Prasme tikt galā ar lielu spriedzi, pārpratumu atrisināšana un jauni paziņas – tie ir brīvprātīgā darba ieguvumi pasaules hokeja čempionātā.
Prasme tikt galā ar lielu spriedzi, pārpratumu atrisināšana un jauni paziņas – tie ir brīvprātīgā darba ieguvumi pasaules hokeja čempionātā. Bet vislielākā vērtība, protams, ir klātbūtne, ko brīvprātīgo palīgu lomā izbauda arī vismaz 15 jelgavnieku.
Uz pasaules hokeja čempionāta spēlēm biļetes bija jau izpirktas pirms daudzfunkcionālās halles “Arēna Rīga” uzcelšanas, tāpēc skatītāju koordinācijas servisa brīvprātīgajiem jāspēj reaģēt situācijā, kad atnāk vairāki līdzjutēji ar vienādām biļetēm. “Pēc halles nodošanas ekspluatācijā valsts komisija dažas sēdvietas noņēma sliktās redzamības dēļ, kaut gan visas biļetes jau bija izpārdotas, tāpēc izveidoti pārsēdināšanas grafiki,” stāsta Skatītāju koordinācijas servisa brīvprātīgās Jelgavas Valsts ģimnāzijas (JVĢ) 11. klases skolniece Sindija Podaviļņika un JVĢ absolvente un Latvijas Universitātes angļu filoloģijas 1. kursa studente Kristīne Šugailo. Sindija atzīst, ka visgrūtāk strādāt ir halles “Arēna Rīga” otrā stāva laukuma galos, kur atrodas kafejnīcas, jo daudzi skatītāji mēģina tribīnēs ienest alu, ko darīt nedrīkst. Neērtības Jelgavas brīvprātīgajiem un līdzjutējiem radījis arī transporta trūkums, jo pēdējais vilciens no Rīgas uz Jelgavu ir pulksten 23.14, bet pēdējais mikroautobuss pulksten 23.40 kursē tikai darba dienās.
Tomēr pasaules hokeja čempionātam ir vairāk pozitīvu iezīmju. Meitenes stāsta, ka spēļu laikā var satikt sabiedrībā zināmus cilvēkus. Visvairāk atmiņā Sindijai palikusi mūsu valsts prezidente, Ministru prezidents Aigars Kalvītis un hokejisti Sidnijs Krosbijs no Kanādas un krievu hokeja zvaigzne Aleksandrs Ovečkins. Garastāvokli vienmēr uzlabojot Hokeja federācijas izpilddirektora Gunta Ulmaņa apvaicāšanās: “Kā jums iet?” Arī par grupu vadītājiem un apsargiem jelgavnieces ir sajūsmā, jo viņi ir izpalīdzīgi un gādīgi. Prasme tikt galā ar lielu spriedzi, pārpratumu atrisināšana un jauni paziņas – tie ir brīvprātīgā darba ieguvumi, taču, pēc jelgavnieču domām, lielākā vērtība ir redzētās spēles un apziņa, ka ir būts pasaules hokeja čempionātā. Kristīne īsti nezina, vai brīvprātīgajiem atļauts iet skatīties visus mačus, bet, ja ir formas tērps un identifikācijas karte, neviens īpaši nepārbauda.
Skatītāju koordinācijas servisa vadītājs Edmunds Dumkins “Ziņām” atzina, ka ar jelgavnieku veikumu viņš ir apmierināts, jo jaunieši, no kuriem lielākā daļa ir meitenes, “labi strādā un galvenais – mīl savu darbu”.
Brīvprātīgo darbam hokeja čempionātā varēja pieteikties, aizpildot anketu, kur bija jānorāda intereses, pieredze un valodu zināšanas, ko gan, apstiprinot darbā, nepārbaudīja. Vietu ierādītāju sadalījums pa posteņiem, kā pastāstīja E.Dumkins, atkarīgs no brīvprātīgā fiziskās sagatavotības un valodas prasmēm.
Pēc pasaules hokeja čempionāta Brīvprātīgo darbinieku nodaļas vadītājas Litas Pakalnas informācijas, pasaules hokeja čempionātā Rīgā palīdz vairāk nekā 600 brīvprātīgo (sākumā pieteicās vairāk par 2000). Viņiem ir dažādi pienākumi: 300 jauniešu ir vietu ierādītāji, katrai komandai ir pa pavadonim (kopā 16), tehniskie palīgi (120), medicīnas palīdzību sniedz 120 brīvprātīgo, VIP personas sagaida 20 palīgu, akreditācijas un preses centros katrā darbojas pa 70 cilvēkiem, hokeja čempionāta simbola bebra Rika tēlā iejūtas 15 puišu, un līdztekus minētajiem uzdevumiem ir vēl virkne citu darbu.
