Lai piedalītos Ventspils Represēto apvienības rīkotajā pasākumā un atcerētos čekas nogalinātos brīvības cīnītājus, pagājušajā piektdienā kopā ar zemessargiem devāmies uz tālajiem Zūras mežiem aiz Ugāles.
Lai piedalītos Ventspils Represēto apvienības rīkotajā pasākumā un atcerētos čekas nogalinātos brīvības cīnītājus, pagājušajā piektdienā kopā ar zemessargiem devāmies uz tālajiem Zūras mežiem aiz Ugāles. Plašajos mežos ceļu atrast grūti, tāpēc braucām garā kolonnā. Kas par putekļiem! Garie autobusi ar pūlēm ielocījās līkumos.
Uz pasākumu bija ieradušies daudz cilvēku. Cits aiz cita armijas vīri nesa karogus, aiz viņiem – pārējie. Zem slaidām eglēm, kas vietai piešķir svinīgumu, uzcelts piemineklis šajā vietā bojā gājušajiem. Tur dus vairākās soda ekspedīcijās nonāvētie. Blakus kureliešiem – 1946. gada čekas armijas uzbrukumā nošautie, pie pieminekļa – plāksne 1953. gadā bojā gājušajiem. Šis piemineklis ir Tālivalža Bāliņa sirdsdarbs, viņa gan vairs nav mūsu vidū. T.Bāliņš bija Puzes un Piltenes grupu sakarnieks, lēģeris viņu salauza fiziski, bet ne morāli, to padomju varas represīvie orgāni nespēja.
Piemiņas brīdi atklāja armijas kapelāns Vaicehovskis. Ziedus nolika armijas grupu pārstāvji, aizsargi, zemessargi. Vēl dzīvos brīvības cīnītājus un citus sanākušos uzrunāja “streļķa” Valtera līdzgaitniece Vera Gribača. Zaļā sūna, kas klāj pieminekļa pamatni, apsedzās ziediem…
Tālāk ceļš veda uz Ventspili, pie kādas Dārza ielas mājas, bijušā čekas nama, atklāja piemiņas plāksni. No 1945. līdz 1960. gadam tur darbojušies, pretēji domājošo dzīves un likteņus lauzuši 107 čekisti, turklāt gandrīz neviens no šajā namā nokļuvušajiem brīvībā neatgriezās.
Vissirsnīgākā pateicība Jānim Melnim, kas organizēja šo dvēseles spēcināšanas braucienu.
