Šodien aprit tieši nedēļa, kā akciju sabiedrības «Lielplatone» Vīksnu fermas raibaļas devušās ganībās. Liels darbs bijis jāiegulda, lai saimniecība sekmīgi attīstītos un piena pārstrādātājam garantētu vien labāko – ekstra klases – pienu.
Šodien aprit tieši nedēļa, kā akciju sabiedrības “Lielplatone” Vīksnu fermas raibaļas devušās ganībās. Liels darbs bijis jāiegulda, lai saimniecība sekmīgi attīstītos un piena pārstrādātājam garantētu vien labāko – ekstra klases – pienu. Tomēr lauku uzņēmuma vadības ieceres tikai pēdējos gados strauji sekmējas ar panākumiem, un plāni ar sasniegto nebūt neapstājas.
“Esam veca, veca saimniecība,” stāsta akciju sabiedrības “Lielplatone” valdes priekšsēdētāja Anita Bērziņa. Tā dibināta 1998. gadā uz kādreizējās valsts lopkopības izmēģinājumu saimniecības “Lielplatone” bāzes. Jau vairākus gadu desmitus par lopkopības attīstību Lielplatonē liecina arī akmenī kalta vērša galva, kas labi pamanāma, iebraucot Lielplatonē no Jelgavas – Elejas šosejas puses.
“Lielplatone” ir to trīs lauku uzņēmumu skaitā, kas no piecām kādreizējām lopkopības izmēģinājumu stacijas “SIGRA” saimniecībām izdzīvojušas pēc privatizācijas laikiem. Siguldas un Krimuldas govju fermas “sadalītas pa gabaliņiem” un ar lauksaimniecisko ražošanu vairs nenodarbojas. Saimniecības, kas strādā nozarē, palikušas Latgalē, Jaunpilī un Lielplatonē.
Ēkas ir, zeme jāpiepērk
Patlaban “Lielplatone” strādā divās lauksaimniecības jomās – augkopībā un lopkopībā. Apsaimnieko 700 hektāru zemes, bet lielāko daļu nomā. Kad saimniecību privatizēja, īpašumā drīkstēja iegūt tikai ēkas, tāpēc patlaban liels darbs un finanses jāiegulda, lai paplašinātu zemes platības. Tuvākajos plānos ietilpst no Privatizācijas aģentūras iegādāties 100 hektāru ap Vīksnu fermu, bet 45 hektārus tuvākajā laikā paredzēts nopirkt no kāda zemnieka. Pašlaik pašiem pieder tikai 120 hektāru zemes. “Ja īpašumā būs vismaz 250 hektāru, lopkopība būtu pilnībā nodrošināta,” stāsta A.Bērziņa. Lielplatonē hektārs Zemgales zemes ar auglīgo māla augsni maksā 1500 latu.
Uz jautājumu par nodarbināto skaitu valdes priekšsēdētāja atbild, ka neefektīvas ražošanas dēļ “Lielplatonē” strādā 30 cilvēku. Tas palielinot izmaksas, sevišķi fermā. Tomēr ar lielu lepnumu A.Bērziņa slavē ilggadējās čaklās slaucējas Natāliju Biļinko, Mariju Tautkusu un Praskovju Patrašku.
Ganāmpulkā tikai raibaļas
Akciju sabiedrības Vīksnu fermā mīt 205 slaucamas govis. Vēl no iepriekšējās saimniecības kopā ar ēkām pārpirkts arī Holšteinfrīzu slaucamo govju ganāmpulks. “”Lielplatonei” ir senas piena lopkopības tradīcijas. Jau 1972. gadā bija ievestas melnraibās govis. Vēlāk sāka turēt arī vācu melnraibās, tāpēc visas mūsu govis ir raibas,” tā A.Bērziņa.
Ziemā govis baro ar tranšejās salikto skābbarību. Tās sastāvu veido stiebrzāles un tauriņzieži (āboliņš). Šovasar pirmo gadu sagatavos arī lucernu, kas jau pērn iesēta zem virsauga. Augkopība pašu gotiņas nodrošina ar spēkbarību – lopiem izbaro placinātus miežus un kviešus.
