Stikla pārstrāde ir viens no veidiem, kā varam saudzēt vidi, ietaupīt dabas resursus un samazināt atkritumu daudzumu. Tomēr ir svarīgi izprast, ka visi stikli “nav dzimuši vienādi” – to izgatavošanas tehnoloģijas, ķīmiskais sastāvs un īpašības ir atšķirīgas, tāpēc tie ir jāšķiro un arī jāpārstrādā atšķirīgi, skaidro ražotāju atbildības sistēmas uzņēmuma “Zaļā josta” vides izglītības speciāliste Elīna Sprūde-Nesenberga.
Latvijā ik gadu tirgū tiek laists simtiem tonnu stikla iepakojuma, kura savākšana un pārstrāde kļūst aizvien nozīmīgāka vides aizsardzībai un aprites ekonomikas attīstībai.
Eiropas Savienībā vidēji pārstrādā aptuveni 80% stikla iepakojuma, taču katrā dalībvalstī rādītāji var būt citi. Piemēram, Austrijā, Nīderlandē un Zviedrijā stikla pārstrādes apjoms ir vēl lielāks un pārsniedz 85 %, savukārt Luksemburgā tas ir pat 99 %, bet Šveicē – 95 %, kamēr Latvijā tas ir vien aptuveni 70 %.
“Mēs visi ikdienā izmantojam dažādus stikla izstrādājumus – glāzes, burkas, pudeles, kā arī citus ikdienas priekšmetus, kas ražoti no stikla – vāzes, spoguļus, dekora priekšmetus. Stikla iepakojumu lieliskākā īpašība – tiem nav termiņa, tos var lietot teju mūžīgi, ja šķiro pareizi,” saka Sprūde-Nesenberga.
Atslēgas vārdi ir “pareiza šķirošana”. Jāatceras, ka ne viss stikls ir piemērots ievietošanai stikla iepakojuma šķirošanai paredzētajos konteineros, jo dažādiem stikla veidiem ir atšķirīgs sastāvs un pārstrādes iespējas.

Stiklu var pārstrādāt neierobežotu reižu skaitu
Ņemot vērā tā ilgmūžību, ķīmisko izturību un atkārtotas pārstrādes iespējas bez kvalitātes zuduma, stikls ir viens no visvērtīgākajiem pārstrādājamiem resursiem. Turklāt stikls ir dabai draudzīgs resurss, jo tas ir pilnībā pārstrādājams – teorētiski to var pārstrādāt neierobežotu reižu skaitu.
Stikla pārstrāde ir svarīga gan apkārtējai videi, gan aprites ekonomikai. Izmantojot pārstrādātu stiklu, samazinās nepieciešamība pēc jaunu izejvielu ieguves (piemēram, kvarca smiltīm, sodas un kaļķakmens), tā tiek saudzēti dabas resursi un samazināts enerģijas patēriņš.
Pilnīgi jauna stikla izgatavošanai ir nepieciešams ļoti augsts enerģijas daudzums. Stikla ražošanu parasti sāk ar viendabīga maisījuma – šihtas – sajaukšanu. To veido kvarca smiltis, soda, krīts un citas vielas. Pēc tam to nogādā kausēšanas krāsnīs, kur temperatūra sasniedz aptuveni 1500 grādu pēc Celsija. Savukārt, izmantojot pārstrādātu stiklu, šis enerģijas patēriņš samazinās, jo iepriekš izmantotu stiklu var pārkausēt zemākā temperatūrā.

