Lai gan liela daļa augu aizsardzības pasākumu bija veicami jau aprīlī un maija sākumā, pašlaik steidzami jāierobežo kaitēkļu izplatība sējumos un augļu dārzos.
Lai gan liela daļa augu aizsardzības pasākumu bija veicami jau aprīlī un maija sākumā, pašlaik steidzami jāierobežo kaitēkļu izplatība sējumos un augļu dārzos.
Par pašreiz veicamajiem augu aizsardzības pasākumiem informē Valsts augu aizsardzības dienesta Augu aizsardzības departamenta speciālists Jānis Āboliņš.
Sējumus apdraud spradži
Siltā un saulainā laikā daudzu kultūraugu dīgstu parādīšanos gaida spradži – mazas melnas, rūsganas, zilas vai zaļganas vabolītes. Bieži ar metālisku spīdumu, pusotru līdz trīsarpus milimetru garas, kas iztraucētas lec. Latvijā reģistrēts vairāk nekā 110 sugu.
Katrai spradžu sugai ir sava iemīļota barība, bet tie mēdz bojāt arī citus augus. Biešu spradzis izvēlas lopbarības, sarkanās vai cukurbietes, uzbrūk arī griķiem, rabarberiem un skābenēm. Daudzu sugu spradži – šaursvītru, loksvītru, zilais krustziežu un rapšu – par galveno barību izvēlas krustziežus. Visbīstamākos bojājumus šie kukaiņi kultūraugiem var nodarīt dīgšanas laikā, nograužot dīgļlapas vai augšanas punktu.
To ierobežošanai liela nozīme agrotehniskajiem pasākumiem – kvalitatīvai augsnes apstrādei, agrai sējai, lai dīgsti parādītos pirms masveida spradžu savairošanās, – vēsākā laikā. Ļoti svarīgi ir ierobežot nezāles, lai to dīgsti nebūtu kā barības bāze spradžiem vēl pirms kultūraugu sadīgšanas.
Ja no spradžiem nav izdevies izvairīties, tie jāierobežo, izsmidzinot pieskares iedarbības insekticīdus – jebkuru, kas der attiecīgā kultūrauga sējumam. Jāņem vērā galējā robeža, kad lietojami insekticīdi. Tā ir sešas un vairāk vaboles uz kvadrātmetru biešu sējumā, divi trīs spradži uz trim krustziežu augiem.
Augļu dārzos vairojas laputis un tinēji
Tūlīt pēc ābeļu noziedēšanas var būt nepieciešams insekticīds cīņai pret ābolu zāģlapsenēm. Drīkst izsmidzināt danadimu, kalipso, karatē zeonu vai sumi – alfu.
Ja augļudārzā parādās laputis vai tinēji, izsmidzina fastaku, karatē un citus insekticīdus, kas ābelēm, bumbierēm, plūmēm un ķiršiem var būt atsevišķi. Pret laputīm iespējams izmantot arī zaļās ziepes. Insekticīdus (ja tas nav izdarīts pirms koku ziedēšanas vai arī ja kaitēkli nav izdevies pietiekami ierobežot) jāsmidzina tūlīt pēc augļu koku noziedēšanas. Ja lapas jau saritinājušās, pieskares iedarbības insekticīdi var izrādīties mazefektīvi, tāpēc tie jāsmidzina tūlīt pēc kaitēkļa parādīšanās.
Upeņu stādījumos var būt izplatīta upeņu pumpuru ērce – pavasarī pumpuri piebriest nenormāli lieli, apaļi un neizplaukst. Vēlāk tie nobrūnē un nokalst. Lai gan ērces invadētie pumpuri bija jānolasa vēl pirms plaukšanas, patlaban ir pēdējais laiks to izdarīt, turklāt, ja šādu pumpuru daudz, labāk izgriezt visu zaru un tūlīt sadedzināt. Upeņu pumpuru ērce var pārnest bīstamu vīrusslimību – upeņu virālo pilnziedainību – krūms zied pildītiem ziediem, bet ogas neaizmetas. Slimie krūmi jāizrok un jāsadedzina.
Krūmogulājiem plaukstot, uz to pumpuriem iespējamas laputis. Šajā laikā par tinēju kāpura bojājumiem var liecināt pa vienai vai vairākām satīklotas un apgrauztas lapas.
Dažos dārzos ziedpumpurus var bojāt ērkšķogu ziedu vai upeņu ziedu pangodiņi. Kukaiņa kāpurs iegraužas ziedpumpurā un izēd tā saturu.
Laputu un zāģlapseņu kāpuru ierobežošanai var izmantot kalipso un sumi – alfa, pret laputīm iedarbīgs ir decis, zaļās ziepes un citi insekticīdi. Pret lapu tinējiem efektīvs līdzeklis ir ekofits.
Izmantota izdevuma “Agropols” informācija
