Iestājoties jaunajai makšķerēšanas sezonai, daudzi nezina, ka no šā gada spēkā ir jauni makšķerēšanas noteikumi.
Iestājoties jaunajai makšķerēšanas sezonai, daudzi nezina, ka no šā gada spēkā ir jauni makšķerēšanas noteikumi.
Kā “Ziņām” skaidro Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Jelgavas Kontroles sektora vadītājs Jurijs Skribāns, tajos daudz lielāka uzmanība veltīta jūras un iekšējo ūdeņu zivju resursu aizsardzībai. Ieviesti ievērojami stingrāki administratīvie sodi pret tām personām, kas nodarbojas ar malu zvejniecību. Piemēram, makšķerēšanas noteikumi paredz, ka ūdenstilpēs visu gadu aizliegts iegūt nēģus. Noteiktas arī zivju sugas, kuras nav atļauts ķert nārsta laikā: līdakas – no 16. marta līdz 30. aprīlim, zandartus – no 16. aprīļa līdz 31. maijam un alatas – no 16. marta līdz 15. maijam. No 16. marta līdz 30. aprīlim nedrīkst makšķerēt ar spiningu un izmantojot ēsmas zivtiņu. Savukārt no 16. aprīļa līdz 31. maijam aizliegta jebkāda makšķerēšana no laivām un citiem peldošajiem transportlīdzekļiem visās ūdenstilpēs, izņemot norādītās licencētās vietas.
Pēdējos gados īpaši populārs kļūst tāds laika pavadīšanas veids kā zemūdens makšķerēšana. Lai nerastos problēmas ar likumsargiem, ar šo gana sportisko zivju iegūšanas veidu var nodarboties vien tur, kur tas atļauts. Pārsvarā tie ir Latgales ezeri. Lielupē un tās baseina ūdenstilpēs zemūdens medības nav atļautas.
Ja runājam par neatļautu zvejniecību, pēdējos gados, kā zina stāstīt J.Skribāns, palielinājusies iedzīvotāju, it īpaši godīgo makšķernieku, aktivitāte, ziņojot par malu zvejnieku izdarībām. Viņš gan uzsver, ka par likumpārkāpumiem būtu jāziņo nekavējoties, lai savlaicīgi varētu doties uz nozieguma vietu. Jelgavas rajonā var zvanīt sektora vadītājam J.Skribānam pa tālruni 3080711 vai 9422608. Inspektoru rīcībā ir divas automašīnas un vairākas pietiekami ātras motorlaivas, lai pārkāpēji dabūtu trūkties ne pa jokam. Zivju aizsardzības un makšķerēšanas noteikumi jāievēro ne tikai pie brīvi pieejamām ūdenstilpēm. Piemēram, ar tīkliem bez speciālas licences nevarēs zvejot arī daudzu bijušo grants karjeru īpašnieki. Tas attiecas uz ūdenstilpēm, kuru platība ir lielāka par hektāru.
Tā kā pieejams labāks tehniskais nodrošinājumam, šogad palielinājies to zivju tīkotāju skaits, kas gatavi spurastes tvert nelegāli. Vairāk arī iekasēta soda nauda. Piemēram, pērn fiksēti 564 pārkāpumi, uzlikta un iekasēta soda nauda 1108 latu apmērā. 107 iedzīvotāji sodīti par makšķerēšanas noteikumu pārkāpumiem – zveja bez makšķerēšanas kartes iegādes, noķerto zivju skaita un atļautā izmēra neievērošana, kā arī makšķerēšana ar neatļautiem rīkiem (konfiscēti 564) un neatļautās vietās. Šogad pirmajos četros mēnešos soda naudās iekasēti 690 latu.
