Četri autovadītāji ar «KASKO bedres» apdrošināšanas polisēm vērsušies kompānijas «BTA» Jelgavas filiālē, kur saņēmuši atlīdzību par bedru radītajiem bojājumiem transporta līdzekļiem.
Četri autovadītāji ar “KASKO bedres” apdrošināšanas polisēm vērsušies kompānijas “BTA” Jelgavas filiālē, kur saņēmuši atlīdzību par bedru radītajiem bojājumiem transporta līdzekļiem. Zaudējumus apdrošinātāji tiesā piedzīs no ceļu apsaimniekotājiem.
Divu mēnešu laikā BTA pārdevusi 13 541 “KASKO bedres” polisi, tās tiek piedāvātas palīdzības projektā, lai atgūtu nekvalitatīvā ceļu seguma dēļ radušos zaudējumus. Kopš projekta sākuma pieteikti 50 gadījumu, no tiem atlīdzība izmaksāta 43. 50 procenti apdrošināšanas gadījumu pieteikti Rīgā, taču arī Jelgavā četri autobraucēji meklējuši apdrošinātāju palīdzību.
Kā “Ziņas” noskaidroja Jelgavas BTA, visos gadījumos, iebraucot bedrē, bojātas automašīnu riepas un diski. Bojājumu apmērs – sākot no pārdesmit latiem. Divi gadījumi notikuši Garozas ielā, kas, pēc apdrošinātāju domām, ir kritiskā stāvoklī.
“Autovadītājiem bija jāņem vēra, ka apdrošināšana netika izmaksāta, ja negadījuma vietā izvietotas brīdinājuma zīmes par ceļa remontu, kā arī tad, ja nav ievērots konkrētajā posmā noteiktais atļautais braukšanas ātrums,” paskaidroja BTA atlīdzību izmaksas speciāliste.
Patlaban apdrošināšanas sabiedrība gatavo dokumentus, lai no ceļu uzturētājiem piedzītu zaudējumus.
Akcijas laikā “KASKO bedres” polise maksāja latu, savukārt no 16. maija tās cena ir četri lati. Līdz šim lielāko atlīdzību – 980 latu – bedres dēļ saņēmis “KASKO bedres” polises īpašnieks no Rīgas. Viņa 2002. gada izlaiduma automašīnai “Mercedes Benz”, iebraucot bedrē, tika bojāta labā aizmugurējā riteņa piekare.
Saskaņā ar oficiāli pieejamajiem datiem 2004. gadā seguma bojājumu dēļ Latvijā notika 69 ceļu satiksmes negadījumi. Taču BTA provizoriskie aprēķini rāda, ka šis skaitlis varētu būt desmitiem reižu lielāks. Obligātā civiltiesiskā transportlīdzekļu apdrošināšana (OCTA) šādus bojājumus nekompensē, savukārt zaudējumu piedziņa no ceļu uzturētāja prasa zināšanas, laiku un arī finansiālus ieguldījumus bez garantēta iznākuma.
