Pirms kāda laika Eiropas Komisija nāca klajā ar mūsu valsts mazturīgākajiem gana patīkamu ziņu. Par Eiropas naudu viņi regulāri varētu saņemt klaipiņu baltmaizes.
Pirms kāda laika Eiropas Komisija nāca klajā ar mūsu valsts mazturīgākajiem gana patīkamu ziņu. Par Eiropas naudu viņi regulāri varētu saņemt klaipiņu baltmaizes. Protams, no nabadzības tas nevienu neizvilktu, tomēr patīkami, ka bagātā Eiropa ar plašu žestu mēģina līdzēt mūsu bēdubrāļiem un māsām. Ar maizītes kukulīšu cepšanu un dalīšanu, ja atceramies, sanāca tāda kā vietējā mēroga bēdu leja. Te to gribēja daudzi, te to skaits saruka naga melnuma lielumā. Bija apvainojušies, ka kāds ticis pie garantētiem cepšanas apjomiem, kamēr citi cīnās pēc mežonīgā kapitālisma noteikumiem. Tad tika saskatīts, ka daža laba organizācija, kas nodarbojas ar labdarību, ar maizes kukulīšu dalīšanu grib tikt pie lielā “piķa”. Caur pašmāju birokrātijas līkločiem izlīduši, šonedēļ baltmaizes kukulīši laikam beidzot nonāks līdz mutēm, kurām tie nepieciešami. Tā ziņu aģentūrai LETA teikušas Lauku atbalsta dienesta amatpersonas. Iestāde esot noslēgusi līgumu ar labdarības organizācijām, kas nodrošinās baltmaizes piegādi trūcīgajiem iedzīvotājiem. To dalīšot piecos Latvijas reģionos – Jēkabpils, Ventspils rajonā, Aglonā, Rīgā un Valmierā. Jelgavas pusē un Zemgalē (ja neskaita Jēkabpils rajonu) trūcīgos, kam baltmaizes klaipiņi būtu nepieciešami, neatrast. Laikam jau tas ir labi, dzīvojam pārtikušāk nekā pārējie valstī. Varbūt gluži pretēji – vietējās organizācijas nav bijušas gana aktīvas, lai uzprasītos uz šo Dievam tīkamo darbu – palīdzēt tiem, kam klājas visgrūtāk.
Tikusi galā ar “baltmaizes ķēpu”, Zemkopības ministrija vakar informējusi valdību, kā tiks īstenota Eiropas Komisijas programma vistrūcīgākajām personām 2007. gadā. Tā kā cept un dalīt baltmaizi ir pārāk sarežģīti, nākamajā gadā paredzēts maznodrošinātajiem reizi mēnesī izsniegt kilogramu miežu putraimu. Lai to īstenotu, būs nepieciešams 1800 tonnu miežu putraimu. Darba grupa, kurā ietilpa pārstāvji no Zemkopības ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas, Bērnu un ģimenes lietu ministrijas, Lauku atbalsta dienesta un Rīgas Samariešu apvienības, secināja, ka maize ir ekonomiski neizdevīgs produkts. Pirmkārt, tai ir pārāk īss derīguma termiņš. Otrkārt, nepieciešama pārāk bieža izdale. Treškārt, tā ir sarežģīta un dārga loģistika. Ceturtkārt, no miltiem vien maizi neizcepsi. Vajadzīgi arī citi produkti.
Par to var smieties, bet mute pat smaidā neveras. Ja bija jāpaiet teju gadam, lai trūcīgie par “Eiropas naudu” varētu dabūt vienu baltmaizes kukuli nedēļā, nav nekādu ilūziju, ka to, kā izdalīt kilogramu putraimu mēnesī, mūsu ierēdņi izdomās ātrāk. Turklāt, ja šim jautājumam pieiet loģiski, nav skaidrs, ko, piemēram, bezpajumtnieks (acīmredzama piederība pie mazturīgajiem un maznodrošinātajiem) darīs ar to kilogramu miežu putraimu. Grauzīs kā balodis, piedzerot ūdeni no peļķes? Varbūt būtu jēdzīgāk valstij iesaistīties ēdiena izsniegšanas punktu tīkla izveidē, to nenogrūžot uz nedaudzo labdarības organizāciju pleciem? Citādi šā brīža baltmaizes kukulīša metamorfoze par miežu putraimu kilogramu neliekas īsti saprotama.
