Ar pamatīgu dūmu mākoni un atraktīvu priekšnesumu pagājušajā nedēļā darbu sāka SIA «Jelgavas tipogrāfija» pēcapstrādes cehs. Jaunās telpas atrodas Pārlielupē, Langervaldes ielā 1.
Ar pamatīgu dūmu mākoni un atraktīvu priekšnesumu pagājušajā nedēļā darbu sāka SIA “Jelgavas tipogrāfija” pēcapstrādes cehs. Jaunās telpas atrodas Pārlielupē, Langervaldes ielā 1.
Jelgavniekiem, šķiet, nav vērts taujāt, kur pilsētā ir tipogrāfija. Kopš piecdesmitajiem gadiem Raiņa ielas divstāvu namā drukātas gan avīzes, gan citi iespiedmateriāli. Vēsturnieki izpētījuši, ka pirmās drukātavas Jelgavā sākušas darbu aizpagājušajā gadsimtā. Bijuši arī laiki, kad vienlaicīgi darbojušās astoņas. Kopš 1996. gada, kad uz vecās tipogrāfijas bāzes tika nodibināta SIA “Jelgavas tipogrāfija”, Raiņa ielas pašlaik jau pašaurajā cehā pārsvarā drukāti reklāmas materiāli. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Juris Sīlis “Ziņām” atzīst, ka poligrāfija valstī piedzīvo attīstību. “2004. gadā, veicot uzņēmuma tālākās attīstības analīzi, secinājām, ka tipogrāfijas ēkā Raiņa ielā neko jaunu sākt nevarēsim,” skaidro J.Sīlis. Tad arī nolēmts Jelgavā meklēt vietu, kur uzbūvēt jaunu ražotni. Tāda atrasta Pārlielupē, Langervaldes ielā uz pilsētas robežas ar Ozolnieku novadu. Pērn tur sākta jaunā tipogrāfijas ceha celtniecība, kas pabeigta šogad, un tajā uzliktas iegādātās iekārtas.
Līdz ar lēmumu būvēt jaunu cehu plānots arī paplašināt ražošanas sortimentu un aizņemt jaunu tirgus nišu. Cehā darbosies Vācijas firmas “Kolbus” iekārtas, kas tagad SIA “Jelgavas tipogrāfija” ļauj ieņemt jaunu tirgus nišu poligrāfijas nozarē – iespiest un iesiet grāmatas cietajos vākos. Jaunajā cehā papildus pieņemti divdesmit strādnieku, un SIA “Jelgavas tipogrāfija” patlaban nodarbina 136 strādājošos, administrāciju ieskaitot. J.Sīlis atzīst, ka labu speciālistu trūkst arī poligrāfijā. Tas saistīts ar darba specifiku un to, ka darbiniekiem nepieciešamas plašas un daudzveidīgas zināšanas. Algas apmēru viņš gan īpaši nevēlas atklāt, teic vien to, ka pašlaik tā jau esot ievērojami virs vidējās valstī.
J.Sīlis: “Vecajās tipogrāfijas telpās drukāt un iesiet grāmatas cietos vākos nebija iespējams. Zemes iegādei un grāmatu pēcapstrādes ceha būvēšanai bankā ņēmām kredītu, bet vācu iekārtu iegādei izmantojām līzingu. Kopējās izmaksas ir mazliek vairāk nekā miljons latu. Cehu beidzām celt 2005. gada novembrī, un uzreiz tajā sākās iegādāto iekārtu uzlikšana.” Pēdējā iekārta investīciju projektā uzstādīta pagājušās nedēļas sākumā. Patlaban jau noslēgti līgumi ar vairākām mūsu valsts grāmatu izdevniecībām, piemēram, “Atēnu”, “Jāņa Rozes apgādu”, “Tapals/Nordic”. Sava vieta poligrāfijas biznesā iekarota, pērn iegādājoties kalendāru izdevniecības “Balta eko” akcijas. “Patīkami, ka līdz ar ekonomisko augšupeju valstī, vairāk esam sākuši lasīt grāmatas,” tā J.Sīlis.
ES struktūrfondu līdzekļi šajā projektā nav izmantoti. Tas gan nenozīmē, ka uzņēmums nemēģina tos piesaistīt. J.Sīlis vairākas naktis atradies jau plašsaziņas līdzekļos popularitāti guvušajā uzņēmēju rindā, kas aprīlī vēlējās iesniegt projektus, lai saņemtu Eiropas naudu. Vēlāk pat vajadzējis doties uz KNAB, lai sniegtu liecības, vai no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras darbinieku puses nav bijuši pārkāpumi. Ažiotāža rimusi, un pašlaik projekts tiek izskatīts. Tuvākajos pāris mēnešos tipogrāfijas uzņēmums cer saņemt ES līdzfinansējumu jaunam projektam – tiks iegādātas drukāšanas mašīnas, kurām vieta atradīsies jaunajā Pārlielupes cehā, kuru vēl paplašinās.
