Nezāļu apkarošana apdobēs un agrās ražas dārzeņu novākšana jūnija pirmajā pusē būs galvenie darbi.
Nezāļu apkarošana apdobēs un agrās ražas dārzeņu novākšana jūnija pirmajā pusē būs galvenie darbi. Dārzos sācies augļu koku vainaga veidošanas periods.
Jūnija pirmajā pusē dienā temperatūra nepārsniegs plus 18 grādu, bet naktīs būs vien plus četri pieci grādi, turklāt gaidāms arī lietus. Dienas klimatiskie apstākļi labi ietekmēs visu veidu kāpostu, burkānu, kāļu, rutku, rāceņu, redīsu un salātu attīstību, toties apgrūtināta tā būs siltummīļiem, piemēram, gurķiem, ķirbjiem, kabačiem, pupiņām, kukurūzai. Mēneša sākumā aktuāla īslaicīgo segumu agrotīkla un pārvietojamo plēves tuneļu izmantošana.
Dārzeņkopība
Maija otrā puse bija vēsa, bet ne sausa, līdz ar to jūnija sākumā saglabāsies apmierinoši apstākļi mitrumu prasīgām kultūrām. Labvēlīgs laiks galviņkāpostiem, ziedkāpostiem, brokoļiem, Briseles kāpostiem, kolrābjiem, rāceņiem, kāļiem, rutkiem, redīsiem, arī sīpoli un burkāni attīstīsies normāli, toties tikai dažas dienas gaidāmas labvēlīgas siltumu mīlošo kultūru – gurķu, ķirbju, kabaču, patisonu, kukurūzas, visu veidu pupiņu – attīstībai. Siltummīļiem aktuāls būs šķīstošā fosfora mēslojums, jo sakņu pilnvērtīga attīstība noteiks, cik spēcīgs augs veidosies. Šim nolūkam jāizmanto speciālie šķidrie fosfora mēslojumi, piemēram, “Fortify”. Sagaidāmi arī labvēlīgi apstākļi papildmēslošanai. Jāatceras – jo ilgāks kultūras un šķirnes veģetācijas periods, jo lielāks slāpekļa mēslojums tai nepieciešams, turklāt vairākas reizes. Par galveno papildmēslojuma avotu izmantojams kalcija nitrāts un nitrabors. Deva atkarīga no tā, kādas bijušas augsnes analīzes un cik prasīga ir kultūra. Lielākas devas vajadzīgas visu veidu kāpostiem, sakņu selerijām, mazākas – sīpoliem, burkāniem, sarkanajām bietēm. Taču papildus mēslo tikai tad, ja sekmīgi tikts galā ar nezālēm.
Joprojām aktuāla augsnes herbicīda butizāna izmantošana maija beigās un jūnija sākumā izstādītajiem kāpostaugiem. Pēc burkānu un sīpolu sadīgšanas vēl izmantojams herbicīds stomps, sīksīpoliņu stādījumiem un burkāniem – arī gezagards. Devas atkarīgas no kultūrauga attīstības stadijas, augsnes un nezāļu lieluma. Jāatceras, ka visi augsnes herbicīdi labi darbosies, ja zeme apstrādāta kvalitatīvi un ir pietiekams augsnes mitrums. Nezāles ierobežot jāsāk piecas septiņas dienas pēc augu izstādīšanas vai sējas un jāturpina ne vēlāk kā septiņas desmit dienas pēc pirmās apstrādes. Šo termiņu neievērošana radīs papildu problēmas. Jo nezāles mazākas, jo vienkāršāk tās iznīcināt. Rušinot rindstarpas, frēzējot vai kaplējot, jāievēro tie paši nosacījumi. Vēlu izstādīto kartupeļu laukā līdz sadīgšanai izmantojams herbicīds zenkors, pirms tam uzvagojot vai vagas uzfrēzējot. Tā kā samērā bieži līst, īpaši mazdārziņos var savairoties gliemeži. Lai tos ierobežotu, jāizmanto gliemežu virca. Tās labākais izsmidzināšanas laiks – 1. un 2. jūnijs. Iespējams iegādāties arī speciālas ķertuves, kuras piepilda ar alu, jo, izrādās, ka gliemežiem garšo alus. Kad kaitēkļi savākušies ķertuvē, tos iznīcina.
Jūnija pirmās nedēļas nogalē izstāda ķirbjus un nosedz ar agrotīklu. Līdz pat 11. jūnijam augus iespējams intensīvi papildmēslot, protams, neaizmirstot kopējo mēslošanas plānu. Nesabalansēta mēslošana un neveiksmīga nezāļu ierobežošanu var veicināt sēnīšu slimību izplatību. Bioloģisko audzēšanas metožu izmantotāji papildmēslošanai lieto atšķaidītu vircu, raudzētus putnu mēslus, savukārt biodinamiskie – nātru un nezāļu vircu.
