Vakar Jelgavas tiesā izskatīta civillieta, kurā prasītāja uzskata, ka saņēmusi darba atteikumu tikai tāpēc, ka pieder pie kādas noteiktas tautības.
Vakar Jelgavas tiesā izskatīta civillieta, kurā prasītāja uzskata, ka saņēmusi darba atteikumu tikai tāpēc, ka pieder pie kādas noteiktas tautības.
Tiesā ar prasību atzīt diskrimināciju no darba devēja puses, nepieņemot darbā tautības dēļ, vērsās Valsts cilvēktiesību birojs (VCB), kuru pārstāvēja Diskriminācijas daļas vadītāja Līga Bikseniece. 2005. gada novembrī Sanita Kozlovska, kas ir čigānu tautības Jelgavas iedzīvotāja, ar Valsts nodarbinātības dienesta norīkojumu devusies uz SIA “Palso”, kam bija nepieciešami pārdevēji veikalā. Nepainteresējoties par darba meklētājas profesionālo kvalifikāciju, intervētāja norādījusi, ka S.Kozlovska nav piemērota šim darbam un kā iemeslu norīkojuma anketā minējusi viņas pārāk lielo akcentu, runājot latviešu valodā. Saskatot darba atteikumā diskriminācijas pazīmes pēc tautības principa, S.Kozlovska vērsās VCB. Izskatot šo jautājumu, birojs lēma par iespēju vērsties ar civilprasību tiesā pret SIA “Palso”, lai kompensētu S.Kozlovskai morālo kaitējumu piecu tūkstošu latu apmērā.
Tiesas laikā atbildētāja SIA “Palso” pārstāvis minēja, ka S.Kozlovskai darbs atteikts, jo uz darba interviju viņa ieradusies nevīžīgi ģērbta, kas neatbilstot pārdevējas etiķetei. Tiesā to mēģināja pamatot ar liecinieku atbildēm, kas piedalījušies darba intervijā. Kā novēroja “Ziņas”, liecinieču sacītais par S.Kozlovskas apģērbu un izskatu bija atšķirīgs.
S.Kozlovska “Ziņām” atzina, ka vērsusies VCB un piekritusi piedalīties civilprocesā, lai pierādītu, ka nedrīkst cilvēkus, pieņemot darbā, šķirot pēc tautības. “Arī savas tautas vārdā, lai viņiem būtu vairāk izredžu šajā dzīvē,” skaidro Sanita. Jelgavas Sabiedrības integrācijas centra vadītāja Rita Vectirāne, kas vakardienas civilprocesā uzstājās liecinieces statusā, atzīst, ka negatīvā darba devēju attieksme Jelgavā ir īpaši nopietna problēma. Viņa uzsvēra, ka sabiedrībā joprojām valda negatīvi stereotipi un maldīgi priekšstati par čigānu tautības cilvēkiem – viņiem neesot vēlēšanās integrēties sabiedrībā un, godīgi strādājot, pelnīt iztiku.
Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta Eiropas antidiskriminācijas politikas departamenta pārstāvis Deniss Kretalovs “Ziņām” pavēstīja, ka šis ir pirmais tiesas process mūsu valstī, kurā tiek izvērtēts, vai, pieņemot darbā, nav notikusi diskriminācija, tāpēc ka pretendents pieder pie kādas noteiktas tautības. “Būs iespējams izvērtēt, kā Latvijā darbojas antidiskriminācijas likumdošana,” viņš uzsvēra.
Tiesas spriedums būs zināms 25. maijā.
