Tikko, šķiet, norimis Latvijas mēroga skandāliņš ap Pasta salas gabaliņa privatizāciju.
Tikko, šķiet, norimis Latvijas mēroga skandāliņš ap Pasta salas gabaliņa privatizāciju. Zināms, tur stāvēja it kā nevienam nevajadzīgs agrākās glābšanas stacijas grausts, ko kopā ar trīs tūkstošu kvadrātmetru teritoriju 2003. gada pavasarī no pašvaldības sāka nomāt agrākais Valsts ieņēmumu dienesta priekšnieks Juris Zahārovs. Likuma priekšā godīgs vīrs, kas novada saimnieciskajās lietās droši vien zina ļoti daudz. Klusu un mierīgi (iznomātajā objektā veiktie labiekārtošanas darbi diez vai pārsniedz tūkstoš latu) paiet trīs gadi, un nomniekam ir pirmā roka šā nekustamā īpašuma privatizācijā. Dome likumīgi, pamatojoties uz Valsts zemes dienesta noteikto gabala vērtību, nosaka objekta izpirkuma cenu. Kas gan te būtu ko piesieties? Protams, protams, pašvaldības īpašuma privatizācijas gadījumos noteiktā vērtība parasti atpaliek no reālās tirgus vērtības. Jo īpaši tas attiecas uz objektiem, kas atrodas pie ūdeņiem. Drošā, augsti uzbērtā vietā uzbūvēta māja, uz kuru ved Mēness tilts pār Lielupi, varētu būt kas īpaši skaists un arī vērtīgs.
Šajā polemikā kaut kā paslīdēja garām vēl kāds moments. Proti, kāpēc 2003. gadā tieši J.Zahārovs tika pie šā, jādomā, perspektīvā Pasta salas gabala nomāšanas? Jebkuram taču ir tiesības pieteikties uz tāda pašvaldībai piederoša zemesgabala nomu, kas pašai pašvaldībai nav nepieciešams tās funkciju veikšanai. Atbildes no Domes kaut kā kavējas. Tad pajautāsim citādi: kur vispār uzņēmēji var dabūt informāciju par pašvaldībai pagaidām piederošajiem nekustamajiem īpašumiem, ko tā būtu gatava iznomāt un vēlāk nodot privatizācijai? Iespējams, Domē, neatlaidīgi sliekšņus dauzot, kaut ko uzzināt varētu. Tomēr rodas iespaids, ka atklātības pietrūkst. Tad gluži loģiski vienam otram rodas aizdomas par “blatiem”, klubiem, priekšnieku kopīgām medībās braukšanām, ko pieminēt pirms vēlēšanām ir ļoti kutelīgi. Pieļauju, ka pašvaldībai pieder vēl samērā daudz zemes, kas nav nepieciešama tās funkciju veikšanai. Un dzīvē jau daudz kas mainās. Piemēram, pašā pilsētas centrā autoosta, kur arī pašvaldībai piederot daži pleķīši, ar laiku varētu pārvietoties uz citu vietu… Un tad jau šiem pleķīšiem varbūt vajadzēs īpašnieku.
Patlaban dominējošais Domes viedoklis “mēs ievērojam likumu, un izbeidziet mūs pelt” daļai sabiedrības tomēr nav īsti pieņemams. Tā vietā varētu būt jautājums – kur ir cienījamo ietekmīgo tautas priekšstāvju un viņu pārstāvēto partiju likumdošanas iniciatīva, lai veiktu saimnieciski loģiskus grozījumus ar pašvaldību lietām saistītajos likumos? Ceru, nepaies pagalam ilgs laiks, kad Dome publicēs nekustamo īpašumu sarakstu, ko pašvaldība perspektīvā būtu gatava kādam iznomāt.
