Jaunākie Lauku konsultāciju biroju dati liecina, ka mūsu rajona zemnieku laukos bargā ziema nodarījusi lielākos postījumus – aptuveni rēķini liecina, ka izsalis vismaz 2500 hektāru ziemas rapša un kviešu sējumu.
Jaunākie Lauku konsultāciju biroju dati liecina, ka mūsu rajona zemnieku laukos bargā ziema nodarījusi lielākos postījumus – aptuveni rēķini liecina, ka izsalis vismaz 2500 hektāru ziemas rapša un kviešu sējumu. Ņemot vērā to, ka lauksaimniekiem ilgstošā kailsala dēļ pagājušajā ziemā nodarīti būtiski zaudējumi, Zemkopības ministrija (ZM) vērtē situāciju un gatavo informatīvu ziņojumu Ministru kabinetam.
Kā “Ziņām” pastāstīja Jelgavas Lauku konsultāciju biroja lauku attīstības speciāliste Liene Feldmane, lielākās izsalušo sējumu platības uzskaitītas Elejas pagastā (kailsals nopostījis vismaz 650 hektāru ziemas rapša un kviešu), Sesavā (ap 400 hektāru) un Glūdā (360 hektāru).
Pēc rajonu lauksaimnieku biedrību apkopotajiem datiem, pagājušās ziemas stiprajā un ilgstošajā kailsalā 12 Latvijas rajonos izsaluši ap 15 000 hektāru jeb aptuveni 10 procentu ziemāju sējumu platību.
Izsalis pleķiem
Sesavas pagasta zemnieku saimniecības “Ivulla” īpašnieks Uldis Caune teic, ka sējumi izsaluši atsevišķos laukumos. No kailsala vairāk cietis rapsis, kas rudenī iesēts 380 hektāros, bet pēc bargās ziemas konstatēts, ka izsalis ap 25 hektāriem. Mazāki postījumi atklājušies ziemas kviešu laukos – no 600 hektāriem izsaluši apmēram desmit.
Salīdzinoši nelielo sala postījumu dēļ saimnieks nolēmis laukus nepārsēt. Uz jautājumu, vai nepieciešamas valsts kompensācijas zaudējumu atlīdzināšanai, U.Caune atbild, ka “Ivullai” šāds atbalsts “nav vitāli nepieciešams”.
Arī vairāku lauksaimnieku organizāciju pārstāvji Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sanāksmē uzsvēruši, ka lauku uzņēmējiem vajadzētu vairāk domāt par pareizu kultūraugu audzēšanas izvēli, nevis katru gadu pieprasīt valstij atlīdzināt zaudējumus.
Aicinās kompensēt
Pagājušajā nedēļā LOSP pārstāvju sapulcē lauksaimnieki aicināja zemkopības ministru Mārtiņu Rozi piešķirt kompensācijas kailsalā visvairāk cietušo saimniecību īpašniekiem.
Kā informē ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa, ziņojumā Ministru kabinetam ministrija aicinās rast iespēju atbalstīt cietušos lauksaimniekus atsevišķos reģionos.
“Ir skaidrs, ka daļai zemnieku vajadzēs pārsēt kailsala izpostītos ziemājus, daļa to jau izdarījusi līdztekus vasarāju sējai. Tāpēc ļoti ceru, ka valdība radīs iespēju un vienosies par atbalstu cietušajiem lauku uzņēmējiem,” uzsver zemkopības ministrs.
Kā aprēķināt zaudējumus?
Sidrabenes pagasta “Liepziedu” saimnieks Gundars Liepa pērnajā rudenī nolēmis ziemas rapsi nesēt. Aptuveni 80 hektāru aizņem ziemas kvieši. Pēc G.Liepas sacītā, ziemāji nevis izsaluši, bet gan noslāpuši: “Ziemā bija ilgstošs sals, turklāt nelielā sniega daudzuma dēļ augsne dziļi sasalusi. Pavasarī ieplakās krājās ūdens, jo zeme atkusa ļoti lēni. Tādēļ ziemāji mirka un izslīka.” Saimnieks stāsta, ka pēc ziemas kviešu lauki izskatījušies raibi kā dzeņa vēders. Aprēķināts, ka bojā gājuši ap pieciem hektāriem sējumu.
“Kompensācijas būtu patīkams atbalsts,” teic G.Liepa, bet piebilst, ka ministrijai nav izstrādātas zaudējumu aprēķināšanas metodes. “Sējumi nav pilnībā nopostīti. Bojāti tikai atsevišķi pleķi. Kā ierēdnis noteiks, cik lielā platībā kvieši izslīkuši? Kā kontrolēs?” jautā “Liepziedu” saimnieks. Viņš pārsējis tikai pushektāru kviešu. G.Liepa gan akcentē, ka varējis izšķirties arī par veselu sleju pārsēšanu ar vasaras kviešiem, taču neesot garantijas, ka zaudējumus nepiedzīvos rudenī, jo vasarāji nogatavojas vien desmit dienu vēlāk nekā ziemāji, tāpēc, iespējams, vajadzēs rudenī sētos vākt reizē ar vasaras kviešiem. Bet uz laika apstākļiem paļauties nevar.
Top apdrošināšanas sistēma
Tā kā aktuāla kļuvusi zaudējumu noteikšanas metodes, ZM tiek izstrādāta lauksaimniecības apdrošināšanas sistēma, riska faktoru novērtēšanas kritēriji, kā arī sistēma, lai novērtētu dabas stihiju radītos postījumus. Tās tapšanā piedalās ZM un Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta zinātnieki. Izstrādāt šādu kārtību LOSP sapulcē zemkopības ministru M.Rozi aicināja zemnieki, jo aizvien nav zināms, kā tiek novērtēti un apkopoti dati par lauksaimnieku zaudējumiem neparedzētu dabas stihiju dēļ.
Kā “Ziņām” sacīja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece, iespējams, jau šodien Ministru kabinets varētu lemt par kompensāciju piešķiršanu zemniekiem, kuru laukos konstatēti kailsala postījumi.
***
Izsaluši ziemas rapša un kviešu sējumi
Elejas pagasts – 650 ha
Sesavas pagasts – 400 ha
Glūdas pagasts – 360 ha
Platones pagasts – 350 ha
Vilces pagasts – 300 ha
Zaļenieku pagasts – 200 ha
Sidrabenes pagasts – 40 ha
