Šodien laimes vēlējumi visām Leontīnēm, Leokādijām, Lonijām un Ligijām. Svētki ir arī sirdī jelgavniecei, bet ikdienā rīdziniecei Linezera slimnīcas māsiņai Ligijai Kinderevičai.
Šodien laimes vēlējumi visām Leontīnēm, Leokādijām, Lonijām un Ligijām. Svētki ir arī sirdī jelgavniecei, bet ikdienā rīdziniecei Linezera slimnīcas māsiņai Ligijai Kinderevičai.
Meitai vārdu vecāki izvēlējušies, šķirstot kalendāru. Tētim iepaticies Ligija, bet mammai – Vita. Zīmīgi, ka gaviļnieces mammu sauc Ligita, tēti – Vilnis, bet jaunāko māsu – Vita. Līdz pusaudzes gadiem Ligija nezināja nevienu vārda māsu, bet tagad portālā draugiem.lv, uzrakstot savu vārdu, parādoties vairākas lapas ar Ligijām. Kad tika ieviests, ka 22. maijā vārdadienas svin ne tikai Emīlijas, bet arī kalendārā neminēto vārdu īpašnieki, Ligija apsveikumus vienmēr saņēma šajā dienā. Uz to viņa atbildējusi: “Lūdzu, man svētki rīt – 23. maijā!”
Pirmā gaviļnieces skola bija Jelgavas Valsts ģimnāzija. Pēc devītās klases Ligija iestājās bioloģijas klasē, jo vēlējās mācīties kaut ko ar cilvēkiem un dabu saistītu. “Katru dienu noglaudīt kantaino datora galviņu man nav nekādu problēmu, bet ikdienā strādāt, nepieskaroties kaut kam, tikai drukāt, – es laikam sajuktu prātā,” stāsta gaviļniece. Jau vidusskolā meitene skaidri zināja, ka mācīsies medicīnu, jo viņas vecmāmiņa esot māsiņa, bet viņas tēvs bijis ārsts. Tā kā Jelgavā nav iespēju studēt medicīnu, sākumā viņa iestājās Rīgas Stradiņa universitātē, tomēr dažādu iemeslu dēļ nolēma mācības pārtraukt. Tomēr, tā kā vēl arvien redzēja sevi saistībā ar medicīnu, izglītību ieguva Sarkanā Krusta māsu skolā.
Pēdējos divus gadus vārda svētkus Ligija svinējusi darbā. Pērn māsiņa ar pienākumiem bija tā aizņemta, ka par vārdadienu atcerējusies tikai, kad kolēģi nāca ar puķēm. Arī šogad maiņa iekrīt tieši svētkos, bet vārdadienās Ligija ir ar mieru aiziet uz darbu, jo visi radinieki esot Jelgavā, tāpēc savu vārda un drauga dzimšanas dienu, kas ir 24. maijā, atzīmēs sestdien un svētdien. Viņas draugi zina, ka “vārdadienā Ligijai neko vairāk nevajag kā šampanieti un maijpuķītes vai narcises”.
Ziemā jelgavniece slido un brauc ar slaloma slēpēm, vasarā spēlē ģimenes futbolu, jo tētis esot “slims ar futbolu”, bet brālis – profesionālis šajā sporta veidā. Uz trenažieru zālēm Ligija neiet, jo viņai nepatīk savrupība, vajagot cilvēkus. Viens no gaviļnieces vaļaspriekiem ir pastaigas. “Vai tās būtu 20 minūtes vai pusstunda, es eju kājām!” Arī viņas darbā daudz jāstaigā, jo nodaļas gaitenis esot garš.