Kāpēc ne visus stikla veidus var pārstrādāt?
Lai arī stikls ir vērtīgs pārstrādes materiāls, ne visi stikla veidi ir piemēroti pārkausēšanai. Ir vairāki iemesli, kāpēc daži stikla veidi nevar tikt pārstrādāti kopā ar citiem, taču galvenais – ķīmiskie piemaisījumi.
Piemēram, sodas-kaļķa stikls, no kura tiek izgatavots pudeļu un burku stikls, ir ķīmiski atšķirīgs no logu stikla, rūdītā stikla vai kristālstikla. Pievienojot dažādu ķīmisko sastāvu stiklu kopējai pārstrādes plūsmai, stikla īpašības mainās, un tas var padarīt gala produktu nestabilu un nedrošu.
Dažādi stikla veidi kūst dažādās temperatūrās. Logu stikls un rūdītais stikls ir izturīgāki un kūst augstākā temperatūrā nekā pudeļu stikls, kas paredzēts iepakojumam. Tāpēc šo stiklu sajaukšana vienā pārkausēšanas procesā var radīt problēmas, jo daži stikla veidi nesakūst vienmērīgi, kas traucē radīt kvalitatīvu jaunu stikla produktu.
Spoguļu stiklu nedrīkst izmest stiklam paredzētajā konteinerā, jo tas ir kompozītmateriāls — tā sastāvā ir citi piemaisījumi,
kas pēc savām ķīmiskajām un fizikālajām īpašībām atšķiras no tā materiāla, kas ir pudeļu vai burku sastāvā. Tāpēc arī pārstrāde spoguļstiklam būs citādāka.
Spoguļstiklam bieži ir arī uzklāts metāla pārklājums, kas padara pārkausēšanu sarežģītāku un var piesārņot pārstrādes materiālu ar nevēlamiem piemaisījumiem.

Ne katrs stikls ir “dzimis” vienāds
Katram stikla veidam ir savas īpašības, kas nosaka tā pielietojumu un pārstrādes iespējas. Piemēram, pudeles un burkas ir visbiežāk pārstrādātais stikla veids. Tā izgatavošanai parasti tiek izmantots sodas-kaļķa stikls, kuru var viegli pārstrādāt. Iepakojuma stiklu iespējams pārkausēt un atkārtoti izmantot, izgatavojot jaunas pudeles un burkas.
Logu un automašīnu stikls bieži vien satur metāla oksīdus un citus piemaisījumus, kas padara tos grūtāk pārstrādājamus. Automobiļu logu stiklu var būt grūti pārstrādāt, jo tas ir rūdīts un bieži vien laminēts ar plastmasas slāni aizsardzībai sadursmes gadījumā.
Rūdītais stikls, ko izmanto dažādos būvmateriālos un mēbeļu izgatavošanā, ir izturīgāks pret triecieniem, jo tas ir īpaši apstrādāts augstā temperatūrā, bet tas ir arī grūti pārstrādājams. Rūdīts stikls bieži saplīst nelielās, asās šķembās, kas var apdraudēt pārstrādi.
Kā jau minēts, spoguļstikls satur dažādus ķīmiskos pārklājumus un metāla slāņus, kas padara to praktiski nepiemērotu parastai stikla pārstrādei.
Kristālstiklā parasti ir augsts svina oksīda saturs, kas piešķir tam izteiktu mirdzumu un svaru, taču tas arī padara to grūtāk pārstrādājamu, jo svina klātbūtne pārstrādes procesā ir bīstama videi un cilvēku veselībai.

Kā tiek izmantots pārstrādāts stikls?
Pārstrādātu stiklu izmanto dažādiem mērķiem atkarībā no tā kvalitātes un specifiskajām īpašībām. Lielākā daļa pārstrādātā stikla tiek izmantota, lai ražotu jaunas pudeles un burkas.
Pārstrādātu stiklu bieži izmanto celtniecības materiālu, piemēram, asfalta un betona maisījumu, izgatavošanā, lai nodrošinātu papildu izturību. Daļa pārstrādātā stikla tiek pārvērsta šķiedru vilnas materiālos, ko izmanto ēku siltumizolācijā.
Pārstrādātu stiklu izmanto dekoratīvu un mākslas priekšmetu ražošanā, jo tam var piešķirt dažādas formas un krāsas.