Vasarā piena devējas laiž ganos. Citus gadus raibaļas jau līdz 1. maijam tikušas jaunajā zālē, bet šis pavasaris bijis samērā vēls, zāle augusi lēni, tādēļ gotiņas sākotnēji laistas pastaigu laukumos, tomēr skābbarība sagatavota pietiekamā daudzumā, tāpēc pat tagad papildus zālei izbaro arī konservēto zaļbarību. Kā atklāj lauku uzņēmuma vadītāja, govju laišana ganībās tikai sākumā dod rezultātu, jo drīz pēc sezonas sākuma “uzkāpušais” piena daudzums atkal krītas. Tas nesabalansētā barības sastāva dēļ. Kad “Ziņas” viesojās Vīksnās, bija ieradies arī “Dobeles dzirnavnieka” pārstāvis, lai izveidotu govju ēdināšanas programmu vasarai. Lai nodrošinātu tās izpildi, katru dienu jau ap pulksten diviem dienā gotiņas dodas atpakaļ kūtī.
Izslaukums palielinājies
Vidējais izslaukums no 5800 kilogramiem gadā pērn audzis līdz 6378 kilogramiem. Lai gan Vīksnās govis tur piesietas, jau vairākus gadus kvalitatīva slaucēju darba panākums ir ekstra klases piens ar pietiekami mazu somatisko šūnu un baktēriju daudzumu, kā arī atbilstošiem vēl 13 rādītājiem. Lai iegūtu augstas kvalitātes pienu, govis tur divos kompleksos. Zemākas kvalitātes pienu izbaro gaļas teļiem, bet telītes, kas paredzētas piena ieguvei, var ēdināt tikai ar augstas kvalitātes pienu un speciāliem maisījumiem, lai iegūtu ražīgas gotiņas. “Lielplatone” divarpus gadu ir piena kooperatīva “Piena ceļš” sastāvā, slaukumu realizē Tukuma Piena kombinātam. Kilogramu piena pārdod par 19 santīmiem, un lauku uzņēmuma vadītāja atzīst, ka šāda cena iespējama tikai ekstra klases pienam, augstākās šķiras slaukums jau būtu vērtējams kā nepietiekamas kvalitātes.
“Piena ceļam” realizē arī mazos bullēnus. Uz jautājumu, vai no Vīksnām teliņi par augstāku samaksu nonāk pie ārzemniekiem, kā no šā gada sākuma dara daudzi zemnieki, A.Bērziņa atbildi nezina, jo kooperatīvs bullēnus pārdod, neziņojot ražotājam.
Turpinās attīstīties
Šogad iegūts ES atbalsts programmā “Standartu sasniegšana”, fermā no jauna ierīkots piena vads, nodrošinot automātisku tā mazgāšanu. Vīksnu ferma saņēmusi arī valsts atbalstu 30 procentu apmērā jaunas piena “vannas” jeb dzesētāja iegādei. Nacionālais atbalsts iegūts arī nelielas tehnikas iegādei.
Par paplašināšanos vai kvalitātes uzlabošanu A.Bērziņa teic, ka tas iespējams tikai tad, ja piepērk kvotas vai samazina ganāmpulku un paaugstina izslaukumu. Runājot par uzņēmuma kopējo attīstību, valdes priekšsēdētāja atzīst, ka jau tuvākajos gados plānots vairāk mehanizēt ražošanu, samazinot darbaspēku. Tad varētu samazināt ražošanas izmaksas un paaugstināt darba algas strādājošajiem, kā arī “Lielplatones” konkurētspēju.
***
Akciju sabiedrība “Lielplatone”
Dibināta 1998. gadā
Darbības jomas:
– piena lopkopība (80%);
– augkopība (20%)
Apsaimnieko 700 hektāru zemes
205 slaucamas govis
Vidējais izslaukums – 6378 kg
1 kg piena realizē par 19 santīmiem
Strādājošo skaits – 30
Vidējā alga – 180 latu (pirms nodokļu nomaksas)