Siltumnīcās
Pagaidām siltumnīcu kultūrām ir ne pārāk labvēlīgi apstākļi. Diennakts laikā ir lielas temperatūru svārstības, kas tomātiem un gurķiem rada stresu, tādēļ rodas paaugstināts slimību risks. Taču jāatceras, ka slimību un kaitēkļu izplatību galvenokārt veicina augšanas apstākļu neievērošana. Lai izlīdzinātu diennakts temperatūru, vakaros agrāk jātaisa ciet siltumnīcas vai jāsamazina ventilācijas intensitāte, tad mazāk veidosies kondensāts. Šo problēmu palīdzēs risināt arī pretkondensāta plēvju segums.
Maijā izstādītajiem gurķiem sācies ražas laiks. Nedrīkst aizrauties ar sānu dzinumu atstāšanu. Ja gurķu aizmetņi dzeltē, tas nozīmē, ka to ir pārāk daudz un ir nepietiekama mēslošanas intensitāte. Otra galējība – ja augs ir ļoti spēcīgs, ar milzīgu lapu virsmu un dzinumiem, tādējādi tas pats it kā sevi “noēd” un nespēj ražot. Siltumnīcās izstāda eksotiskās kultūras – melones, arbūzus, baklažānus – un uzrauga lapu un augļu ķekaru attiecību tomātiem. Uz katru ķekaru atstāj pa vienai veselai lapai, taču, ja augus apdraud slimības, jāatstāj arī kāda lapa rezervei. Veselam augam pietiek ar 17 lapām. Tomātiem normē augļaizmetņus arī ķekaros – šķirnēm ar mazākiem augļiem atstāj četrus piecus, ar lielākiem – trīs četrus augļus. Lai nekavētu to aizmešanos, regulāri jāizlauž pazares. Bagātīgākas ražas ieguvei siltumnīcā izlaiž kamenes. Jāievēro, ka uz 1000 m2 nepieciešama viena mājiņa. Pie skrejas var izkaisīt trihodermīna pulveri. Tad tas pielips pie kameņu kājiņām, un tās pulveri aiznesīs līdz ziediem, nodrošinot labu aizsardzību.
Augļkopība
Ja salmi zemenēm netika uzlikti līdz ziedēšanai, vēl ir pēdējais brīdis to izdarīt, jo mulča būtiski ierobežos pelēkās puves izplatību. Pirms tam var mēslot ar nelielu NPK devu. Labākie smidzinājumi ar fungicīdiem pret pelēko puvi ir tieši ziedēšanas laikā, jo caur ziedu sākas primārā infekcija.
Jūnija pirmās dienas piemērotas, lai dārzu papildinātu ar vīnogu stādiem. Tiem, kas pārziemojuši veiksmīgi, izlauž tukšos dzinumus. Pirms ziedēšanas vīnogulāju augļzariņiem nokniebj galotnītes, lai tie uzņemtu barības vielas. Sākas un līdz augusta vidum turpināsies augļu koku vasaras vainagu veidošanas periods. Ja nav paspēts, izkniebj saplaukušos pumpurus, kas atrodas zemāk par 60 centimetriem, saldajiem ķiršiem arī galotnes pumpura piecus sešus konkurentus un liekos saplaukušos pumpurus, kas izveidojušies pēc agri pavasarī izzāģētajiem zariem, atstājot tikai vajadzīgos. Ābeļu sānu zariem līdz pirksta resnumam labu leņķi var nodrošināt raža ar savu svaru, bet resnākiem nepieciešama papildu noliekšana. Otrā gada dzinumiem izmantojamas gumijas, savukārt vecākiem kokiem zarus aizlauž vai aizzāģē.
Mēneša pirmajās dienās apdobes apsmidzina ar herbicīdu bastu. Mitrums un vēsums veicinās kraupja attīstību āboliem un bumbieriem. Jāatceras, ka nepastāvīgie laika apstākļi samazina fungicīdu darbības laiku, tādēļ, ja netiek ievēroti vajadzīgie intervāli, kraupis vienalga izplatīsies. Divas trīs dienas pēc lietus var izsmidzināt sistēmas fungicīdus horusu un skoru. Ļoti labu aizsardzību pret kraupi nodrošina kandits. Pēc ziedēšanas lietderīgi arī insekticīda smidzinājumi, it sevišķi vecākos dārzos. Pēc dabiskās augļaizmetņu nobiršanas ābelēm un bumbierēm novērtē augļaizmetņu retināšanas nepieciešamību, jo, savlaicīgi veikta, tā nodrošinās ne tikai labu ražu, bet arī ražošanas vienmērību.
Dekoratīvā dārzkopība
Puķu dobēs aktuāla nezāļu ierobežošanu un papildmēslošana. Puķes, kas jutīgas pret pelēko puvi, jāsmidzina ar fungicīdiem. Mazdārziņos var izmantot arī vienprocentīgo bordo šķīdumu vai fitoekolu.
Sīpolpuķu mīļotāji no 12. līdz 14. jūnijam jau var sākt izrakt agrās pavasara sīpolpuķes – narcises, hiacintes un agrīnās tulpes. Tās novieto nojumē pēcbriedei. Atbrīvotajā platībā izstāda vasaras puķes vai izsēj kādu zaļmēslojuma augu, piemēram, griķus, facēliju, tauriņziežus vai eļļas rutku.