Aizsargāt un sodīt ir viens, bet vai tiek veikti arī pasākumi zivju skaita palielināšanai upēs un ezeros? Kā skaidro J.Skribāns, ar to mazuļu ielaišanu nodarbojas Zemkopības ministrijas Valsts zivsaimniecības pārvalde un Zivsaimniecības zinātniski pētnieciskais institūts. Tie izstrādājot plānus, kur un kādu sugu zivju mazuļus ielaist. Piemēram, 11. maijā Slokas ezerā nokļuvuši 125 000 līdaku kāpuru, bet Lielupē pie Jūrmalas – 175 000 citu sugu zivju mazuļu. J.Skribāns lēš, ka šoruden varētu sagaidīt pirmos lašus, kas pa Lielupi dosies uz Bauskas pusi nārstot. Tur tie kā mazuļi izlaisti pirms vairākiem gadiem.
Uzņēmuma “Latvijas valsts meži” apsaimniekošanā nodotas vairākas ūdenstilpes, kurās viņi atjauno zivju resursus. Piemēram, daudziem jelgavniekiem labi pazīstamajā Lielauces ezerā Dobeles rajonā, pagājušajā nedēļā ielaisti 400 tūkstoši līdaku kāpuru. Šajā rajonā Zebrus ezerā pirms pāris gadiem tika ielaisti 20 tūkstoši zušu mazuļu, bet tuvākajā laikā turp nogādāšot arī citu sugu mazuļus. No valsts uzņēmumiem neatpaliekot arī viens otrs apzinīgāks privāto ūdenstilpju īpašnieks, kas ieinteresēts zivju skaita palielināšanā.
“Ziņas” kopā ar inspektoriem plāno doties palūkoties, kā mūsu puses copmaņi ievēro noteikumus. Tiem, kam pieejams internets, ar jaunajiem makšķerēšanas noteikumiem var iepazīties mājas lapā www.likumi.lv/doc.php?id=125967. Tie, kā arī makšķerēšanas kartes pieejami specializētajos veikalos, tostarp Jelgavā.
***
Visu gadu aizliegta jebkura veida makšķerēšana (arī ar spiningu)
– jūrā ietekošo upju un kanālu grīvas rajonā – jūras piekrastes ūdeņos Ventas grīvas rajonā – 2000 m rādiusā no ietekas, Daugavas, Salacas, Gaujas un Lielupes grīvas rajonā – 1000 m rādiusā no ietekas, bet pārējo upju un kanālu ietekas rajonā – 200 m rādiusā no ietekas, izņemot makšķerēšanu no moliem jūras pusē vietās, kas atļautas publiskai pieejai;
– 200 m virzienā augšup pret straumi no līnijas, kas savieno upju un kanālu pretējo krastu vistālāk jūrā izvirzītos punktus, bet tur, kur upju un kanālu grīvas rajonā izbūvēti moli, – iekšpusē starp moliem visā to garumā;
– 100 m lejup pa straumi no aizsprostiem, slūžām, ūdenskritumiem un citām gultni aizsprostojošām ietaisēm;
– No tiltiem un zem tiltu konstrukcijām.
***
Visās ūdenstilpēs aizliegts iegūt
– nēģus – visu gadu;
– lašus un taimiņus (jūras piekrastes ūdeņos, kā arī Buļļupē, Sausajā Daugavā un Daugavā posmā no ietekas jūrā līdz Rīgas HES) – no 1. oktobra līdz 15. novembrim, pārējos iekšējos ūdeņos visu gadu, izņemot licencētās makšķerēšanas nolikumos norādītajās vietās un laikos;
– līdakas – no 16. marta līdz 30. aprīlim;
– zandartus – no 16. aprīļa līdz 31. maijam;
– alatas – no 16. marta līdz 15. maijam;
– sīgas, strauta foreles un repšus (ripusus) – no 1. oktobra līdz 30. novembrim;
– vēžus (platspīļu un šaurspīļu) – no 1. oktobra līdz 30. jūnijam, kā arī vēžu mātītes ar redzamiem ikriem – visu gadu.