Var izmest stikla konteinerā, var nodot depozīta punktā
Latvijā stikla iepakojumu savāc depozīta sistēma, ražotāju atbildības sistēmas un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi.
Pie daudzdzīvokļu namiem un privātmājām parasti ir izvietoti īpaši stikla šķirošanai paredzētie konteineri, kuros iedzīvotāji var izmest izskalotas un no produktu atliekām atbrīvotas tukšas stikla pudeles un burkas. Drīkst izmest arī saplēstas burkas un pudeles, kā arī uz tām drīkst būt etiķetes un folijas paliekas. Šis stikls nonāk atkārtotā pārstrādē.
Papildus privātmājām un daudzdzīvokļu namiem pieejamiem konteineriem, dažādās publiskās vietās, piemēram, lielveikalos un pie ielu krustojumiem, tiek izvietoti šķirošanas konteineri. Tajos var izmest dažādu veidu stiklu, lai tas nonāktu pārstrādē.
Spoguļu stiklu var nodot speciālajās šāda stikla savākšanas akcijās vai aizvest uz šķirošanas laukumu.
Jau teju trīs gadus, kopš 2022. gada 1. februāra, Latvijā darbojas arī depozīta sistēma, kas ļauj iedzīvotājiem nodot tukšās stikla pudeles un saņemt atpakaļ depozīta maksu. 2024. gada pirmajos deviņos mēnešos tirgū laisti 415 miljoni depozīta iepakojumu, bet nodoti 340 miljoni, tādējādi iepakojumu atgriešanas rādītājs šobrīd ir 82 %. No visiem tirgū laistajiem iepakojumiem 47 % ir PET pudeles, 29 % – skārdenes, bet 15 % – atkārtoti uzpildāmās stikla pudeles. Vēl 9 % ir vienreizlietojamās stikla pudeles.
Kā liecina aktuālie “Depozīta Iepakojuma Operatora” dati, šobrīd vislabākie atgriešanas rādītāji novērojami atkārtoti uzpildāmajām stikla pudelēm – šā gada pirmajos deviņos mēnešos atgriezti teju 90 % šāda veida stikla pudeļu. Šīs pudeles tiek nodotas atpakaļ dzērienu ražotājiem, kuri tās izmazgā, uzpilda un atkal laiž tirgū. Vienu šādu pudeli iespējams izmantot “padsmit” reižu.

Interesanti fakti par stikla pārstrādi

*Stikla pārstrāde prasa mazāku enerģijas patēriņu nekā jauna stikla izgatavošana. Izmantojot vienu tonnu pārstrādāta stikla, var ietaupīt līdz 30% enerģijas, salīdzinot ar jaunu stikla ražošanu.

*Stikls sadalās simtiem gadu laikā, bet pārstrādāts stikls var tikt izmantots uzreiz, atkal un atkal, radot mazāku slodzi videi.

*Katrs stikla gabals ir vērtīgs, jo katrs tā pārstrādātais fragments samazina nepieciešamību pēc jaunas stikla masas, tā taupot dabas resursus un enerģiju.

APTAUJA: Stiklu šķiro 65% iedzīvotāju

Lai arī lielākajai daļai (71%) Latvijas iedzīvotāju aprites ekonomikas jēdziens vēl ir svešs un viņi neizprot tās nozīmi savā ikdienā, tomēr faktiski tiek īstenoti vairāki aprites ekonomikas atbalstīti paradumi, liecina “Swedbank” Finanšu institūta veiktā aptauja. Visbiežāk cilvēki norāda, ka šķiro atkritumus (85%), dodas uz veikalu ar savu maisiņu (73%), kā arī cenšas iegādāties kvalitatīvu apģērbu, kas kalpo ilgāk (38%). Taču vismazāko uzmanību iedzīvotāji pievērš preču iepakojumam.

Kopumā 47% iedzīvotāju norāda, ka vispār nav informēti par aprites ekonomiku, un 24% ir dzirdējuši šādu terminu, bet nezina, kas tas ir. Tikai katrs desmitais respondents atzīst, ka izprot aprites ekonomikas būtību un ir ieviesis attiecīgus paradumus. Taču, runājot jau par konkrētiem paradumiem, kas atbalsta aprites ekonomikas pamatprincipus, kopējā aina uzlabojas.

Analizējot atkritumu šķirošanas paradumus, liela daļa šķiro plastmasu (68%), stiklu (65%) un papīru (64%), kamēr tikai katrs trešais šķiro bioloģiskos atkritumus un tekstilu. Savukārt tie iedzīvotāji, kuri atkritumus nešķiro, visbiežāk kā iemeslu norāda vajadzīgo konteineru neesamību tuvumā dzīvesvietai (43%) un vietas trūkumu mājoklī (39%).

