nedomājot attrauca – simts latu… Pēc auditorijas saceltās neapmierinātās murdoņas Šķēle gan steidza piebilst, ka “tas ir diskutējams jautājums”. Diezin cik runātīgs TP toreizējais līderis nebija, atbildot arī uz konkrētiem un diezgan “nepatīkamiem” jautājumiem par atsevišķiem paša iepriekš valdības realizētās politikas punktiem, gaužām izvairīgas atbildes sniedzot vien īsā sarunā aci pret aci pēc pasākuma, no kura galu galā nekautrējās “tīt makšķeri”, demonstrējot aizņemtību.
Raugoties atpakaļ, rodas vēlēšanās šo “politisko projektu” salīdzināt ar veikli izspēlētu teātri, kura galvenais personāžs izrādes vidū naski pametis skatuvi. Vai TP redzamākās figūras jubilejas kliņģeri ar astoņām oranžām svecēm grieza ar sajūtu par astoņu (pirms septiņiem treknajiem) gadu garumā labi padarītu darbu (ja apstākļus bērnu audzināšanai bija iecerēts radīt, izmantojot Īrijas un pārējās Eiropas darba tirgu, tad noteikti), to politiķu kungi un kundzes varbūt spēs pavēstīt kādā no tuvākajā laikā gaidāmajiem priekšvēlēšanu pasākumiem.
