66 procenti mājokļu Latvijā nav aprīkoti ar ugunsdrošības elementiem. Iedzīvotāji, rūpējoties par drošību, ierīko tikai signalizāciju, dzelzs durvis un logu restes.
66 procenti mājokļu Latvijā nav aprīkoti ar ugunsdrošības elementiem. Iedzīvotāji, rūpējoties par drošību, ierīko tikai signalizāciju, dzelzs durvis un logu restes. Tik satraucoši ir pētījuma “Latvijas iedzīvotāju attieksme pret ugunsdrošības jautājumiem mājokļos” secinājumi.
Arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jelgavas brigādes komandiera vietnieks Leons Stablinieks “Ziņām” apstiprināja, ka iedzīvotāji par ugunsdrošību sāk interesēties tikai pēc tam, kad paši vai viņu ģimenes un draugi liesmās smagi cietuši vai gājuši bojā. “Cilvēks miegā dūmus nejūt. Ugunsnelaimē pamostas tikai no kāda trokšņa – ja kaut kas sprāgst, plīst stikli vai nemierīgi kļūst mājdzīvnieki,” uzsverot dūmu detektoru nozīmi, skaidro L.Stablinieks. Viņš piebilst, degošs ir viss mājokļa iekārtojums – grīdas un sienu segumi, mēbeles, sadzīves tehnika, turklāt glābēji daudzkārt pieredzējuši, ka liesmas izceļas pat no jauniem televizoriem, mūzikas centriem un ledusskapjiem.
VUGD priekšnieks ģenerālis Ainars Pencis uzsver: “Situācija ugunsdrošībā valstī ir neapmierinoša. Iedzīvotājiem vēl joprojām trūkst informācijas, un faktiski rūpes par savu drošību viņi atstājuši novārtā.”
Nereti, būvniecības procesā taupot līdzekļus, tiek pārkāpti vai netiek ievēroti ugunsdrošības noteikumi – iedzīvotāji ir gatavi riskēt ar drošību un īpašumu.
A.Pencis arī akcentē, ka par ugunsdrošības problēmām jārunā sabiedrībā, izglītības iestādēs, darbavietās: “Ikvienam jāuzņemas atbildība, jo VUGD un valsts rīcībā nekad nebūs tik daudz līdzekļu, lai iedzīvotāju vietā rūpētos par ugunsdrošību.” Tomēr VUGD Jelgavas brigādes komandiera vietnieks apgalvo, ka ik gadu vairākkārt dodas uz skolām, organizācijām un uzņēmumiem un skaidro ne vien rīcību ugunsgrēka gadījumā, bet arī nepieciešamību jau iepriekš parūpēties par drošību. “Kad uzņēmumā ierodamies pēc gada un vadībai vai strādājošajiem vaicājam, vai darbavietā un mājokļos ierīkojuši vismaz dūmu detektorus, ko var iegādāties par četriem pieciem latiem, atbildes ir noliedzošas,” arī tādas situācijas pieredzējis L.Stablinieks.
Jāpiebilst, ka par ugunsdrošību daudzdzīvokļu mājās atbildīgs namu apsaimniekotājs. Ievērojama daļa respondentu jeb 80 procentu aptaujāto, kuru dzīvojamo māju apsaimnieko kāda trešā persona, nebija informēti par šādiem jautājumiem.
Pētījums veikts apdrošināšanas akciju sabiedrības “Balta” un VUGD organizētās kampaņas “Guli mierīgs” gaitā. Tā galvenais mērķis ir vairot iedzīvotāju informētību par neuzmanīgas rīcības ar uguni riskiem, to iespējamajām sekām un preventīvajām rīcībām risku novēršanā vai mazināšanā, kā arī paaugstināt indivīda atbildības izjūtu pret sevi, ģimeni un līdzpilsoņiem. Kampaņā paredzēti arī citi pasākumi, tostarp konkurss skolu jauniešiem un demonstrācijas par ugunsgrēka izplatīšanos mājoklī. Sabiedrības informēšanas kampaņu plānots turpināt visu gadu.
