Noslēgušās koru skates. Jelgavā tās norisinājās mēneša sākumā, bet pagājušonedēļ ar savas pilsētas cienīgu vērtējumu (44,20 punktiem) Saldū startēja vēl viens Jelgavas koris – Agijas Pizikas vadītā «Mītava».
Noslēgušās koru skates. Jelgavā tās norisinājās mēneša sākumā, bet pagājušonedēļ ar savas pilsētas cienīgu vērtējumu (44,20 punktiem) Saldū startēja vēl viens Jelgavas koris – Agijas Pizikas vadītā “Mītava”. Laikā, kad skate notika pašu pilsētā, “Mītava” bija sev uzdāvinājusi ceļojumu pa Eiropu, kura galvenais notikums bija piedalīšanās tradīcijām bagātā jauniešu koru festivālā Nērpeltē Beļģijā. Galvenā pārvestā balva ir atmiņas par svētku sajūtu, un tās rosināti minējumi par to, kas šo sajūtu rada, – jelgavniekiem aktuāli tagad, savas pilsētas svētku laikā.
Festivāls flāmu pilsētiņā ar 3000 iedzīvotāju šogad notika jau 54. gadu, un tajā piedalījās ap 100 bērnu un jauniešu koru – ne tikai no Eiropas, bet pat no Ķīnas.
Kolektīvi bija sadalīti septiņās grupās – pēc pieredzes, balsu grupām un vecuma. Startējot savā (F) konkurencē, “Mītava” ieguva otrās pakāpes diplomu. Tādu pašu balvu saņēma vēl viens kolektīvs no Latvijas – Baldones jauniešu jauktais koris, savukārt Dobeles zēni izcēlās ar pirmās pakāpes diplomu.
Papildus obligātajam Mihaela Vankraejnesta (pēc diriģentes atzinuma, diezgan sarežģītajam) džeza noskaņās ieturētajam darbam “The Cycle of History” “Mītavas” sniegumā Nērpeltē skanēja Artura Maskata, Jura Ābola darbi un latviešu tautasdziesmas.
Bet galvenā balva bija negaistošā, visur valdošā svētku sajūta, atzīst A.Pizika un JPPA “Kutūra” Mākslinieciskās daļas vadītāja Liāna Krūmiņa, kas ceļojumā devās kopā ar kori. Tā bija iespēja novērot, ko nozīmē vairāk nekā pusgadsimtu sena svētku tradīcija, kuras norises laikā pilsētā festivālam pakļauts vai it viss un visu nērpeltiešu uzmanība – no “ierindas pilsoņa” līdz pilsētas galvam – veltīta raibajam dziedātāju pulkam. Kur meklējams svētku sajūtas radīšanas noslēpums? Vai daudzo festivāla norisē iesaistīto brīvprātīgo entuziasmā un atsaucībā? Vai koncertos – gan konkursa uzstāšanās reizēs, gan atpūtas vakaros –, kur atraktīvu, profesionālu un – kas nav mazsvarīgi – izturīgu mūziķu pavadījumā var vai nu dziedāt līdzi pasaules popmūzikas klasiku, vai arī – kāpēc ne – pat iemācīties jaunus dejas soļus? Vai varbūt viss sākas ar tādu šķietamu sīkumu: pilsētnieku gatavības apliecinājumu svētkiem, ko simbolizēja ik logā ievietota svētku afiša? Varbūt tieši tā – ar pilsētas svētku afišu ik logā – arī jelgavnieki var spert soli uz svētku sajūtas vairošanu savas pilsētas gadskārtējās svinībās, spriež L.Krūmiņa.
