Spilgts, saturīgs, labi veidots koncerts Pilsētas svētkos notika Sv.Annas baznīcā.
Spilgts, saturīgs, labi veidots koncerts Pilsētas svētkos notika Sv.Annas baznīcā.
No Baha līdz Aivzam – tā varētu raksturot šīs garīgās mūzikas stilistisko daudzveidību. Ne tikai veiksmīgi veidots, bet ar raitu norisi, jo iepriekš pārdomāti arī muzicēšanas laukumi kā ērģeļu balkonā, tā altāra daļā.
Labs koncerta ieskandējums ar Johana Sebastiana Baha mazāk pazīstamo ērģeļu kompozīciju Tokāta, adagio un fūga C dur Aigara Reiņa iespaidīgajā, straujajā, kontrastiem bagātajā, meistarīgajā spēlē. Pēc šā priekšnesuma slavenā alta ārija “Erbarme Dich” no “Mateja pasijas” ar Ievas Paršas brīnišķīgi tembrēto balsi. Vienīgi nedaudz lēnāks temps būtu nācis par labu atskaņojumam, tā izvairoties no dažām sīkām nejaušībām. Arī ērģeļu pavadījums varēja būt klusinātāks. Nedomāju, ka sitamo instrumentu spēlētājs Rihards Zaļupe vēlējās kļūt par koncerta galveno varoni, tādi viņi bija visi trīs – A.Reinis, I.Parša un R.Zaļupe –, koncerta nobeigumā vienojoties arī kopīgā Henrija Persela “Fairest Isle” atskaņojumā.
Koncerta sākuma posmā marimbas solo skanēja Alfonso X un N.Rozauro opusos. Antīkā elpa, antifono dziedājumu ietekme, noslēpumainība Alfonso X “Santa Maria” (aranžējums tik izteiksmīgajai, meistarīgi spēlētajai marimbai solo). Improvizatoriskums, cēlums lēnajā daļā, tehnisks vieglums saistīja N.Rozauro prelūdijas E dur priekšnesumā.
Piesātināts, spriegs, emocionāli atdevīgs bija dziedātājas I.Paršas sniegums Pētera Plakida divās etīdēs bez pavadījuma “Ko tu teici zvaigznei” (K.Skujenieka vārdi) un “Cik smaga saule” (N.Kalnas vārdi). Vokālistam tā ir augstākās meistarības pārbaude, bet I.Parša dziedāja tik brīvi, it kā to vien darītu, kā izpildītu instrumentāla rakstura negaidītiem lēcieniem bagātas melodijas. Palika iespaids – P.Plakidis ir viņas komponists, ko viņa izjūt un izpilda mākslinieciski spilgti. Varbūt šis priekšnesums ir jau kā nākamgad gaidāmās komponista jubilejas iestudējums. Dziedājuma paēnā nepalika vēl kāda šīs kompozīcijas daļa – pavadījums bez dziedājuma klavierēm – gan klāsteri, gan ekspresīvi dzīvs, vaicājošs klavieru dziedājums (A.Reinis). Septiņās renesanses dejās ērģelēm (autors anonīms) piebalso arī sitamie instrumenti – tamburīns, trijstūris, mazās bundziņas un gongs. Īsti versmaina (vai tiešām baznīcā?) spēle izvērtās J.Ksenaka “Rebounds” (“Atlēcieni”) sitaminstrumentiem solo, kur savdabīgu skanējumu ienesa bungu kociņu izmantošana timpāniem. Visa harmonizējums – lūgšana, ko, kā allaž, prasmīgi vadīja Sv.Annas draudzes mācītājs Tālis Rēdmanis. Interesantā, blīvā, piesātinātā skaņu audumā raisījās amerikāņu komponista Čārlza Aivza Procesija. Klausītāju visai nelielais pulks sirsnīgi atbalstīja koncerta dalībniekus.
