Tuvojoties Ģimenes dienai, kas šogad daudzviet tika atzīmēta 15. maijā, Jelgavas ielās varēja manīt aktīvus jauniešus, kas garāmgājējiem dalīja pastkartes.
Tuvojoties Ģimenes dienai, kas šogad daudzviet tika atzīmēta 15. maijā, Jelgavas ielās varēja manīt aktīvus jauniešus, kas garāmgājējiem dalīja pastkartes. Šoreiz tika uzrunāti vīrieši, lai arī viņi nepiemirstu uzņemties atbildību un rūpes par saviem bērniem, neatstājot tos vien sievietes ziņā.
Sestdien – dienu pirms Mātes un Ģimenes dienas – Latvijā vairākās pilsētās risinājās kampaņa Latvijas vīriešiem, lai viņi aizdomātos, cik daudz laika, pūļu un uzmanības velta saviem bērniem un ģimenei.
Tētiem dala pastkartes
Jelgavas vīriešiem Latvijas Sarkanā Krusta Jelgavas nodaļas jaunieši dalīja pastkartes, kurās redzami sabiedrībā populāri tēvi ar saviem bērniem, kā arī lasāmas viņu atziņas par jaukākajiem kopā pavadītajiem mirkļiem.
Savukārt Labklājības ministrijas sabiedrības informēšanas kampaņas par dzimumu līdztiesības jautājumiem laikā “Latvijas fakti” veikuši iedzīvotāju aptauju par ģimenes veidošanu. Tajā piedalījies 1001 iedzīvotājs vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Kad radīt bērnus?
Aptauja liecina, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka piemērotākais vecums, lai radītu bērnus, uzņemoties atbildību par viņu audzināšanu, sievietēm ir no 21 līdz 25 (53,2%), bet vīriešiem no 26 līdz 30 gadu vecumam (53,9%). Otrs biežāk minētais laiks sievietēm ir no 26 līdz 30, bet vīriešiem no 21 līdz 25 gadiem. Kopumā visās sociāli demogrāfiskajās grupās viedokļi par piemērotāko laiku gan sievietēm, gan vīriešiem, lai radītu bērnus un uzņemtos atbildību par viņu audzināšanu, neatšķiras. Vienīgais izņēmums ir respondenti ar augstu ienākumu līmeni uz vienu ģimenes locekli mēnesī un respondenti ar augstāko izglītību – viņi uzskata, ka sievietēm vispiemērotākais vecums, lai radītu bērnus, uzņemoties atbildību par viņu audzināšanu, ir no 26 līdz 30 gadiem, kad jau pabeigta augstskola un iegūtas zināmas pozīcijas darba tirgū, kas savukārt varētu nodrošināt dzīves dārdzībai atbilstošu “māmiņu algu”.
Kad slēgt laulību?
Vērtējot vispiemērotāko laiku laulību noslēgšanai, vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka sievietēm tas ir no 21 līdz 25 (60,8%), bet vīriešiem no 26 līdz 30 gadu vecumam (51,5%). Otrs biežāk minētais laiks sievietēm ir no 26 līdz 30, bet vīriešiem no 21 līdz 25 gadiem. Respondenti uzskata, ka laulību noslēgšanai ieteicamākās vecuma grupas sakrīt ar iepriekš minēto bērnu radīšanai ieteicamo vecumu.
Vīrieši gatavi iesaistīties audzināšanā
Vairāk nekā puse respondentu (54,8%) uzskata, ka Latvijas vīrieši ir gatavi aktīvi iesaistīties bērnu audzināšanā. Apmēram trešdaļa aptaujāto domā, ka viņi tam nav gatavi, bet tikai 4,3% – ka tas vispār nav vīriešu pienākums. Stiprā dzimuma gatavību aktīvi iesaistīties audzināšanā optimistiskāk vērtē gados jaunākie un izglītotākie respondenti, kā arī aptaujātie ar augstāku ienākumu līmeni uz vienu ģimenes locekli mēnesī un tie, kuru ģimenēs ir vairākas atvases. Uzskats, ka bērnu audzināšana nav vīrieša pienākums, vispopulārākais ir vīriešu vidū (6,7%), respondentu vecuma grupā no 55 līdz 64 gadiem (6,3%), Latgalē (11%).
Populārākie mājas darbi
Visbiežāk respondenti norādījuši, ka vislabprātāk gatavo maltīti (45,7%). Tikai nedaudz mazāk aptaujāto dara visus mājas darbus, savukārt 41,4% sirdij tuvāka ir mājokļa uzkopšana. Ja salīdzina sieviešu un vīriešu izvēli, redzams, ka sievietes labprāt gatavo maltīti un uzkopj mājokli, bet vīrieši remontē salūzušas mājsaimniecības lietas un iznes atkritumus.
Ģimenes izdevumi
Visbiežāk respondenti norādījuši, ka kopīgiem ģimenes tēriņiem atvēl visu algu (32,7%). Vairāk nekā pusi vai pusi algas ģimenes izdevumiem atvēl attiecīgi 22,5% un 9,7% respondentu. Savukārt mazāk nekā pusi – 16,6%, bet ienākumos ar ģimeni nedalās 5% respondentu. Zīmīgi, ka respondentu skaits, kas atvēl visu algu kopīgiem tēriņiem, palielinās, augot respondentu vecumam, samazinoties ienākuma līmenim mēnesī uz ģimenes locekli un pazeminoties respondentu izglītības līmenim.
“Tēvi arvien aktīvāk iesaistās bērnu audzināšanā. Uzskats, ka tas ir tikai sieviešu pienākums, pamazām mainās. Vīrieši vairāk izmanto gan paternitātes, gan arī bērna kopšanas atvaļinājumu. Mēs vairs nedzīvojam 19. gadsimtā, domāju, nākotnē līdz ar ģimenes modeli mainīsies arī tēvu loma bērnu dzīvē, ko apliecina arī citu valstu pieredze,” atzīst Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks.
