Pēdējā laikā īpaši aktuāls ir jautājums par to, vai pastāv plaisa starp ES un tās pilsoņiem un kā to mazināt.
Pēdējā laikā īpaši aktuāls ir jautājums par to, vai pastāv plaisa starp ES un tās pilsoņiem un kā to mazināt. Aptaujas rāda, ka vairums Eiropas iedzīvotāju ir maz informēti par ES. Daudziem ir priekšstats, ka lēmumos viņu viedoklis netiek uzklausīts. Pēc negatīvajiem tautas balsojumiem Francijā un Nīderlandē 2005. gadā ES valstu un valdību vadītāji atzina, ka šo referendumu rezultāti radījuši nepieciešamību rūpīgi izvērtēt pilsoniskās sabiedrības bažas par ES attālināšanos no iedzīvotājiem un vienojās, ka nepieciešams ieturēt tā saukto “pārdomu periodu”, kura laikā jāapzina negatīvā balsojuma iemesli, tie jāanalizē un par tiem jādiskutē. Pašlaik visās dalībvalstīs – gan tajās, kas ratificējušas konstitūciju, gan tajās, kas nav to izdarījušas, – norisinās aktīvas sabiedrības diskusijas.
Jāatzīst, ka ES komunikācija ar pilsoņiem nav spējusi tikt līdzi integrācijai. Līdz šim uzsvars lielākoties likts uz sabiedrības informēšanu, mazāk uzmanības veltot tās viedokļa uzklausīšanai. Sabiedriskās apspriešanas mehānismi attiecas vienīgi uz īpašām politikas iniciatīvam. Dalībvalstu līmenī komunikācija kļūst aktuāla vienīgi brīžos, kad tautas nobalsošanā jāapstiprina lēmums par ES integrācijas nākamo posmu. Parasti komunikācija tiek uztverta kā “Briseles lieta”, kaut gan ES pirmkārt veido dalībvalstis ar savām valdībām, pašvaldībām, pilsonisko sabiedrību un plašsaziņas līdzekļiem.
Lai arī ieviestas ar Eiropas dimensiju saistītas politiskās tiesības, piemēram, piedalīties Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, informāciju par politiskiem jautājumiem sabiedrība joprojām gūst galvenokārt savas valsts izglītības sistēmas ietvaros un ar nacionālo, reģionālo un vietējo plašsaziņas līdzekļu starpniecību. Tajā pašā laikā daudzi lēmumi, kas ietekmē ES iedzīvotāju ikdienu, tiek pieņemti Eiropas līmenī. Cilvēki jūtas attālināti no šiem lēmumiem, to pieņemšanas procesa un ES iestādēm. Kā atzīst Eiropas Komisija (EK), viens no iemesliem ir nepietiekami attīstīta tā saucamā “Eiropas sabiedriskā sfēra”, kurā varētu risināties diskusijas par ES. Iedzīvotāji bieži uzskata, ka ir maz iespēju panākt, lai viņu viedoklis par ES jautājumiem tiktu uzklausīts pat nacionālā līmenī, un īsti nepastāv forums, kura ietvaros viņi varētu apspriest šos jautājumus.
2005. gadā EK ierosināja jaunu pieeju līdzšinējās vienvirziena komunikācijas vietā. Tai jākļūst par patstāvīgu ES politiku, kas kalpotu iedzīvotājiem, un jābalsta uz patiesu dialogu starp sabiedrību un politikas veidotājiem un aktīvām politiskām diskusijām starp iedzīvotājiem. Visiem sabiedrības slāņiem jābūt pieejamai pilnīgai informācijai par ES un pārliecībai, ka viņu uzskatus un bažas sadzird ES iestādes. Īpaša loma šajā procesā ir EP, dalībvalstīm un ES pilsoņu pārstāvībai.
2005. gada oktobrī EK sāka īstenot tā saucamo “D plānu – demokrātija, dialogs, diskusijas”, kas veido pamatu diskusijai par ES nākotni. 2006. gada 27. martā sāka darboties interneta diskusiju forums “Diskusija par Eiropu”, kur arī latviešu valodā var dalīties domās par pašlaik aktuāliem ar Eiropas nākotni saistītiem jautājumiem. 2006. gada jūnijā Eiropadomē EK sagatavos kopsavilkumu par šajā laikā notikušajām diskusijām un galvenajiem secinājumiem. Savu viedokli līdz 1. jūlijam ES mājas lapā vai pa pastu (EU Communication Policy White Paper Consultation, European Commission, Directorate General Communication, B – 1049 Brussels – Belgium) var izteikt ikviens ES iedzīvotājs.
EK pārstāvniecība Latvijā (līdz 2004. gada 1. maijam – delegācija) jau kopš 1998. gada īsteno pasākumus sabiedrības informēšanai par ES. Sākoties “pārdomu periodam”, tā izvērsa aktīvu darbu, lai veicinātu diskusiju par būtiskiem ES tagadnes un nākotnes jautājumiem. Pārstāvniecība sadarbojas ar ES Informācijas aģentūru un Eiropas Parlamenta Informācijas biroju “Eiropas Savienības mājas” ietvaros, Ārlietu ministriju, kā arī nevalstiskajām organizācijām, organizējot debates un konferences par Lisabonas stratēģiju, ES paplašināšanos, komunikācijas ar sabiedrību mehānismiem utt.
Reģionālajās diskusijās par ES jautājumiem, ko pārstāvniecība rīko sadarbībā ar Ārlietu ministriju Rēzeknē, Talsos, kā arī citās tikšanās reizēs, jāsaskaras ar iedzīvotāju neticību, ka viņu viedoklis tiks ņemts vērā. Tomēr cilvēki ir gatavi izteikties un aktīvi paust savu viedokli par pirmkārt sev sasāpējušiem jautājumiem. Līdzšinējās diskusijas rāda, ka iedzīvotāji ES vērtē saistībā ar to, kāda ir nacionālās valdības vai pašvaldības darbība (vai bezdarbība) sev būtiskos jautājumos, t.i., atkarībā no tā cik, viņuprāt, sekmīgi tiek īstenota politika nacionālā līmenī un aizstāvētas nacionālās intereses ES un cik daudz ES līdzfinansētajos projektos pašvaldībai bijusi iespēja piedalīties. Pastāv sava veida tendence skatīties uz ES ar cerībām tajās jomās, kur valdība šķiet nespēj tikt galā, piemēram, izglītība (zemās algas, skolotāju algas), reģionālā attīstība (atbalsta trūkums reģioniem, sociālās un ekonomiskās atšķirības un grūtības) un bezdarbs (nepieciešamība uzlabot sociālekonomisko stāvokli un radīta jaunas darba vietas). Izteikts viedoklis, ka nepastāv plaisa starp ES institūcijām un tās iedzīvotājiem, ja ir runa par iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā vai informācijas sniegšanā, bet plaisa pastāv starp nacionālām institūcijām un iedzīvotājiem. Jo īpaši jauni cilvēki un skolotāji pozitīvi novērtē iespējas, ko sniedz ES ar dažādu izglītības programmu starpniecību, – iespēju tikties ar kolēģiem no citām dalībvalstīm, iegūt jaunu pieredzi, apmainīties ar idejām. Tie ir tikai daži secinājumi. Nākamās reģionālās diskusijas par ES jautājumiem plānotas Jelgavā un Valmierā, kur ceram uz tikpat aktīvu dalību diskusijās.
Saīsināti no politika.lv