Lai arī uz veikalu iedzīvotāji dodas ar savu maisiņu, tomēr bez skaidra plāna, ko iegādāties. Tikai 37% sastāda sarakstu ar nepieciešamajām lietām, kas pārējiem paver lielākas iespējas iegādāties nevajadzīgas preces, tādējādi palielinot iespējamo atkritumu apjomu. Savukārt ekoloģiskas un dabiskas izcelsmes preces savā iepirkuma grozā primāri iekļauj vien 12% iedzīvotāju. Arī beziepakojuma produkti Latvijas iedzīvotāju vidū nav populāri – tādus izvēlas vien katrs desmitais.

Redzam, ka tieši iepakojums ir viena no neapzinātākajām problēmām, kam cilvēki savā ikdienā nepievērš īpašu uzmanību. Lai arī norāda, ka uz veikalu dodas ar līdzpaņemto iepirkuma maisiņu, tomēr pārējās preces tiek “pārpakotas”. Šī problemātika iezīmējas arī piegādes sūtījumiem uz mājām. Tā kā iepakojums ir viens no galvenajiem vides piesārņojumiem Eiropā un veido vairāk nekā 35% no cietajiem sadzīves atkritumiem, Eiropas Savienība ir izstrādājusi direktīvu, kas paredz, ka līdz 2030. gadam visiem iepakojumiem jābūt pārstrādājamiem vai atkārtoti izmantojamiem.

Interesanti, ka beziepakojuma produkciju izteikti biežāk izvēlas tieši gados jaunāki cilvēki vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Šai paaudzei arī izteikti biežāk ir svarīgi ar vidi saistīti jautājumi. Tikmēr uz veikalu ar iepirkumu sarakstu visbiežāk dodas seniori vecumā 60 līdz 74 gadiem, kuriem savukārt ir būtiski iekļauties noteiktā budžetā.

Ņemot vērā, ka tekstils pasaulē rada lielu piesārņojumu un arī Latvijā ik gadu poligonos nonāk vairāki desmiti tūkstoši tonnu auduma, apģērba izmantošanas paradumi ir aprites ekonomikas fokusā. Latvijas iedzīvotāju paradumi šajā jomā gan ir ļoti atšķirīgi. Attiecīgi 38% norāda, ka savos apģērbu iepirkšanās paradumos cenšas pieturēties pie principa, ka labāk iegādāties dārgu, bet kvalitatīvu apģērbu, kas kalpo ilgāk. Katrs piektais (21%) norāda, ka labprāt pērk lietotu apģērbu, lai samazinātu izdevumus, bet 17% pērk gan jaunu un kvalitatīvu, gan lietotu apģērbu.

Uz jautājumu, vai redz, ka tuvāko 10 gadu laikā pilsēta, kurā dzīvo, varētu kļūt par bezauto pilsētu un iedzīvotāji izmantotu alternatīvus pārvietošanās veidus, vairākums atbildēja, ka nē, jo nekas nav ērtāks un paredzamāks kā savs privātais auto (36%). Gandrīz tikpat liela daļa uzskata, ka cilvēki tam vienkārši nav gatavi (35%), bet 13% norāda, ka nav pietiekami attīstīta velo un sabiedriskā transporta infrastruktūra.

Atkritumu šķirošana, iepirkšanās un pārvietošanās paradumi, kas ir videi draudzīgāki, mūsdienās vairs nav tikai personisks atbalsts vides ilgtspējas jautājumiem vai noliegums, bet bieži vien ir arī ekonomiski izdevīgāki. Piemēram, nešķirot atkritumus ir dārgāk nekā šķirot; bieži vien kaut ko salabot ir izdevīgāk nekā izmest un vietā nopirkt jaunu. Jebkurš produkts, kam ir ilgāks dzīves cikls, ļauj ietaupīt naudu. Tāpēc aprites ekonomika noteikti būtu skatāma arī no personīgās izdevīguma prizmas – kā, kaut ko nenopērkot, salabojot, iegādājoties lietotu vai pārdodot sev nevajadzīgo, mēs varam arī ietaupīt. Iespējams, tad aprites ekonomikas principi mūsu ikdienā ieviesīsies daudz straujāk.

Sadarbībā ar
SIA “Zaļā josta”

#Zaļājosta #apritesekonomika