Katru pavasari jelgavniekus pārsteidz aizvien jauni apstādījumi un tendences mūsu pilsētu padarīt košāku un krāsaināku.
Katru pavasari jelgavniekus pārsteidz aizvien jauni apstādījumi un tendences mūsu pilsētu padarīt košāku un krāsaināku. Pēdējo gadu vērojumi liecina, ka jaunumi tiek ieviesti aizvien citās vietās, mazāku vērību pievēršot jau izveidoto apstādījumu kopšanai.
Kā priecīgs notikums pirms nedēļas daudziem bija puķu toveru parādīšanās pie laternu stabiem Rīgas ielas posmā no Strazdu ielas līdz Loka maģistrālei. Pagaidām gan vasaras puķes sparīgi cīnās ar nepastāvīgajiem laikapstākļiem un kautrīgi sevi slēpj lielajos podos.
Jaunu vasaras puķu parādīšanās kārtējo reizi liecina par mūsu pilsētas saimnieku prasmi apstādījumus izdaiļot, uzturēt un kopt.
Nelielam ieskatam der aplūkot tikai pāris pēdējo gadu jaunumu Jelgavas puķu dobēs. Tās pagaidām iekārto vien pilsētas centrā, bet neliels krāsains akcents likts arī pie norādēm “Jelgava” pilsētas pierobežās.
Daudz runāts par izveidoto nogāzi pie tuneļa ceļā uz Jelgavas pils parku. Vieniem ne gluži tīkams šķiet izvēlētais slīpuma stiprinājums, jo vienā pusē kāpnēm tas veidots no senatnīgiem koka pinumiem, bet otrā – nogāzi sadala betona stabiņi. Kad minētajā vietā iestādītos pusklājeniskos kadiķus garnadzīgāki dārzkopības entuziasti izrakņāja un pārvietoja uz tikai sev vien zināmām vietām, pilsētas saimniecības vietvara solīja, ka izzagto augu vietā iestādīs citus. Lai gan tas aizvien nav izdarīts, par labu atzīstama metode vērtīgos krūmiņus pirms dēstīšanas savienot ar stieplēm, tā nevēlamo “dārznieku” pūles vēl vairāk sarežģījot. Pēc ziemas kailsala un pavasara saules apdegumiem nogāzēs palikušās klājeniskās klintenes un kārkli lēnītēm atdzīvojas, un jācer, ka šosezon tukšajās vietās apstādījumus veidos gaumīgākus nekā citkārt, kad pārdesmit kvadrātmetru pleķis tiek “piebāzts” ar rozā leduspuķu jeb zemo begoniju klājienu.
Turpat abpus Driksas un Lielupes tiltam sāls un sala nedarbiem padevušās tik izturīgās klinšrozītes. Gaidīsim, kas parādīsies to vietā, jo augu vasaru nelaistīti automašīnu izplūdes gāzēs var dzīvot tikai ārkārtīgi pieticīgi augi.
Jau tagad var noprast, ka nekas nemainīsies puķu izkārtojumā Hercoga Jēkaba laukumā. Masīvās podu piramīdas jau savestas, jāgaida, kādi augi milzu toveros tiks dēstīti. Pagājušās vasaras pieredze liecina, ka nepietiek vien iestādīt skaistas nokarenās pelargonijas un citas puķes un gaidīt, kad bez mēslošanas un laistīšanas tās sakuplos un metāla sastatnes izskatīsies kā ziedošas piramīdas. Ja noskatāmies, ko šajā jomā dara attīstītākās pilsētas valsts rietumos, tad tikpat liela vērība būtu jāvelta augu kopšanai, jo arī Ventspilī puķes nepārtiek no jūras gaisa vai apskatnieku sajūsmas. Ja māla podi, lai cik cakaini tie būtu, nomāc toveros iestādītos augus, šāds puķu kārtojums ar grūtībām uztverams kā stilizēts dārzs jau tā nobetonētajā laukumā, ko klāj padomju laika plātnes.
Kā gluži savdabīga vērtējama puķu dobes uzpasēšana pie Jelgavas Domes ēkas. Pērn mūsu pilsētā košu atraitnīšu klājienus nomainīja rozā balzamīnes. Vēl pirms iepriekšējās ziemas dobē pie administrācijas mājas sastādīja kalnu priedes, pēc tam tās nomainīja pret vasaras puķēm. Pērnajā rudenī, rūpējoties par krāsainu pavasari, sastādīja krokusu sīpolus vairāku simtu latu vērtībā. Liels pārsteigums daudziem radās, kad, nesagaidījuši sīpolpuķu uzziedēšanu, saimnieki pie Domes sabakstīja atraitnītes, tā košumu radot vēl pirms krokusu plaukšanas. Tie savukārt tagad kautrīgi rāda vien savas zaļās lapiņas, un jādomā, ka līdz nākamajam pavasarim netiks nomainīti ar ko citu.
Kā pozitīvu piemēru varētu minēt Lielās ielas turpinājumu iepretim puķu tirdziņam. Tur lokveida dobēs pašlaik augi tiek stādīti, bet pērn tie veidoja gaumīgu saskaņu un vizuāli saistošu dobi.
Tomēr kārtējo izbrīnu var piedzīvot, pārvietojoties pa Mātera ielu un apskatot tur jau īstenoto dārznieku darbu. Tā saucamā austrumu stilā veidotā dobe šopavasar rāda, cik iederīgi ir šie stādījumi. Smalko akmentiņu atdalošās plastmasas joslas izceļas virs olīšiem, jo tie gada laikā iegrimuši, apsalušās vai saulē apdegušās bārbeles nav apgrieztas, bet pirmos dobē esam sagaidījuši pieneņu ziedus, kuru krāšņumu papildina koši zaļas balandas.
Krustojumā ar Svētes ielu pēc tam, kad “Pilsētas pasāžas” vajadzībām tika raktas tranšejas elektrības vadiem, pamatīgi sabojātas turpat izveidotās lokveida dobes. Šopavasar tajās parādījās noplukušu narcišu laksti, kas vienā pusē ieaug pamatīgās nezālēs, bet otrpus ielai par jaunas dobes veidošanu nupat sākts domāt, šajā vietā izberot trūdvielām bagātas augsnes kārtu.
Vērojot pilsētas apstādījumus, vēlreiz akcentējamas vairākas problēmas. Pirmkārt, nopietnāk jādomā par vienotu koncepciju, veidojot vasaras un pārziemojošo puķu stādījumus. Otrkārt, nepietiek, ja augus iestāda, bet pēc tam nenodrošina atbilstošu kopšanu. Jādomā, speciālisti zina, ka vasaras puķes ir sevišķi prasīgas pēc mēslojuma un regulāras laistīšanas, citādi plānotā skaistums vietā var sagaidīt vien skumju skatu, par ko labākajā gadījumā ironiski pasmaidīt. Treškārt, būtu vēlama arī dažādība augu izvēlē. Pilsētā dzeltenās atraitnītēs nav tas labākais variants.
Atgriežoties pie Rīgas ielas laternās iekārto vasaras puķu apjūsmošanas, jānovēl tām veiksmīgi pārciest vēl iespējamās salnas. Jānovēl arī pacietība jelgavniekiem, kad puķu kopēji, visticamāk, darba laikā ik pārdienas laistīs un apkops šos augus, tā traucējot satiksmi.
